×

POLITISKO PARTIJU BIEDRU SARAKSTU ATKLĀTĪBA

Lai veicinātu pierādījumos balstītu priekšlikumu izstrādi atklātības veicināšanai politisko partiju darbībā, “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) 2021. gada 1. oktobrī organizēja ieinteresēto pušu diskusiju par problēmām un to iespējamiem risinājumiem, domājot par lielākas atklātības nodrošināšanu attiecībā uz partiju biedru sarakstiem. Diskusijā piedalījās Uzņēmumu reģistra (UR) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), kā arī no visām Saeimā pārstāvētajām politiskajām organizācijām četras atrada iespēju deleģēt savus pārstāvjus.

Politisko partiju likums paredz partijām pienākumu iesniegt biedru sarakstus katru gadu līdz 1. martam, iesniedzot partiju reģistra iestādei (UR) partijas biedru reģistru. Formāts, kādā šī informācija būtu jāiesniedz, nav normatīvajos aktos atrunāts. Likumā noteikts arī, ka partijas biedru vārds un uzvārds ir vispārpieejama informācija, un ar to var iepazīties ikviens. Tomēr šo informāciju, proti, partiju biedru sarakstus ar aizklātu sensitīvo informāciju UR izsniedz tikai par maksu, proti, 4.50 EUR par katru dokumentu. Lai gan viena dokumenta pieprasījums šķietami nerada nesamērīgas izmaksas, gadījumos, kad sabiedrības pārstāvim nepieciešams iepazīties ar virkni (piemēram, partiju apvienību veidojošo) partiju biedru sarakstiem vairāku gadu griezumā, izmaksas var ievērojami pieaugt. Tāpat jāatzīmē, ka spēja iepazīties tikai ar biedra vārdu un uzvārdu var maldināt gadījumos, kad personas vārds, uzvārds ir plaši izplatīts un ir sastopamas vairākas personas ar konkrēto vārdu. Fakts, ka politiskās partijas UR partiju biedru reģistrus neiesniedz vienotā mašīnlasāmā formātā, ievērojami apgrūtina datu apstrādi gan institūcijai, gan arī noved pie informācijas izsniegšanas sabiedrības pārstāvjiem sarežģīti lietojamā formātā.

Kā diskusijas laikā skaidroja KNAB, jaunajā Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānā (2021-2024) ir paredzēts: “Nodrošināt informācijas publisku pieejamību par politisko partiju biedru sastāvu, kā arī par politisko partiju apvienībās ietilpstošām partijām, veicinot atklātību un radot priekšnosacījumus informācijas tālākai apstrādei pēc nepieciešamības.” Šo pasākumu plānots īstenot līdz 2023. gada beigām. UR pārstāvji savukārt skaidroja, ka šobrīd norit darbs pie institūcijas IT sistēmu atjaunināšanas, ko paredzēts īstenot līdz 2023. gadam, un tajos attiecīgi varētu tikt iekļauti jaunie IT risinājumi.

Diskusijas laikā apspriežot Igaunijas piemēru, kur UR mājaslapā pieejami publicēti partiju biedru saraksti, secinājām, ka neatkarīgi no tā, cik daudz informācijas nākotnē tiktu publicēts, nepieciešams domāt par vienotas politisko partiju biedru datubāzes izveidi. Tas nepieciešams ne vien, lai atvieglotu UR darbu ar informācijas izsniegšanas pieprasījumiem, bet arī lai ļautu pārbaudīt un sniegt partijām atgriezenisko saiti par iespējamām kļūmēm un/vai izmaiņām to iesniegtajos sarakstos gadījumos, kad partiju biedri maina partijas. Tāpat atzinīgi ir jāvērtē arī Igaunijas pieeja, kurā dzimtsarakstu nodaļa nodrošina labojumus datos attiecībā uz mirušām personām – šo informāciju, sniedzot arī pašām partijām un attiecīgi nodrošinot to reģistru precizitāti.

