×

KĀ ES VARU IETEKMĒT LĒMUMU PIEŅEMŠANU SAVĀ SKOLĀ UN PAŠVALDĪBĀ?

2021. gada rudens semestrī biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) īsteno projektu “Skolēnu līdzdalības tīkls”. Projekta ietvaros Delna organizē nodarbības Latvijas skolu jauniešiem par iespējām iesaistīties pilsoniskajās aktivitātēs savā skolā un pašvaldībā. Lai uzdotu šo jautājumu – “Kā es varu ietekmēt lēmumu pieņemšanu savā skolā un pašvaldībā?” un meklētu atbildes, Delnas sarunu festivāla LAMPA ietvaros aicināja jauniešus uz sarunu.

Sarunas galvenais mērķis bija paskatīties uz pilsonisko līdzdalību un to, kāda ir pašreizējā situācija Latvijā un, kā mēs varam arvien aktīvāk iesaistīties un iesaistīt citus vietējās kopienas dzīvē – skolu, pašvaldību, un caur to arī nacionāla līmeņa politikas un dažādu sabiedrisko procesu vadīšanā. Sarunas dalībnieki dalījās savā pieredzē un ieteikumos, kā veicināt jauniešu pilsonisko aktivitāti Latvijā.

Sarunā piedalījās:

  • Kirils Ķirsis, aktīvs jaunietis un Saeimas frakcijas “Attīstībai/Par!” mediju apskatu veidotājs;
  • Selma Levrence, cilvēktiesību un vides aktīviste;
  • Jēkabs Kārlis Rasnačs, biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” padomes loceklis, Saeimas deputātu Vitas Tēraudas un Mārtiņa Šteina palīgs, kustības Par! jaunatnes nodaļas vadītājs;
  • Natālija Knipše, Latvijas Jauniešu delegāte ANO, tiesību zinātnes studente, aktīviste;
  • Sarunu moderēja Nils Mosejonoks, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras pārstāvis, Iespējamās Misijas absolvents.

Kā sākās pilsoniskā aktivitāte

Visi sarunas dalībnieki ir aktīvi jaunieši. Tomēr, lai runātu par pilsonisko aktivitāti un tās veicināšanu citu jauniešu vidū, ir jānoskaidro – kad un kā sākt būt aktīvam. Jautāti par to, kā sākās dalībnieku aktīvā pilsoniskā iesaiste, tas galvenokārt iezīmējas ar dalību kādā projektā skolā, piemēram, Ēnu dienu. Tāpat kā būtisku mudinājumu būt pilsoniski aktīviem var dalībnieki norādīja vienaudžu atbalstu. “Izjutu pilsoniskās līdzdalības garu no draugiem, kas ieteica iesaistīties pilsoniskajās aktivitātēs, jo iegūtā pieredze noderēs vēlākā dzīvē. 15 gadu vecumā sāku strādāt par brīvprātīgo. Pēc tam iesaistījos partijas jaunatnes organizācijā. Izjutu nepieciešamību redzēt, ka apkārt ir problēmas, kas man rūp, un es gribu darīt kaut ko, lai sāktu palīdzēt risināt šīs problēmas.” Ir svarīgi identificēt, ka apkārt ir lietas, ar ko nevar sadzīvot, un rīkoties, lai šīs lietas labotu.

Runājot par iespējām jauniešiem aktīvi iesaistīties pilsoniskās aktivitātēs, sarunas dalībnieki ir vienisprātis, ka Latvijā tas ir salīdzinoši vienkārši. “Mums ir ļoti daudz projektu, programmu, nevalstisko organizāciju, partiju jauniešu organizāciju, kur var iet iesaistīties. Visai pasaulei nav jāsadodas rokās, lai jaunietis kļūtu aktīvs.” Tomēr, neraugoties uz plašajām iespējām jauniešu aktivitātei, statistika par Latvijas jauniešu iesaistīšanos pilsoniskajās aktivitātēs, ir zema: atbilstoši Eirobarometra 2017. gada datiem Latvijā tikai 16% jauniešu iesaistās jauniešu centru, biedrību un organizāciju aktivitātēs, kamēr Lietuvā un Igaunijā tie ir vairāk nekā 30%. Latvijā ir trešais zemākais skolēnu kompetences līmenis, un tikai 4% jauniešu iesaistās politiskajās aktivitātēs.

