×

DELNAS VADLĪNIJAS NVO VEIKSMĪGAI DALĪBAI AUGSTA LĪMEŅA AMATPERSONU IECELŠANAS PROCESĀ

Nepietiekama atklātība pār augstu amatpersonu iecelšanas procedūru sabiedrībā raisa šaubu ēnu par procesa godīgumu un samazina iespējamību, ka konkrētajos amatos nonāks piemērotākie kandidāti. Tas tādēļ, ka atklātības trūkums, kā arī iespējamās nepilnības augstāko amatpersonu atlasi regulējošos normatīvajos aktos, rada konkurences pārkāpumus, kas var ietekmēt atbilstošāko kandidātu izraudzīšanu.

Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) ir aktīvi iesaistījusies valsts augstāko amatpersonu un valsts uzņēmumu padomes nomināciju komisijās kā novērotājs ar padomdevēja tiesībām. Novērojot amatpersonu atlases procesu, Delna savas kompetences ietvaros sniegusi atzinumus par atlases procesu atklātību un to atbilstību labas pārvaldības, godīguma un vienlīdzības principiem, lai tiktu nodrošināta iespējami profesionālāku un atbilstošāku kandidātu iecelšana. 2021. gada vasarā, Delna rīkoja diskusijas ar amatpersonu atlases procedūrās iesaistīto pušu, to skaitā Pārresoru koordinācijas centra, Valsts kancelejas, atbildīgo ministriju un personāla atlases kompāniju pārstāvjiem. Diskusiju mērķis bija apzināt galvenos problēmjautājumus atlases procesa gaitā.

Lai nodrošinātu to, ka Delnas un citu nevalstisko organizāciju līdzdalība amatpersonu izraudzīšanas procesā ir jēgpilna, Delna ir izstrādājusi vadlīnijas, kurās identificē atlases procesa problēmjautājumus. Vadlīnijas sniedz īsu ieskatu atlases procedūru regulējošos normatīvajos aktos, Delnas pieredzē augstāko amatpersonu atlases procesu novērošanā, diskusijās ar amatpersonu atlases procesā iesaistītajām personām secināto, kā arī labo praksi.

 

Kā NVO var piedalīties augstu amatpersonu iecelšanas procesā?

Kapitālsabiedrībās, kurās kapitāldaļas pieder valstij vai atsavinātai publiskai personai, valdes un padomes locekļu nominācijas komisiju izveido kapitāla daļu turētājs, iekļaujot tajā neatkarīgos ekspertus ar balsstiesībām. Komisijas sastāvā tiek iekļautas personas, kurām ir vismaz viena no šādām kompetencēm: a) personāla vadība, atlase un kompetenču novērtēšana; b) kapitālsabiedrību pārvaldība; c) pieredze nozarē, kurā kapitālsabiedrība veic komercdarbību. Lai nodrošinātu kandidātu atbilstības novērtēšanas procesa caurskatāmību, nominācijas komisijas sastāvā var iekļaut novērotājus ar padomdevēja tiesībām.1

Valsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītāju atlases kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi par Valsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītāju atlases kārtību. Saskaņā ar noteikumiem, Valsts kancelejai pēc attiecīgā Ministru kabineta locekļa uzaicinājuma ir tiesības uzaicināt pretendentu novērtēšanas procesa novērotājus, kas pārstāv dažādas nevalstiskās vai sociālo partneru organizācijas. Valsts kanceleja pēc attiecīgā Ministru kabineta locekļa ieteikuma uzaicina divus neatkarīgus novērotājus. Novērotāji sniedz komisijai savu vērtējumu, taču vērtējumam ir ieteikuma raksturs.2

Delnas līdzšinējā dalība amatpersonu iecelšanas procesos

2020. gadā Delna tika iekļauta Latvenergo padomes nominācijas komisijas sastāvā, kā novērotāja ar padomdevēja funkcijām.3 Delna identificēja un norādīja uz vairākām problēmām:

  • Nepietiekams skaidrojums par to, kādu objektīvu apsvērumu dēļ nepieciešams padomes loceklis “ar kompetenci tiesību jomā (juridiskajos jautājumos)”, kas izstrādājot konkursa noteikumus un prasības kandidātiem tika iekļauta kā vēlamā kompetence padomes sastāvā.
  • Pēc nominācijas komisijas sēžu noslēgšanās, Delna rakstveidā nosūtīja visiem komisijas locekļiem lūgumu sniegt skaidrojumu par iepriekš minēto, kā arī aicināja AS “Latvenergo” akcionāru sapulcē, lemjot par padomes locekļu iecelšanu, ņemt vērā Delnas minētos apstākļus. Uz Delnas aicinājumu pēc būtības netika saņemta neviena atbilde, kā arī turpmāk netika saņemta tieša informācija par padomes darbu, t.i., visu turpmāko informāciju par AS “Latvenergo” padomes iecelšanas procesu Delna uzzināja no medijiem.

