2021. gada 15. decembrī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija izskatīs grozījumus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (Nr: 703/Lp13, 2. lasījums), ar kuriem paredzēts būtiski sašaurināt atklātību divām valsts amatpersonu grupām – valsts dibinātu augstskolu padomes locekļiem un publiskas personas kapitālsabiedrību padomes locekļiem, tādām kā Latvijas valsts meži, Air Baltic, Latvijas dzelzceļš u.c. Tas nozīmē, ka aktīvajai pilsoniskajai sabiedrībai un medijiem būs liegta iespēja sekot līdzi šo amatpersonu interesēm un iespējamiem interešu konfliktiem. Ja pieņems šos grozījumus, tad Saeimai būs pienākums apsvērt, vai šis pamatojums nav attiecināms arī uz citām valsts amatpersonu grupām, kuras atrodas līdzīgos apstākļos un pārvalda nozīmīgus valsts finanšu līdzekļus, kas radīs negodprātīgas rīcības riskus.
No 2021. gada novembra notiek Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) augstskolu padomju atlases process un paredzēts, ka augstskolu padomes jāizveido ne vēlāk kā līdz 2022. gada 31. janvārim, tas ir arī laiks, kad grozījumiem par valsts dibinātu augstskolu padomju locekļu deklarācijām ir jābūt pieņemtiem. Šobrīd kandidāti piesakās, domājot, ka valsts augstskolas padomes loceklis ir valsts amatpersona un aizpilda deklarāciju saskaņā ar likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.
Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) vairākas reizes ir norādījis, ka šī prasība (publiskot amatpersonu deklarācijas) ir iemesls, kādēļ konkursos uz padomes locekļiem nav ieinteresēti piedalīties profesionāļi no privātā sektora, jo atlīdzības apmērs privātā sektora kapitālsabiedrībā bieži vien ir komercnoslēpums. PKC argumentē, ka jaunie grozījumi hipotētiski risinās to, ka uz vakantajiem amatiem pieteiksies profesionāļi no privātā sektora un starptautiski eksperti.
Jāmin, ka šobrīd notiek augstskolu padomju atlases process un kandidāti piesakās, līdz ar to šis arguments nešķiet viennozīmīgs un acīmredzams, nerodas iespaids, ka amatpersonas deklarācijas publiskošana būtu kritiska problēma.
Vai jaunie grozījumi attaisnojas
Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) vērš uzmanību uz to, ka šie grozījumi ir jāskata kopā ar interešu konflikta riskiem un jāvērtē, vai riski attaisnojas. Izņēmumu izdarīšana par labu divām valsts amatpersonu grupām liecina par nepārdomātu interešu konflikta pārvaldību un met šaubu ēnu uz tiesiskumu kopumā.
Delna un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) neatbalstīja Saeimas pirmajā lasījumā atbalstītos grozījumus, jo tie paredzēja būtiski ierobežot augstskolu padomju locekļu un valsts kapitālsabiedrību padomes amatpersonu deklarāciju publiskojamo daļu.
Šos grozījumus kritiski vērtē arī Saeimas Juridiskais birojs, sakot, ka ar grozījumiem tiek pārkāpta vienlīdzīga pieeja valsts amatpersonām, veicot izņēmumu attiecībā uz divām amatpersonu grupām. Ar jaunajiem grozījumiem tiek pārkāpts Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmais teikums, kas nosaka, ka “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā” un apšaubīta vienotas tiesiskās kārtības pastāvēšana kā tāda.¹
“Lai veicinātu atklātību par valsts amatpersonu darbību un vairotu sabiedrības uzticību, augstāko valsts amatpersonu deklarācijas ir publiski pieejamas. Tāpat kā Saeimas deputātam, Latvijas Bankas prezidentam, publiskas personas iestādes vadītājam vai publiskas personas kapitāla daļas turētāja pārstāvim, arī augstskolas padomes loceklim un kapitālsabiedrības padomes loceklim noteikts valsts amatpersonas statuss. Likumdevējs šobrīd stingri noteicis to valsts amatpersonu loku, kam valsts amatpersonu deklarācija ir jāsniedz un attiecīgi Valsts ieņēmumu dienestam jāpublicē. Zinot, ka šīs amatpersonas atrodas līdzīgos apstākļos, likumprojekta piedāvātā izņēmuma noteikšana nav nedz pamatota, nedz samērīga attiecībā uz citām amatpersonām,” akcentē KNAB.
Delnas interešu aizstāvības un projektu vadītāja Agnija Birule uzsver, ka “atklātība par valsts amatpersonu interesēm un finansēm sekmē interešu konfliktu novēršanu un atklāšanu, veicina sabiedrības uzticību valsts pārvaldei un valsts budžeta izlietojumam sabiedrības interesēs. Šie ir ieguvumi, no kuriem mums nevajadzetu atteikties.” Publiskas personas kapitālsabiedrības bieži vien atrodas dominējošā stāvoklī attiecīgajā tirgū un tām ir ievērojama stratēģiska ietekme uz kādu nozari, kas nozīmē, ka to valžu un padomju locekļiem ir plaša ietekme. Atceļot pienākumu šai amatpersonu grupai publiskot savas intereses un saņemto finansējumu, vājināsim interešu konfliktu novēršanas iespējas un palielināsim risku veicināt amatpersonu darbību atsevišķu privātpersonu, nevis sabiedrības kopējās interesēs.
Delna neatbalsta IZM priekšlikumu uz otro lasījumu, ar kuru ir paredzēts, izdarīt izņēmumu – Valsts dibinātas augstskolas padomes locekļa publiski pieejamās deklarācijas daļā nenorādot informāciju par pārskata periodā gūtajiem visu veidu ienākumiem, ja šai informācijai ir piešķirts komercnoslēpumu statuss.²
KNAB un Delna aicina neizdarīt izņēmumus noteiktām amatpersonu grupām un šos grozījumus nevirzīt tālāk, bet jautājumu par valsts amatpersonu deklarācijām risināt jau daudz plašākā skatījumā kopā ar interešu konflikta pārvaldības izvērtējamu.
Ar Delnas viedokli var iepazīties šeit un izklāstu, ko praksē nozīmēs šo grozījumu pieņemšana šeit, tajā skaitā LTV raidījuma “Panorāma” 2020. gada 13. maija sižets “Augstskolu stiprināšanas aizsegā mazina atklātību”.
¹ Saeimas Juridiskā biroja 07.06.2021. atzinums par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, skat. https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/CC9FA8D8F97BA923C22586EE0020784F?OpenDocument
² IZM priekšlikumi likumprojektam”Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””(Nr.703/Lp13) otrajam lasījumam, skat. https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/468CA1D773690261C22586ED0037036E?OpenDocument
Šis ieraksts ir sagatavots ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.
