Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) jau 20 gadus Latvijā pārstāv starptautisko pretkorupcijas organizāciju Transparency International. Delna ilgstoši piedalījusies augstāko amatpersonu atlases procesos kā novērotājs ar padomdevēja tiesībām. Atklātības veicināšana pār augstāko amatpersonu atlases procesa gaitu un skaidrojumi par pieņemtajiem lēmumiem veicina sabiedrības uzticību lēmumu pieņēmējiem un mazina šaubu ēnu pār izvēlētajiem kandidātiem.
Novērojot amatpersonu iecelšanas konkursus, Delna ir sniegusi savus atzinumus par amatpersonu izraudzīšanās procedūru norisi un tās atbilstību labās prakses principiem. 2021. gada vasarā Delna rīkoja diskusijas ar amatpersonu atlases procedūrās iesaistīto pušu, to skaitā Pārresoru koordinācijas centra, Valsts kancelejas, atbildīgo ministriju un personāla atlases kompāniju pārstāvjiem. Diskusiju mērķis bija apzināt galvenos problēmjautājumus atlases procesa gaitā.
Balstoties uz labo praksi un Delnas pieredzi augstāko amatpersonu atlases procesa novērošanā, kā arī 2021. gada vasarā diskusijās pārrunāto, Delna sniedz vairākus komentārus par augstāko amatpersonu atlases procesa līdzšinējo regulējumu un ieteikumus procesa pilnveidošanai:
Delna atzinīgi vērtē līdzšinējo virzību uz lielāku augstu amatpersonu atlases procesa organizēšanas centralizāciju.
- Ministrijas veido augstāko amatpersonu atlases komisijās iekļaujamo personu sarakstus ar rīkojumu palīdzību. Kārtība paredz, ka rīkojumi izmaiņu gadījumā, katru reizi ir jāgroza, kas kopumā paildzina augsta līmeņa amatpersonu atlases sagatavošanās procesu.
- Pašreizējais regulējums nenosaka prasības attiecībā uz proporcijām atlases komisijas dalībnieku sastāvā, starp kapitāldaļu turētājiem (ministrijām) un neatkarīgajiem ekspertiem. Būtu nepieciešams regulējumā noteikt attiecīgās proporcijas, izvērtējot, vai balsu vairākums komisijā nebūtu piešķirams tieši neatkarīgiem ekspertiem.
- Tāpat būtu jāapsver iespēja noteikt normatīvajos aktos kārtību, kādā notiek kandidāta reputācijas izvērtējums, kādiem reputācijas kritērijiem ir jāpievērš uzmanība, tādējādi šo procesu standartizējot un padarot objektīvāku.
- Nereti atlases procesa ievilkšanās saistīta ar pielaides valsts noslēpumam saņemšanu. Nepieciešams izvērtēt to, vai visiem publiskas personas kapitālsabiedrību padomes locekļiem nepieciešama pielaide valsts noslēpumam, ņemot vērā, ka vismaz daļā gadījumu konkrētajā amatā ar valsts noslēpumu saturošu informāciju varētu būt jāstrādā salīdzinoši reti vai pat nekad.
- Ņemot vērā to, ka valsts kapitālsabiedrības iegūtu no tā, ja to padomēs būtu arī pieredzējuši vadītāji no ārzemēm, nepieciešams risināt praktisko jautājumu par to, vai kapitālsabiedrība var segt tulkošanas izdevumus, kas nepieciešami, lai padomes loceklis varētu pilnvērtīgi pildīt likumos noteiktos padomes uzdevumus un strādāt ar attiecīgajiem kapitālsabiedrības dokumentiem.
- Nepieciešams izvērtēt to, vai visos gadījumos būtu jāorganizē atklāti konkursi, piemēram, attiecībā uz valsts kapitālsabiedrību meitas sabiedrību padomes locekļu amatiem, kuros plānots ievēlēt valsts kapitālsabiedrības (kā mātes sabiedrības) vadošās amatpersonas, respektīvi, atkarīgos padomes locekļus.
- Ētikas prasību (izpratne par dažādiem godprātības jautājumiem) iekļaušana kandidātu atlases procesa kritērijos.
- Jāpieturas pie Latvijā ierastās prakses, proti, ka augsta līmeņa amatpersonas, kas rīkojas ar valsts mantu deklarē savas mantiskās intereses un sniedz amatpersonu ikgadējo deklarāciju. Šo praksi nav ieteicams atcelt, jo amatpersonu deklarācijas ir instruments interešu konfliktu identifikācijai. Izmaiņas šajā praksē varētu būt veicamas vienīgi pēc tam, kad atbildīgās iestādes par interešu konflikta pārvaldību Latvijā būs veikušas līdzšinējā regulējuma izvērtējumu un, pamatojoties uz to, veidos jaunu pārvaldības sistēmu. Vairāki pretkorupcijas eksperti un praktiķi līdz šim ir izteikušies, ka interešu konflikta pārvaldības regulējums ir novecojis un pieprasa veikt mūsdienām atbilstošus atjauninājumus.
Šī materiāla sagatavošanu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.