Tāpat UR skaidroja, ka šobrīd pieprasījums pēc informācijas par politisko partiju biedru reģistriem primāri nāk no tiesībsargājošajām institūcijām un tikai retos gadījumos no pilsoniskās sabiedrības un žurnālistiem. Arī atsevišķi politisko partiju pārstāvji apšaubīja to, ka sabiedrībā ir pieprasījums pēc šiem datiem. Te gan būtu vērts atzīmēt, ka līdzšinējais pieprasījuma trūkums vismaz daļēji varētu būt skaidrojams ar to, cik apgrūtinoša un dārga šobrīd ir tās saņemšana. Partiju pārstāvji savukārt skaidroja, ka līdz šim nav guvuši pilnu pārliecību par to, ka šādas informācijas publiskošana palīdzētu sasniegt kādu leģitīmu mērķi. Atsevišķi partiju pārstāvji norādīja uz to, ka informācija par vēlēšanu kandidātu partejisko piederību primāri varētu interesēt cilvēkus, kuri veic grozījumus vēlēšanu sarakstos, bet šī ideja tika pasniegta veidā, kas vedināja domāt, ka šis nebūtu uzskatāms par nopietnu apsvērumu.

Neraugoties uz to, partiju pārstāvji atbalsta, vai principiāli neiebilst pret virzību uz lielāku politisko partiju biedru sarakstu atklātību, pastāv bažas par to, ka publiski pieejami biedru saraksti varētu apgrūtināt jaunu biedru piesaisti. Tāpat atsevišķi partiju pārstāvji aicināja domāt par pārejas periodu, kura laikā partiju biedriem būtu iespēja partijas pamest, lai izvairītos no publicitātes. Šī attieksme skaidrota ar apstākli, ka Latvijā iedzīvotāji salīdzinoši maz uzticas politiskajām partijām un uzbrūkoši vēršas pret partiju biedriem. Tas varētu notikt, piemēram, darba devējiem, tādā veidā izrēķinoties ar darbiniekiem. Šāda biedru sarakstu publicēšanas negatīvā ietekme varētu disproporcionāli skart tieši partiju ierindas biedrus, jo atpazīstamu politiķu partejiskā piederība parasti ir zināma. Kā problēma tika izcelts fakts, ka bieži vien kandidāti iecelšanai valsts amatos tiek diskreditēti politiskās piederības dēļ, lai gan faktiski viņi būtu labākie kandidāti.

Tāpat kā potenciāla negatīva blakne biedru sarakstu publicēšanai norādīta iespējamība, ka partiju biedriem līdzcilvēki varētu sākt uzdot tiem neērtus jautājumus par politiku. Partiju pārstāvji arī vērsa uzmanību uz Latvijas ārkārtīgi zemo līdzdalību partijās un skaidroja, ka pirms domāt par partiju biedru sarakstu atklātību lielāka uzmanība būtu jāvelta tieši šī jautājuma risināšanai. Jānorāda gan, ka, lai arī šī tiek pasniegta kā negatīva parādība, nav tik viennozīmīgi vērtējams tas, vai sabiedrības vēršanās pie partijas biedriem par tās īstenotu politiku būtu uzskatāma par negatīvu parādību. Iespējams, drīzāk būtu jāpievēršas jautājumam par to, vai partijas dara gana daudz, lai sagatavotu savus biedrus būt par partijas “vēstnešiem”.

