×

LAI SEKMĒTU CĪŅU AR KORUPCIJU, JĀATBALSTA TRAUKSMES CĒLĒJI

Sabiedrības aktīva iesaiste pārkāpumu atklāšanā ir viens no galvenajiem veidiem, kā mazināt korupciju Latvijā un reizē stiprināt uzticību valstij. Kā stiprināt trauksmes cēlēju aizsardzību un veicināt trauksmes cēlēju aktivitāti? Strādājot pie jaunā Trauksmes celšanas likuma, Latvijai ir iespēja stiprināt trauksmes celšanu un paredzēt papildu instrumentus, lai atbalstītu un aizstāvētu trauksmes cēlējus.

Trauksmes cēlējs ir varonis, kurš uzdrīkstas neklusēt par novērotiem pārkāpumiem un ar savu rīcību palīdz sabiedrībai un valstij būt labākai. Jāatzīst, ka, izvēloties celt trauksmi, šie varoņi arī uzņemas risku, ka pret viņiem tiks vērstas nelabvēlīgas sekas trauksmes celšanas dēļ. Sabiedrības, atbildīgo iestāžu un Saeimas, kas šobrīd izskata jauno Trauksmes celšanas likumu, pienākums ir garantēt trauksmes cēlējiem drošu un izprotamu ziņošanas kārtību, novērtēt trauksmes cēlēju ieguldījumu un sniegt atbilstošu atbalstu, izprotot gan situāciju, kurā trauksmes cēlējs atrodas, gan risku, ko viņš uzņemas. Tas nozīmē, mums – sabiedrībai un atbildīgajām iestādēm, ir “jāiekāpj trauksmes cēlēja kurpēs” un jaunajā likumā jāparedz pēc iespējas skaidrāka un drošāka ziņošanas kārtība. Sabiedrības un arī lēmumu pieņēmēju interesēs ir būvēt spēcīgu un stipru trauksmes celšanas sistēmu.

 

Trauksmes celšanas likums un kontaktpunkts

Latvijā Trauksmes celšanas likums tika pieņemts 2018. gadā, stājās spēkā 2019. gada 1. maijā. Kopš tā laika Latvija ir strādājusi pie trauksmes celšanas sistēmas ieviešanas un iedzīvināšanas un trauksmes celšanas kultūras veicināšanas. Ir pagājuši vairāk nekā trīs gadi, un šobrīd Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskata jauno Trauksmes celšanas likumu, ar kuru plānots uzlabot jau esošo trauksmes celšanas kārtību publiskajā un privātajā sektorā. Likums ir jāpapildina atbilstoši Eiropas Komisijas Trauksmes celšanas direktīvai, kas primāri nosaka nepieciešamību aizsargāt trauksmes cēlējus. Plānots, ka jaunais Trauksmes celšanas likums tiks pieņemts līdz šī gada beigām.

Valsts kanceleja (VK) ir trauksmes cēlēju kontaktpunkts Latvijā un atzīst, ka kopš likuma stāšanās spēkā trauksmes cēlēji ir snieguši ieguldījumu dažādās jomās, pierādot trauksmes celšanas mehānisma nepieciešamību. Trauksmes cēlēji ir norādījuši uz pārkāpumiem būvniecībā, neatbilstošu rīcību ar bīstamām iekārtām, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, snieguši ieguldījumu, lai tiktu nodrošināta vienlīdzīga un taisnīga attieksme pret pretendentiem iepirkumu procedūrās un notiktu pasūtītāja līdzekļu efektīva izmantošana publiskā iepirkuma jomā, kā arī vērsuši uzmanību uz riskiem un palīdzējuši identificēt sistēmiskas nepilnības citās jomās. Pēc celtās trauksmes risināti jautājumi par pedagogu darba samaksas noteikumu pārkāpumu novēršanu, izstrādāts normatīvais regulējums, kas iztrūka valsts informācijas sistēmu jomā, novērsta vides piesārņošana ar ražošanas notekūdeņiem un citos veidos.1

Likumam stājoties spēkā, iedzīvotāju aktivitāte bija pārsteidzoši liela, 2019. gadā 8 mēnešos 435 iedzīvotāji vērsās pie atbildīgajām iestādēm un ziņoja par iespējamiem pārkāpumiem. Jaunais likums parādīja, ka iedzīvotāji ir gatavi ziņot, ja tiek aizsargāta viņu identitāte un valsts pārvalde reaģē uz viņu ziņojumiem.2 Pēc VK sniegtās informācijas 2020. gadā 12 mēnešos, tika saņemti 517 iesniegumi, kuri pēc tam tika vērtēti, vai atbilst trauksmes celšanas definīcijai.3 Pirmais eiforijas vilnis ir norimis un trauksmes cēlēju ziņojumu skaits kopumā samazinās.

