×

SKOLĒNU LĪDZDALĪBAS TĪKLS – KĀ SKOLĒNI VĒRTĒ SAVU PILSONISKO AKTIVITĀTI

2021. gada rudens semestrī biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (turpmāk – Delna) īstenoja projektu “Skolēnu līdzdalības tīkls”. Projekta ietvaros Delna tikās ar projektā iesaistīto skolu skolēniem, lai pārrunātu projektā gūtās atziņas un rekomendācijas.

Kā jaunieši vērtē savas šī brīža iespējas iesaistīties?

Skolēnu viedoklis par jauniešu pilsonisko aktivitāti skolās atšķiras. Daļa skolēnu norāda, ka jauniešu aktivitāte un iesaiste skolas darbībā vērtējama kā augsta, ko veicina gan paši skolēni, gan skolotāji un skolas vadība, kas aktīvi iesaista skolēnus un noskaidro skolēnu viedokli lēmumu pieņemšanas procesos. Savukārt daļa skolēnu jauniešu aktivitāti vērtē kā viduvēju vai zemu. Iemesls šādam vērtējumam ir pašu jauniešu nevēlēšanās iesaistīties, kā arī pēdējā gada laikā ieviestie ierobežojumi klātienes mācībām, kas ir ievērojami mazinājuši skolēnu motivāciju iesaistīties skolas darbībā. Tomēr skolas, kurās darbojas skolēnu pašpārvalde/ līdzpārvalde norāda, ka tieši šajās organizācijās iesaistītie jaunieši ir tie, kas gan pēc savas iniciatīvas, gan skolotāju aicinājuma iesaistās skolas darbībā.

Tomēr jauniešu viedokļi ir krasi atšķirīgi attiecībā uz jauniešu iesaisti pašvaldību darbībā. Lielākā daļa aptaujāto jauniešu norāda, ka jauniešu iesaiste pašvaldībās vērtējama kā viduvēja vai zema. Kā galveno iemeslu zemai jauniešu iesaistei pašvaldības darbībā skolēni min informācijas trūkumu par iespējām iesaistīties, kā arī pašvaldības iniciatīvas trūkumu strādāt fokusēti ar jauniešiem. Tāpat jaunieši identificē, ka mācību procesā netiek nodrošināta pietiekama informācija par lēmumu pieņemšanas procesiem pašvaldībās.

Tāpat par skolēnu un jauniešu zemo informētības līmeni liecina tas, ka lielākā daļa aptaujāto jauniešu norāda, ka nezina un nav informēti par to, kā notiek lēmumu pieņemšanas procesi pašvaldībā. Salīdzinājumam, lielākā daļa aptaujāto skolēnu norāda, ka ir informēti par lēmumu pieņemšanas procesu skolās. Savukārt, atbildot uz jautājumu par vēlmi iesaistīties, gan attiecībā un skolas darbību, gan pašvaldībām, jaunieši lielākoties pauž vēlmi tikt vairāk iesaistīti lēmumu pieņemšanas procesos.

Skolēnu rekomendācijas – kā būt aktīvākiem

Runājot par iespējām, kā skolēni un jaunieši redz savu aktīvāku iesaistīšanos skolas dzīvē, skolēni uzsver vēlmi tikt vairāk iesaistīti ārpusskolas aktivitāšu plānošanā skolā, vides un pilsētas labiekārtošanas jautājumos, kā arī vienkārši jauniešu viedokļa noskaidrošanā par jauniešiem svarīgām tēmām.

Jautāti par to, kā praktiski risināt jauniešu iesaistes jautājumu, jaunieši norāda, ka jauniešu aktīvāku iesaistīšanos veicinātu plašāka informācija par jauniešu iespējām, sarunas ar vietējo pārvaldi, kuru laikā jaunieši varētu izteikt savas domas, sociālās kampaņas, kas vērstas uz jauniešu izpratnes veicināšanu par viņu viedokļa nozīmi, kā arī cilvēcisks atbalsts, ko varētu nodrošināt konkrēts skolas vai pašvaldības darbinieks, kas strādā tieši ar jauniešu lietām.

Kā lielākos ieguvumus jauniešu iesaistīšanas skolas un pašvaldības darbībā jaunieši min galvenokārt divus aspektus – jauniešu pašu kapacitātes celšana un izaugsme, kā arī sabiedrības ieguvums, jo jaunieši pārstāv daļu sabiedrības, kam ir, reizēm, citādāks, svaigs skats uz aktuāliem jautājumiem.