Ziņojumā par konkrētā atlases procesa gaitu, Delna, norādīja arī uz bažām par konkursa noteikumu pamatotību un iespējami plašas konkurences nodrošināšanu, ņemot vērā nominācijas komisijas izvēli noteikt padomes locekli “ar kompetenci tiesību jomā (juridiskajos jautājumos)”, bet nesniedzot objektīvu pamatojumu šīm prasībām. Šāda prasība, pēc Delnas ieskatiem, radīja aizdomas par mēģinājumu apiet labas pārvaldības, godīguma un vienlīdzības principus, un iespējams radīja labvēlīgus noteikumus konkrētam kandidātam, tādējādi nenodrošinot procesu, kas ļautu atlasīt kompetentākos un atbilstošākos speciālistus. Speciālas tiesību jomas noteikšana pēc Delnas domām, iespējams, noveda pie situācijas, kad kandidāts kurš citādi konkursu nebūtu izturējis, tomēr tika nominēts darbam padomē, jo kandidātam bija iespējas saņemt lielāku punktu skaitu, pateicoties tiesību jomas kritērijiem, ko viņš nebūtu saņēmis citās kompetencēs.4

Savukārt 2020. oktobrī, Delna pēc Iekšlietu ministra uzaicinājuma piedalījās Valsts policijas priekšnieka pretendentu vērtēšanas komisijas sastāvā ar novērotāja un rekomendācijas tiesībām. Delna piedalījās komisijas sastāvā no 2020. gada 10. jūlija līdz 14. augustam.

Delna nosūtīja vēstuli iekšlietu ministram un Ministru prezidentam, ar aicinājumu skaidrot, kādēļ iekšlietu ministrs pēc atklātā konkursa uz Valsts policijas priekšnieka amatu noslēgšanās bez rezultāta neizsludināja atkārtotu konkursu.

Delna norādīja uz bažām, ka atkārtota konkursa neizsludināšana un viena kandidāta izraudzīšana varētu radīt negatīvu priekštatu sabiedrībā par politiski motivētu kandidātu izvēli, kurš strādā nevis visas sabiedrības, bet šauras grupas interesēs.

Tāpat Delna aicināja skaidrot, kāpēc iekšlietu ministrs neiekļāva neatkarīgus novērotājus Valsts policijas priekšnieka Armanda Ruka vērtēšanā.5

Identificētie problēmjautājumi un novērotāju iesaiste to atklāšanā

Šī gada vasarā Delna organizēja diskusiju ar augsta līmeņa amatpersonu atlases procesā iesaistītajām pusēm un diskusijas laikā identificēja problēmu, proti, NVO bieži neapmeklē ar atlases procesu saistītās sēdes un/vai tām nav pietiekošas kompetences, lai jēgpilni iesaistītos procesā.

Lai nodrošinātu to, ka NVO var jēgpilni pildīt neatkarīga novērotāja lomu, Delna iesaka organizācijām pieņemt piedāvājumu piedalīties atlases procesā tikai tādā gadījumā, ja tās ir spējīgas atvēlēt šim procesam nepieciešamos resursus. Ja vien tas ir iespējams, organizācijām jāapsver iespēja no savas puses piesaistīt atlases procesam vairāk kā vienu personu, lai nepieciešamības gadījumā persona var aizvietot viena otru.

Atlases komisijas dalībniekiem būtu jādokumentē process, veicot pierakstus. Dokumentēšana ļauj vēlākā laikā atsaukties uz konkrētiem komisijas dalībnieku izteikumiem. Tāpat ieteicams sekot līdzi, vai komisijas sēžu protokolos tiek atspoguļots sēde runātais un ir iekļauti problēmjautājumi, ko neatkarīgie novērotāji vai arī citi komisijas locekļi ir aktualizējuši.

Lai gan jēgpilnas iesaistes īstenošanai procesu ir svarīgi dokumentēt, jāņem vērā, ka viens no aspektiem, kas traucē piesaistīt amatpersonu atlases konkursiem labus kandidātus, ir konfidencialitātes jautājums. Proti, konfidencialitātes pārkāpšana un informācijas noplūde no komisijas dalībnieku puses, var radīt situāciju, kad kandidāti tiek publiski iztirzāti medijos, radot viņiem nevēlamu publicitāti, un potenciāli radot apstākļus, kad arī uz komisijas dalībniekiem var tikt izdarīts spiediens.

Attiecīgi atlases procesa dalībniekiem ir pret publisko komunikāciju jāattiecas atbildīgi. Gadījumos, kad nepieciešams sniegt publiskus komentārus, jāsniedz ieskats par visu procesu kopumā, atsedzot problemātiku (bet neizdalot konkrētus kandidātus). Vienmēr jādomā par to, kādu ietekmi komentārs varētu atstāt uz atlases procesu. Tāpat procesa sākumā nepieciešams skaidri saprast, kādas ir atlases komisijas locekļu tiesības un pienākumi, tajā skaitā, vai procesa komentēšana ir daļa no tiesībām, un ja ir, tad kāda ir komentēšanas kārtība.

