×

DEMOKRĀTISKO VALSTU PIRMIE SOĻI, LAI ĀRSTĒTU ATKARĪBU NO “NETĪRĀS NAUDAS”

Krievijas 2022. gada 24. februārī uzsāktais iebrukums Ukrainā ir būtiski palielinājis nelikumīgi iegūtas un neskaidras izcelsmes līdzekļu legalizācijas novēršanas jautājuma aktualitāti visā pasaulē, īpaši norādot uz apdraudējumu, ko “netīrā nauda” rada valstu nacionālajai drošībai.

norādījusi starptautiskā organizācija Transparency International (TI), demokrātiskās pasaules valstis līdz šim ir radījušas apstākļus, kuros šobrīd notiekošais karš Ukrainā ir iespējams. Tas noticis, atļaujot korumpētām elitēm un nacionālo valstu valdībām brīvi darboties, palielinot savu ietekmi Rietumu demokrātijās. Līdz šim novēroti pietiekami daudz piemēru, kad demokrātisko valstu politiķu karjeras ceļš pēc valsts amata atstāšanas ved uz labi atalgotiem amatiem ar autoritāru valstu stratēģiskiem resursiem, tajā skaitā energoresursiem, saistītos uzņēmumos un investīciju projektos. Tāpat uzmanība ir jāpievērš arī jautājumam par tiešu un netiešu politisko partiju finansēšanu no ārvalstīm, un demokrātisko valstu enerģētiskās atkarības audzēšanu no potenciāli naidīgiem un nedemokrātiskiem režīmiem.

Šobrīd demokrātiskajās valstīs vērojami steidzīgi centieni ilgstoši eksistējušās ievainojamības novērst, cik vien ātri iespējams. Tai skaitā Eiropas Savienība, Kanāda, Apvienotā Karaliste, ASV un citas valstis ievieš mērķētas sankcijas pret personām un uzņēmumiem, kas saistītas ar Kremli un nereti tiek turētas aizdomās par plaša mēroga koruptīvām un noziedzīgām darbībām. Šī pieeja vieš zināmas cerības, ka arī ar sankciju palīdzību varētu izdoties izmainīt agresora valsts uzvedību, izdarot spiedienu uz Krievijas eliti, kas savukārt varētu ietekmēt Vladimira Putina lēmumu pieņemšanu. TI Krievijas nodaļa ir izpētījusi, ka no 2008. līdz 2020. gadam Krievijas politiskai elitei ir piederējuši 28 000 īpašumi 85 valstīs, tai skaitā Eiropas Savienībā, turklāt, tiek prognozēts, ka krievu ofšoros paslēptās bagātības ir vienādas ar visu Krievijas mājsaimniecību kopējo kapitālu.

Tomēr jāapzinās, ka, lai cik arī nopietnas sankcijas netiktu ieviestas, tās ne vienmēr ir tik efektīvas, kā iecerēts. Nedemokrātisko valstu politiskā elite zina un rēķinās ar iespējamām sankcijām, meklē un arī atrod veidus, kā slēpt savu naudu, īpašumus un ietekmes kanālus. Piemēram, virtuālo aktīvu (t. sk. kriptovalūtu) kontrole ir gandrīz neiespējama, tādēļ tas ir vienkāršs veids, kā sankcionētajām personām izvairīties no sankcijām. Tāpat labi zinām, ka sankcionētās persona slēpjas aiz dažādiem uzņēmumiem vai personām. Tāpēc jāapzinās, ka sankciju noteikšana pati par sevi visticamāk rezultātu nesasniegs, ja iestādes nebūs gatavas un spējīgas šos slēptos finanšu līdzekļus un īpašumus  identificēt.

Ikvienai valstij ir jāvelta visi iespējamie resursi, lai pilnvērtīgi tiktu galā ar šo izaicinājumu – “netīrās naudas” identificēšanu. Ir jāapzinās fakts, ka neleģitīmie līdzekļi un “netīrā nauda” atrodas Rietumvalstīs, un tas ir ilgstošas bezatbildības rezultāts. Šobrīd notiekošā karadarbība Ukrainā ir šokējošs brīdinājums par to, kādu cenu Rietumu sabiedrībām var nākties maksāt par vērtību “pragmatisku” pakārtošanu īstermiņa materiālām interesēm. Tādēļ TI aicina visas valstis ar steigu ieviest pretkorupcijas politikas, kas ilgstoši atliktas un ar kuru ieviešanu notikusi vilcināšanas. Jāatzīmē, ka Latvija, salīdzinot ar daudzām citām Eiropas valstīm, ir izdarījusi būtisku mājasdarbu – patieso labuma guvēju dati mums ir publiski pieejami atvērto datu veidā (vēl tikai Dānijā ir šāda datu pieeja). Turklāt, pēdējo gadu laikā Latvijas iestādes un bankas ir veikušas ievērojamu progresu spējā piemērot sankcijas.