Kā skolēni vērtē Delnas projekta ietekmi

Nosēdzot projektu “Skolēnu līdzdalības tīkls”, aicinājām skolēnus noslēguma fokusgrupā izvērtēt projekta laikā gūto pieredzi. Analizējot izrunāto un jauniešu sniegtās atbildes uz jautājumiem, kas tika uzdoti arī sākuma fokusgrupā, secinām, ka jauniešu vidū ir vērojama lielāka interese par apkārtējiem procesiem, ir cēlusies jauniešu motivācija uzzināt vairāk par savām iespējām iesaistīties, kā arī motivācija iesaistīties skolas un pašvaldības darbībā. Projekta ietvaros atsevišķas skolas veica skolēnu aptaujas, kuras parādīja, ka skolēniem skolās ir labas idejas apkārtējas vides uzlabošanai, un skolēni ir vairāk motivēti rīkoties gadījumā, ja kaut kas apkārtējā vidē viņus neapmierina. Protams, jauniešu vidū aktivitātes līmenis nekad nebūs 100%, un tas arī nav nepieciešams. Tomēr ir svarīgi nodrošināt iespējas paust savu viedokli un īstenot idejas tiem jauniešiem, kuriem tās ir, un ir vēlme to darīt.

Attiecībā uz jauniešu iesaistes vērtējumu pašvaldības dzīvē, kā arī jauniešu informētību par lēmumu pieņemšanas procesiem pašvaldībā, nav novērojama viedokļa maiņa, salīdzinājumā ar projekta sākumu.

Delnas secinājumi un rekomendācijas

No sarunām ar jauniešiem ir secināms, ka jaunatne apzinās, ka viņi ir valsts nākotne, tomēr ne vienmēr viņiem tiek nodrošinātas iespējas šo nākotni ietekmēt, ko varētu sekmēt ar plašāku jauniešu informēšanu un fokusētāku darbu, kas vērsts uz jauniešu interešu aizstāvēšanu un viedokļu noskaidrošanu.

Pašvaldībām ir jāveido iespējas aktīvāk strādāt ar jauniešiem, jāizglīto tie par pašvaldības darbu un lēmumu pieņemšanas procesiem, jānodrošina iespējas jauniešiem paust savu viedokli, kā arī jāstrādā vairāk ar jauniešu iespējām celt viņu zināšanas, spējas un kapacitāti ārpus skolas aktivitātēs un projektos. Arī paši jaunieši atzīst, ka ir ieinteresēti atstāt ietekmi ne tikai uz skolas dzīvi, bet arī darīt vērtīgus darbus pašvaldības labā. Kā to norāda jaunieši, šobrīd jaunieši netic, ka iesaistīšanās pašvaldības dzīvē ir kaut kas viņiem pieejams, tas šķiet kaut kas svešs, nezināms un biedējošs. Līdz ar to pašvaldībām būtu jāmēģina šis priekšstats mainīt, un jāparāda jauniešiem, ka pašvaldība darbojas iedzīvotāju interesēs, un jauniešu, kas ir pašvaldības iedzīvotāju daļa, domām, viedoklim un iesaistei pašvaldībā ir nozīme un tas ir nepieciešams.

 

2021. gada rudens semestrī biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” īstenoja projektu “Skolēnu līdzdalības tīkls”. Projekta ietvaros Delna organizēja daļēji strukturētas tikšanās jeb fokusgrupas ar projektā iesaistīto skolu skolēniem, lai novērtētu projekta ietekmi, izrunātu projektā gūtās atziņas un rekomendācijas.

Delna organizēja projekta sākuma fokusgrupu 2021. gada 28.-29. okobrī un noslēguma fokusgrupu – 2021.gada 16.-17.decembrī. Abās fokusgrupās Delna lūdza skolēniem atbildēt vairākiem jautājumiem, kā arī diskutēt par iesniegtajām atbildēm, lai novērotu, vai projekta rezultātā skolēnu viedoklis un skatījums uz jauniešu pilsonisko aktivitāti ir mainījies. Sākuma fokusgrupā piedalījās 20 skolēni, savukārt noslēguma fokusgrupā – 9 skolēni.

 

Projektu finansē Vācijas Federālā ārlietu ministrija, Atklātības fonds.

Pievienot komentāru

  •  

    Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52