“Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) vērš uzmanību, ka, lai arī šobrīd publiskajā telpā dominējošais temats ir izsludināta ārkārtējā situācija, tomēr pastiprinātu uzmanību pelnījušas arī norises, kas nav tiešā veidā saistītas ar Covid-19 izplatības ierobežošanu, bet plašāku labas pārvaldības tēmu – kā būtiska un atkārtoti izceļama ir valsts budžeta projekta sagatavošanas problemātika.
Pretrunas likumā noteiktajā un praksē īstenotajā
Delna aicina pievērst uzmanību jautājumam par iespējamu vairāku likumu neievērošanu, sagatavojot 2022. gada budžeta projektu. Šī tēma salīdzinoši lielu prominenci bija ieguvusi pirms pandēmijas 2019. gada mediķu protestu laikā. Arī valsts prezidents 2019. gada novembrī publiski aicinājis novērst pretrunas likumos noteiktajā un MK reāli īstenotajā praksē, sastādot budžeta projektu.
Plašsaziņas līdzekļos 2019. gada decembrī skaidrots, ka likumu grozīšanai trūkusi politiskā griba, jo politiķi baidījušies no parakstu vākšanas par Saeimas atlaišanu. Tāpat iespējams iepazīties ar joprojām Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētāja amatā esošā deputāta Mārtiņa Bondara izteikumu par to, ka: “ja mēs runājam par likumu spēkā esamību, ir tādi likumi, kas regulē, jeb nosaka noteikumus un ir tādi likumi, kas dod zināmas cerības”. Jānorāda, ka šādi augstu amatpersonu izteikumi būtu uzskatāmi par ļoti uztraucošiem un Latvijas tiesisko vidi degradējošiem.
Finanšu ministrija savukārt Saeimā 2019. gadā skaidroja, ka, lai budžeta projektu sagatavotu likumam atbilstošā veidā, būtu nepieciešams valsts tēriņiem paredzēt papildu miljardu eiro.
Nepieciešamie līdzekļi, lai pildītu likumos paredzēto un valsts parāda robeža
Uzmanība būtu jāpievērš arī Finanšu ministrijas amatpersonu izteikumam, kas liecina par to, ka likuma neievērošanu attaisno objektīvs līdzekļu trūkums. Ņemot vērā valstu spēju aizņemties līdzekļus dažādu vajadzību finansēšanai, būtu jāpārbauda izteikumi par to, ka finansējumu atrast nekādā veidā nav iespējams.
Piemēram, Latvijas parāds šobrīd ir viens no zemākajiem starp eirozonas valstīm. Par to, vai un pie kādiem nosacījumiem valsts parāda palielināšana konkrētu vajadzību finansēšanai ir atbalstāma, nenoliedzami ir iespējama un nepieciešama godīga publiska diskusija, ko daļēji ir uzsākuši Latvijas Bankas ekonomisti.
Kā problemātiska būtu vērtējami arī Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) amatpersonu līdzšinējie izteikumi par “valsts parāda griestu sasniegšanu”. Tomēr žurnālistiem uzdodot papildinošus jautājumus, izrādās, ka nekādu griestu patiesībā nemaz nav, un tā vietā ir runa par rekomendācijām attiecībā uz to, kā varētu būt panākama ilgtspējīga valsts parāda apsaimniekošana un kredītreitings. Proti, politisks lēmums par tēriņu nepalielināšanu iepriekš ir pasniegts kā objektīvi vienīgais iespējamais scenārijs.
Lai arī atzinīgi vērtējami Finanšu ministra Jāņa Reira septembra publiskie izteikumi par to, ka parāda palielināšana vajadzību finansēšanai ir nevis neiespējama, bet to nerekomendējot eksperti, tomēr nav skaidrs, vai ministra ieskatā šī ekspertu rekomendācija ir pietiekams attaisnojums likumu neievērošanai. Arī ministra paustā pozīcija 10. septembra neformālajā Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē skaidri pierāda, ka Latvijas amatpersonas ir informētas par to, ka valsts parāda palielināšana praktiski ir pilnībā iespējama un netiek ierobežota no citu ES valstu puses.
Deputātu idejas ņemsim vērā, bet likumus – nē?
Savukārt skaidrojot to, vai topošajā budžeta projektā finansējums atvēlēts tā sauktajām “deputātu kvotām”, savos oktobra izteikumos finanšu ministrs apgalvoja, ka principā būtu pieļaujami tas, ka deputāti lemj par sev tīkamu mazu projektu atbalstīšanu. Lai gan pagaidām diskusijas par līdzekļu iezīmēšanu šādai “demokrātiskajai kvotai” neesot, ja pēc tās radīsies pieprasījums, tiks meklēti risinājumi, lai šādas prasības apmierinātu. Šis ministra skaidrojums vērtējams kā pretrunīgs – veidojot budžeta projektu par absolūtu normu līdz šim ir uzskatīta Saeimā pieņemtu likumu neievērošana, taču deputātu jaunās idejas gan plānots respektēt. Budžeta projekta virzības gaitā Saeimā tiešām iespējams novērot “deputātu kvotu” pieejas atgriešanos. Kā Delna jau iepriekš skaidrojusi, šī pieeja kalpo primāri politisko partiju popularitātes celšanai, nevis sabiedrības kopējām interesēm.
Redzot šos un vēl citus komentārus, atbildes, skaidrojumus, redzam, ka nepieciešams uzdot Saeimas deputātiem jautājumus par to, vai līdzšinējos gados neievērotās likumu normas attiecībā uz valsts budžeta veidošanu ir grozītas, vai arī joprojām būtu uzskatāmas par likumdevēja gribas izpausmi. Tāpat nepieciešams skaidrot, vai Saeima ir mainījusi praksi attiecībā uz ar budžeta tēriņiem saistītu normatīvo aktu izstrādi un analogi “cerības dodoši” likumprojekti vairs netiek izstrādāti. Finanšu ministrijas amatpersonām savukārt būtu jāskaidro sabiedrībai, vai arī, sastādot 2022. gada budžeta projektu, Ministru kabinets nav ievērojis konkrētos likumus un, vai uz šīs procedūras pamata eventuāli pieņemtais budžeta likumprojekts nebūtu apstrīdams Satversmes tiesā. Šie amatpersonu skaidrojumi ir nepieciešami, lai Latvijā spēcinātu tiesisko paļāvību un palielinātu sabiedrības izpratni par valsts tēriņu plānošanas procesu.
Raksts pieejams arī TV NET portālā.
Papildu informācija:
Inese Tauriņa, direktore, inese.taurina@delna.lv
Olafs Grigus, pētnieks, olafs.grigus@delna.lv
Šo aktivitāti finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par aktivitātes saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.