TI EU ir izvirzījusi vismaz 12 uzdevumus, kas Eiropas Savienībai jārisina, cenšoties palīdzēt Ukrainai un nostiprinot Eiropu pret nevēlamu autoritāru valstu nākotnes ietekmi. Darbs pie daļas šo uzdevumu risināšanas jau ir uzsākts:

1. luksusa preču aprites ierobežošanu attiecībā pret Krieviju;
2. ES ostās esošo krievu jahtu atsavināšanu un gaisa telpas slēgšana caur nodokļu oāzēm sankcijām pakļauto personu piederošām lidmašīnām;
3. “Magņicka saraksta” papildināšanu ar ietekmīgām korumpētām personām;
4. datu pieejamības veicināšanu par juridisku personu patiesajiem labuma guvējiem, ieviešot piekto ES nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu;
5. ES nekustamā īpašuma izmantošanas Krievijas elites līdzekļu slēpšanai novēršanu;
6. ES līmeņa regulējuma izstrādi oligarhu īpašumu atsavināšanai;
7. Krievijas elites īpašumu iesaldēšanu attiecībā uz ES sporta klubiem, un Krievijas oligarhu un valsts uzņēmumu finansējuma piesaistes aizliegumu;
8. aizliegumu izsniegt “zelta vīzas”, kā arī ierobežojumi uzturēšanās atļauju tirdzniecībai un sankcijām pakļautu personu tiesību atņemšana;
9. ar Krieviju saistītu virtuālo valūtu, kas paredzētas sankciju apiešanai, izmantošanas novēršanu;
10. ES dalībvalstu dalības apturēšanu Krievijas dibinātajā Starptautiskajā Investīciju Bankā (International Investment Bank);
11. aizliegumu ar Krieviju un Baltkrieviju saistītiem uzņēmumiem un citiem lobētājiem ES īstenot lobēšanas aktivitātes;
12. aizliegumu ES politiskām partijām saņemt Krievijas izcelsmes finansējumu.

Latvijā pēdējos gados ir noticis ievērojams progress sankciju piemērošanā un “netīrās naudas” identificēšanā. Latvija ir piemērs citām valstīm patiesā labuma guvēju identificēšanā un reģistra vešanā, turklāt finanšu sektora remonts ir sakārtojis Latvijas spēju cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, esam spējuši izveidot stipru un noturīgu sistēmu, to ir atzinusi arī Finanšu darījumu darba grupa (FATF), kopš 2020. gada Latvijai vairs nav risks nokļūt tā saucamajā “pelēkajā sarakstā”.

Lai arī esam labais piemērs citām valstīm, tas nenozīmē, ka varam atslābt.  Saistībā ar sankcijām Kremlim un Krievijas elitei novērojam izaicinājumus tās piemērot – sankcijām pakļauto personu īpašumu identificēšanā un līdz ar to sankciju piemērošanā. Pastāv nopietnas bažas, vai visām Latvijas iestādēm ir pietiekama kapacitāte (dati, informācija, cilvēkresursi, zināšanas un izpratne), lai identificētu patiesos labuma guvējus, noskaidrotu, kādi īpašumi sankcionētajām personām pieder un piemērotu sankcijas atbildīgi un tiesiski.

Delna aicina atbildīgās iestādes Latvijā piemērot sankcijas pēc būtības, tai skaitā rūpīgi identificējot patieso labuma guvēju ķēdes. Svarīgi, lai iestādes spēj sadarboties, koordinējot darbības, kā arī dalās ar pieredzi un stiprina viena otras kapacitāti. Tieši tādēļ Latvijā ir jāveido darba grupa, kas koordinētu iestāžu darbu, veicinātu to sadarbību gan Latvijā gan starptautiski, kā arī spētu konsultēt uzņēmējus sarežģītos jautājumus. Mums ir jādara viss iespējamais, lai atbildīgi piemērotu sankcijas un tās trāpītu mērķī.  

 

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”. 

Pievienot komentāru

  •  

    Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52