Kā vēl viens problēmjautājums, kas parādījās diskusijās, ir arī labas reputācijas kritērijs. Proti, diskusijas dalībnieki norādīja, ka praksē trūkst konkrēta definīcija, un vienota izpratne par to, kas tiek saprasts ar nevainojamu reputāciju un kādus aspektus tās noteikšanai nepieciešams vērtēt. Komisijas darbā būtu nepieciešams panākt vienotu izpratni par to, kas saprotams ar “laba reputācija”. Līdzīga pieeja jau šobrīd tiek īstenota Rīgas domes pārvaldībā.

Tāpat diskusijās aktualizējās jautājums par nolikumos noteikto kandidātu skaitu, kas konkursos tiek virzīti nākamajai kārtai. Viens no iemesliem, kādēļ potenciālie pretendenti nevēlas piedalīties tālākajā konkursa atlasē ir konkursa ilgums, kas bieži ir pārāk garš un kā rezultātā tiek zaudēti labi kandidāti. Šis aspekts ir jāņem vērā, lemjot par to, cik kandidāti ir virzāmi uz nākamo kārtu un cik ilgu laiku atlase aizņems.

Vērts pievērst uzmanību tam, vai vairāki valsts pārvaldes pārstāvji vērtēšanas procesā daudz punktus piešķir konkrētiem kandidātiem, kas var liecināt par iepriekšēju neformālu vienošanos un aizdomām par negodprātīgu dalību procesā.

Ir novērota tendence, ka augstiem amatiem valsts kapitālsabiedrību padomēs arvien retāk nominē politiķus, tomēr aizvien plaši izplatīta ir prakse nominēt ierēdņus. Būtiski pievērst uzmanību tam, vai kandidātiem ir pieredze darbā privātajā sektorā. Novērotājiem vēlams izlases kārtībā pārbaudīt par kandidātiem sniegto ziņu patiesumu, kandidātu profesionālās pieredzes atbilstību rakstītajam CV.

Kā iespējami problemātisks aspekts minams tas, vai gadījumos, kad kandidāts iepriekš īstenojis lobēšanas aktivitātes pret institūciju, ir ievērots tā sauktais “atdzišanas periods”. Ja atdzišanas periods nav ievērots, varētu būt vieta bažām par to, ka konkrētais kandidāts uz amatu kandidē, lai amatā darbotos līdzšinējās darba vietas interesēs.

Tai pat laikā jāņem vērā arī apstāklis, ka formālās darba pieredzes prasības var izslēgt no konkurences kompetentus amata kandidātus, kuriem darba pieredzē pietrūkst, piemēram, pāris nedēļu, mēnešu.

Saistībā ar prasībām konkursos jāizvērtē, vai tās nepamatoti nesašaurina potenciālo pretendentu skaitu. Vasarā notikušajā diskusijā kā spilgts piemērs parādījās prasība pēc valsts valodas zināšanām, respektīvi šī prasība ir noteikta amatos, kuros valsts valodas zināšanas nespēlē būtisku lomu pienākumu izpildē. Tas pats attiecas arī uz prasību par svešvalodu zināšanām. Jautājums ir par angļu valodas (arī citu valodu) zināšanu prasībām konkrētās pozīcijās, kurās tās nav nepieciešamas konkrēto darba pienākumu izpildē.

Organizējot kandidātu atlases procesu, svarīgi ir atrast veidu, kā novērtēt organizācijas stratēģiskos mērķus un to, vai konkrētais kandidāts varēs sekmēt to sasniegšanu.

 

1 https://likumi.lv/ta/id/312171-valdes-un-padomes-loceklu-nominesanas-kartiba-kapitalsabiedribas-kuras-kapitala-dalas-pieder-valstij-vai-atvasinatai-publiskai-personai

2 https://likumi.lv/ta/id/274668-valsts-tiesas-parvaldes-iestazu-vaditaju-atlases-kartiba

3 Delna, Ziņojums par AS “Latvenergo” padomes nominācijas komisijas uzraudzību, 2020, pieejams:
https://delna.lv/wp-content/uploads/2020/09/Zinojums_Latvenergo-uzraudziba_Delna-2020-09-11.pdf

4 Turpat.

5 Delna, Vēstule iekšlietu ministram Armanda Ruka iecelšanu amatā, 2020, pieejams: https://delna.lv/lv/2020/10/13/vestule-iekslietu-ministram-par-armanda-ruka-iecelsanu-amata

 

Šī materiāla sagatavošanu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.

Pievienot komentāru

  •  

    Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52