Partiju pārstāvji nevarēja atbildēt uz jautājumu par to, cik lielā mērā partiju biedru identitāti jau šobrīd atklāj KNAB finanšu datubāzē redzamie biedra naudu maksājumi, tomēr, ņemot vērā apstākli, ka ievērojams partiju biedru skaits biedra naudas nemaksā, vai maksā tās samazinātā apmērā, ir labs pamats pieņemt, ka partiju finansētāju datubāze ļauj iegūt informāciju tikai par nelielu skaitu personu. Pieņemot, ka partejiskās piederības atklāšanai ir negatīvas sekas, var šķist negodīgi, ka tā šobrīd tiek atklāta personām, kuru iemaksātās biedra naudas gada laikā pārsniedz vienu minimālo mēnešalgu. Tai pat laikā iespējams, ka lielās biedra naudu maksātāji par savu partejisko piederību jūtas gana droši, lai par to publiski runātu, ko, iespējams, nevar teikt par to biedru daļu, kuri mazāk aktīvi iesaistās partijas finansēšanā. Kā risināmu problēmu saskatām gan mazo biedru skaitu partijās, gan ziedošanas kultūras trūkumu (partiju biedri neuzskata, ka viņu biedru nauda partijai ir nepieciešama).

Lai gan politisko partiju pārstāvji diskusijas laikā skaidroja, ka savus biedrus iepazīstina ar biedru skaita izmaiņām, kā arī finanšu rādītājiem, šī informācija netiek konsekventā veidā publicēta partiju mājaslapās. Atsevišķi partiju pārstāvji norādīja uz to, ka, iespējams, tieši partijām pašām nākotnē būtu jāizrāda lielāka iniciatīva biedru un plašākas sabiedrības izglītošanās par partijas darbību. Kā potenciāli problemātisks aprakstīts scenārijs, kur iedzīvotājam jāapmeklē dažādas mājaslapas, lai iegūtu interesējošu informāciju, proti, UR – biedru saraksti, KNAB – partiju finanses un CVK – vēlēšanu kandidāti. Tā vietā tiek apsvērta iespējamība visu šo informāciju piedāvāt vienkopus partijas pašas mājaslapā.

Balstoties uz diskusijā izskanējušajām atziņām, Delnas ieskatā nepieciešams palielināt atklātību par politisko partiju biedriem, strādājot šādos virzienos:

  • Nepieciešams nodrošināt iespēju vēlētājiem bez maksas pārbaudīt vēlēšanu kandidātu politisko piederību un politisko migrāciju, ja tāda ir bijusi, tādējādi ļaujot vēlētājiem izdarīt jēgpilnu izvēli un nodrošināt politiķu atbildīgumu.
  • Jāuzlabo datu pieejamība, tādējādi ļaujot pilsoniskajai sabiedrībai veikt analīzi un izstrādāt ar korupcijas risku identificēšanu saistītus rīkus (piemēram, www.opener.ee).
  • Jāuzlabo informācijas pieejamība sabiedrībai par politisko partiju darbību, tādējādi padarot partiju darbu saprotamāku, tas varētu veicināt arī jaunu biedru piesaisti.
  • Nepieciešams integrēt politisko partiju biedru reģistrus vienotā datubāzē, nodrošinot partijām ērtu piekļuvi un datu ievadīšanu informācijas sistēmā.

Šie punkti īstenojami neatkarīgi no tā, vai UR mājaslapā tiek publicēti partiju biedru saraksti pilnā apmērā. Vienlaikus Igaunijas piemērs pierāda to, ka sarakstu publicēšana ir savienojama ar plašu pilsoņu iesaisti politiskās organizācijās. Lai gan pastāv bažas par to, ka biedru sarakstu publicēšana varētu mazināt pilsoņu interesi par politisko līdzdalību, šobrīd grūti novērtēt, kāda varētu būt iespējamā ietekme un sekas. Tāpat jāņem vērā, ka šī ietekme var būt arī pozitīva. Politiskās partijas var atklāt jaunus kanālus saziņai ar iedzīvotājiem, izmantot biedrus kā vienus no politiskajiem “vēstnešiem” un kopumā veicināt un atvieglot potenciālo biedru piesaisti.

 

Šī materiāla sagatavošanu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.

 

 

 

Pievienot komentāru

  •  

    Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52

    bilde

    empiric_1