Kā jauniešiem kļūt aktīvākiem

Viens no veidiem, kā paaugstināt jauniešu aktivitātes līmeni, ir izmaiņas normatīvajā regulējumā. Brīvprātīgais darbs ir viens no pilsoniskās aktivitātes veidiem, tomēr valstij būtu jāstrādā, lai celtu brīvprātīgā darba prestižu un sekmētu vairāk jauniešu iesaistīšanos brīvprātīgajā darbā. Savukārt attiecībā uz lēmumu pieņemšanu Latvijā, jauniešus neapšaubāmi būtu nepieciešams iesaistīt to lēmumu pieņemšanā, kas viņus tieši ietekmē. Tas varētu būt īstenojams, paplašinot Latvijas Jaunatnes padomei piešķirtās kompetences un nodrošinot jauniešu pārstāvēšanu likumdošanas un lēmumu pieņemšanas procesos. Jānorāda, ka ļoti pozitīvi ir vērtējams topošais Pašvaldību likums attiecībā uz jauniešu iesaisti – pēc likuma pieņemšanas visām pašvaldībām būs noteikts pienākums veikt darbu ar jaunatni, kas nākotnē var palīdzēt sekmēt jauniešu pilsonisko aktivitāti. Tāpat būtiski norādīt, ka Valsts izglītības satura centra īstenotā projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” (Skola2030) ietvaros paredzēts pārskatīt un pilnveidot mācību saturu, kā arī piešķirt lielāku lomu sociālajai un pilsoniskajai mācību jomai.

Runājot par šķēršļiem jauniešu pilsoniskajai iesaistei, jāpiemin disbalanss starp Rīgu un citiem Latvijas reģioniem. Diemžēl gan politikas veidošanā, gan iespēju ziņā Latvijā ārkārtīgi liels uzsvars tiek likts uz Rīgu, piešķirot daudz mazāku nozīmi Latvijas reģioniem, tādējādi apgrūtinot iespējas jauniešiem reģionos būs pilsoniski aktīviem. Tāpat kā problēma esošajā sistēmā ir novērojams tas, ka vairumā gadījumu jauniešu organizācijas nav jauniešu vadītas – bieži vien tās vada sociālie darbinieki vai pašvaldības jauniešu darba vadītāji.

Identificējot lietas, kas nepieciešamas, lai jebkurš jaunietis varētu aktīvi iesaistīties savā skolā vai pašvaldībā, galvenais noteikti ir skolēnu pašpārvaldes, līdzpārvaldes, domes vai cita orgāna izveidošana skolā vai pašvaldībā. Nākamais solis būtu identificēt to lietu vai tās lietas, kas katru jaunieti neapmierina apkārtējā vidē. “Ikdienas lietām visbiežāk ir diezgan ātri risinājumi. Ja sāk ar to, tad ir liela iespēja, ka tas izdosies skolas vai pašvaldības līmenī, un, panākot pirmo pārmaiņu, tas atvērs acis uz to, ka panākt pārmaiņas nav nemaz tik grūti. Tālākais aiziet kā sniega bumba.” Pat nesperot radikālus soļus bieži vien efektīvs veids, kā sākt pārmaiņas, ir neformāla saruna ar apkārtējiem par to, kas viņus neapmierina. Atrodot domubiedrus, ir vieglāk spert tālākos soļus apkārtējās vides uzlabošanai. Savukārt, tas, ko noteikti nevajadzētu darīt, ja grib, lai līdzdalības sasniedz mērķi, ir censties pārliecināt radikāli pretēji noskaņotus cilvēkus. Tā vietā ir vērts veltīt enerģiju produktīvām un konstruktīvām sarunām ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem vai cilvēkiem, kas vēl šaubas par savu nostāju.

Secinājumi

Latvijā jauniešu pilsoniskās aktivitātes līmenis ir zems. Tomēr risinājumus tā uzlabošanai var meklēt likumdošanas pilnveidošanā un aktīvākā jauniešu un jauniešu organizāciju iesaistīšanā lēmumu pieņemšanas procesos. Ir novērojama tendence, ka topošie likumprojekti un iniciatīvas arvien vairāk koncentrējas uz jauniešu un iedzīvotāju iesaistīšanu, tomēr Latvijai vēl ir tāls ceļš ejams, lai jauniešu aktivitāte līdzinātos vidējiem rādītājiem citas Baltijas valstīs un Eiropā kopumā.

Kopsavilkums – kā jauniešiem būt pilsoniski aktīviem

  • Identificēt tās lietas, kas katru jaunieti neapmierina apkārtējā vidē.
  • Atrast domubiedrus, vienaudžu atbalstu un kopīgas intereses. Latvijā ir ļoti daudz iespēju, kur iesaistīties.
  • Skolēnu pašpārvaldes, līdzpārvaldes, domes vai tml. izveidošana skolā vai pašvaldībā.
  • Nepieciešamas izmaiņas normatīvajā regulējumā, t. sk. popularizējot brīvprātīgo darbu.
  • Iesaistīt jauniešus to lēmumu pieņemšanā, kas viņus tieši ietekmē.
  • Pilnveidot mācību saturu, kā arī piešķirt lielāku lomu sociālajai un pilsoniskajai mācību jomai.
  • Veicināt jauniešu iespējas reģionos būs pilsoniski aktīviem.
  • Veicināt, ka jauniešu organizācijas ir jauniešu vadītas (nevis pašvaldību darbinieku).

 

 Diskusijas “Kā es varu ietekmēt lēmumu pieņemšanu savā skolā un pašvaldībā?” ieraksts sarunu festivālā “LAMPA”.

 

 

Projektu finansē Vācijas Federālā Ārlietu ministrija un Atklātības fonds.

Pievienot komentāru

  • Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52