 

Delnas Trauksmes celšanas centra darbs

“Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) ir viena no Latvijas nevalstiskajām organizācijām, kas no pašiem pirmsākumiem ir piedalījusies Trauksmes celšanas likuma izstrādē, ikdienā konsultē un sniedz atbalstu trauksmes cēlējiem Delnas Trauksmes celšanas centrā un šobrīd Saeimas komisijai sniedz savu redzējumu un priekšlikumus trauksmes celšanas sistēmas uzlabošanai.

Delna praksē ir novērojusi, ka personas, kas ir vērsušās valsts iestādēs, lai ziņotu par novērotiem pārkāpumiem, ir saņēmušas formālu atbildi uz iesniegumu, turklāt ar norādi par iespēju iesniegt trauksmes cēlēja ziņojumu, lai gan sākotnējais iesniegums jau satur informāciju, kas iestādei ir nepieciešama, lai iesniegumu atzītu par trauksmes cēlēja ziņojumu un iesniedzēju par trauksmes cēlēju. Šādai situācijai nebūtu jābūt iespējamai, jo iedzīvotājam, kas ir novērojis pārkāpumu vai ir aizdomas par to, nav jābūt juristam un jāsaprot, kā juridiski pareizi noformēt savas bažas. Iestādēm pašām būtu jārod resursi, lai reaģētu uz šādiem ziņojumiem un ar savu darbību neapstādinātu aktīvo un vērīgo iedzīvotāju interesi par to, kas notiek vidē viņiem apkārt. Valsts iestādes ar savu formālo pieeju var atgrūst potenciālos ziņotājus, kas ir vitāli svarīgi, lai uzlabotu tiesiskumu Latvijā un arī novērstu korupciju.

Delnas Trauksmes celšanas centra konsultante Krista Asmusa uzsver: “Ne vienmēr atbildīgajās iestādēs nonāk informācija par pārkāpumiem, ko iedzīvotāji novēro ikdienā. Iedzīvotājs nereti ir vienīgais, kurš var sniegt informāciju par kādu novērotu pārkāpumu un ar savu ziņošanu palīdzēt to novērst.”

Delna šobrīd atbalsta vienu trauksmes cēlēju tiesvedības procesā par iespējamu prettiesisku kādas pašvaldības rīcību, kā arī citā pašvaldībā Delna ir panākusi, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) lūdz pašvaldībai atcelt tās prettiesisko lēmumu. Tāpat arī kāds ziņojums ir atklājis trūkumus Latvijas pašreizējā regulējumā saistībā ar kriptovalūtu apriti, kas ir bijis par pamatu Delnas tālākai interesei šajā jautājumā.

Kā veicināt trauksmes celšanu:

  • jāatbrīvo trauksmes cēlējs no pienākuma viņam pašam identificēt, vai viņa ziņojums ir trauksmes cēlēja ziņojums. Iestādēm ir jāparedz pienākums pašām identificēt trauksmes cēlēju ziņojumus, balstoties tikai uz ziņojumu saturu, nevis vadoties no formālām prasībām;
  • jāspēcina trauksmes celšanas kultūra, padarot ziņošanu vienkāršāku un saprotamāku, formālo pusi vairāk uzticot iestādēm, nevis trauksmes cēlējiem. Delnas ieskatā iesniegtā ziņojuma rezultātam nav jābūt atkarīgam tikai no trauksmes cēlēja enerģijas un veltītā laika iespējamā pārkāpuma pierādīšanai un izmeklēšanai;
  • jāstiprina valsts iestāžu savstarpējā sadarbība trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanā, paredzot obligātu pienākumu jebkurā gadījumā pārsūtīt ziņojumus iestādei, kuras kompetencē ir ziņojumā aprakstītā situācija;
  • jāizvērtē iespēja paredzēt finansiālu atlīdzību par trauksmes celšanu, kas kopumā varētu palielināt trauksmes cēlēju ziņojumu skaitu. Ārvalstu pieredze liecina, ka finansiālā atlīdzība mudina darbiniekus, korupcijas lieciniekus ziņot par pārkāpumiem, nepasliktinot iesniegto ziņojumu kvalitāti;
  • valsts iestādēm, uzņēmējiem un nevalstiskajām organizācijām ir aktīvāk jāskaidro un jāveicina trauksmes celšana, lai veidotu sabiedrības izpratni, ka trauksmes cēlējs iestājas par sabiedrības interesēm un nav “stukačs”, ka trauksmes celšana ir pozitīva lieta, kas novērš kaitējumu sabiedrībai.

 

1 Valsts kanceleja, Trauksmes celšana un trauksmes cēlēju aizsardzība. Pārskats par 2020. gadu, 9. lpp.

2 Turpat, 2. lpp.

3 Turpat, 5. lpp.

 

Raksta autore “Sabiedrības par atklātību – Delna” interešu aizstāvības un projektu vadītāja Agnija Birule, speciāli LV portālam.

 

Šis ieraksts ir sagatavots ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.

Pievienot komentāru

  • deputati uz delnas
  •  

    Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52