×

LAMPAS SARUNAS KOPSAVILKUMS: KĀPĒC CELT TRAUKSMI PAR PĀRKĀPUMIEM DARBA VIETĀ?

2021. gada 21. augustā sarunu festivālā LAMPA “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) organizēja sarunu “Kāpēc celt trauksmi par pārkāpumiem darba vietā?“. Sarunas laikā raisījām domapmaiņu par to, kāpēc nepieciešams celt trauksmi un kā ar trauksmes celšanu varam novērst pārkāpumus, kā arī mēģinājām rast atbildi uz jautājumu, kā aizsargāt trauksmes cēlējus.

Delna jau vairāk nekā 16 gadus strādā ar trauksmes cēlējiem un ziņotājiem un sniedz atbalstu trauksmes celšanos jautājumos ikvienam, kuram tas ir nepieciešams. Katru gadu Delnas Trauksmes celšanas centrs saņem ap 70–80 iesniegumus, no kuriem aptuveni 10 tiek atzīti par trauksmes cēlēju ziņojumiem. Līdz ar to sarunas laikā centāmies izgaismot trauksmes celšanas sistēmu Latvijā un lūkot, ko varam darīt, lai to uzlabotu. Sarunu moderēja Delnas direktore Inese Tauriņa un tajā klātienē piedalījās Delnas juridiskā konsultante Krista Asmusa, SCHWENK Latvija juridiskā konsultante Evita Goša un Latvijas Finieris arodorganizācijas priekšsēdētāja Kristīne Rapa, attālināti pievienojās trauksmes cēlējs no Nīderlandes Dr. Ēriks Meijbūms (Erik Mejboom).

Sarunas sākumā I. Tauriņa iepazīstinājām klātesošos ar Nīderlandes Trauksmes cēlēja Dr. Ērika Meijbūma pieredzes stāstu. Proti Dr. Ē. Meijbums kopā ar ģimeni no ASV atgriezās Nīderlandē, lai uzsāktu darba gaitas bērnu slimnīcā kā kardiologs. Uzsākot darba gaitas, kardiologs drīz vien konstatēja, ka bērnu mirstība, salīdzinot ar viņa iepriekšējām darba vietām, ir ļoti augsta. Viņš ziņoja par to slimnīcas valdei, taču tika atlaists no darba. Lai gan vēlāk ar tiesas spriedumu ārstu atjaunoja amatā, viņš saskārās ar trauksmes celšanas negatīvajām sekām – apkārtējo attieksme bija mainījusies un viņam lika noprast, ka slimnīcā viņš nevarēs pilnvērtīgi strādāt. Dr. Ē. Meijbūms slimnīcā nostrādāja vairākus gadus, taču vēlāk pārcēlās un turpināja darba gaitas Šveicē.

Sarunā pakāpeniski iesaistījās K. Asmusa, E. Goša un K. Rapa un tās laika guvām vairākas atziņas par Trauksmes celšanas likuma darbību Latvijā:

  • Likumā izveidotā Trauksmes celšanas sistēma Latvijā ir vērtējama kā ļoti laba.
  • Uzņēmumos nepieciešams veidot tādu darba vidi, kura minimizē nepieciešamību izmantot trauksmes celšanas mehānismu.
  • Sabiedrības izpratnes maiņa par trauksmes celšanu ir pamats trauksmes celšanas kultūras attīstībai.

 

Trauksmes celšanas sistēma Latvijā

Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka trauksmes celšanas sistēma Latvijā vērtējama kā ļoti laba. Atsaucoties uz Nīderlandes trauksmes cēlēja pieredzi, Delnas juridiskā konsultante K. Asmusa atzina, ka Latvijā šāda situācija nebūtu iespējama, jo Trauksmes celšanas likums paredz virkni aizsardzības pasākumu, ko saņem trauksmes cēlējs.

Pārkāpumu novēršanas atslēga slēpjas darba vidē

Darba videi ir būtiska loma trauksmes cēlēju atbalstā, kā arī trauksmes celšanas veicināšanā kopumā. Svarīgs ir ne vien trauksmes celšanas mehānisms, bet arī spēja radīt tādu darba vidi, kurā ideālajā gadījumā trauksmes celšanas mehānisms nebūtu jāizmanto. Uzņēmumos jārada tāda darba vide (procedūras un politika), kas minimizē iespēju radīt pārkāpumus. Svarīgi ir veidot korporatīvo pārvaldību, kurā trauksmes celšanas mehānisms vispār nebūtu jādarbina. Pēc E. Gošas domām ir jārada kultūra, kurā darbinieki un sadarbības partneri jūtas iedrošināti un nebaidās runāt par novērotajiem pārkāpumiem.

Kultūras maiņa uzņēmumos un sabiedrībā

Trauksmes celšanas attīstībā liela nozīme ir sabiedrības kultūras maiņai, cilvēku izpratnei par trauksmes celšanas būtību un devumu sabiedrībai. K. Rapa norāda, ka Latvijas vēsturiskā pieredze ir izveidojusi priekšstatu, ka ziņošana par pārkāpumiem ir “stučīšana” un tai sabiedrībā ir negatīva nokrāsa. Neskatoties uz vēsturisko mantojumu, K. Rapa uzsvēra, ka uzņēmumi ar savām vērtībām, var mainīt esošo priekšstatu par trauksmes celšanu un likt uzsvaru uz ieguvumiem, ko trauksmes celšana sniedz uzņēmumam un sabiedrībai kopumā.

 

Sarunas “Kāpēc celt trauksmi par pārkāpumiem darba vietā?” ieraksts

 

Delnas dalību Lampā atbalsta Nīderlandes Karalistes vēstniecība Latvijā un Atklātības fonds.

Pievienot komentāru

  •  

    Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52