×

DELNA SNIEDZ PRIEKŠLIKUMUS TOPOŠAJAM INTEREŠU PĀRSTĀVĪBAS ATKLĀTĪBAS LIKUMAM (2. LASĪJUMS)

Biedrība “Sabiedrības par atklātību – Delna” (Delna) ir iepazinusies ar Latvijas Republikas Saeimā 1. lasījumā atbalstīto likumprojektu “Interešu pārstāvības atklātības likums” (Nr. 1341/Lp13) un sniedz savus priekšlikumus Likumprojekta uzlabošanai pirms 2. lasījuma. Likumprojektu pieņēma 17. februārī vienbalsīgi (86 balsis “Par”) 1. lasījumā  un līdz 17. martam ikvienam bija iespēja sniegt savus priekšlikumus par Likumprojekta izstrādi atbildīgajai Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai. Iecerēts, ka Interešu pārstāvniecības atklātības likums stāsies spēkā 2023.gada 1.janvārī.

Delna savus priekšlikumus sagatavoja ņemot vērā starptautiskās nevalstiskās organizācijas “Transparency International” un OECD lobēšanas regulēšanas starptautiskos standartus, kas vērsti uz lielāku interešu pārstāvības atklātību un izsekojamību.

Attiecībā uz Likumprojektu kopumā Delna izsaka bažas par to, ka daudzus jaunā regulējuma aspektus plānots noteikt Ministru kabineta līmenī. Attiecīgi par atsevišķiem jautājumiem, piemēram, attiecībā uz interešu pārstāvības deklarēšanu šobrīd saglabājas neskaidrība. Vēršam uzmanību uz nepieciešamību nodrošināt saikni starp interešu pārstāvju reģistru, par kuru runā Likumprojekta 3. pantā, un interešu pārstāvības aktivitāšu publicēšanas risinājumu, par kuru runā 5. pantā un kas šobrīd nav definēts. Interešu pārstāvja reģistrs ir uzskatāms par būtisku Likumprojekta elementu, tas kalpo par galveno atklātības, godīguma un atbildīguma dzinuli, līdz ar to Delna aicina atkārtoti darba grupā par šo diskutēt un izstrādāt risinājumus šo abu reģistru sasaistei un dizainam, ņemot vērā arī to, ka šī sistēma attiecas uz reģionālo līmeni.

Ņemot vērā, ka trauksmes cēlēju un citu personu ziņojumi par pārkāpumiem nav uzskatāmi par lobēšanas aktivitāti, to mērķis ir veicināt likumīgu, godprātīgu, atklātu un pārredzamu organizāciju darbību publiskajā un privātajā sektorā, izmantojot tiesības brīvi paust savu viedokli, aicinām izslēgt 1. panta. 1. punkta h) apakšpunktu “jebkuras personas saziņa ar publiskās varas iestādēm vai to pārstāvjiem, lai sniegtu informāciju, ieskaitot trauksmes cēlēju vai citu personu ziņojumus par iespējamajiem pārkāpumiem”.

Aicinām papildināt 1. panta 3. punktu ar detalizētāku izklāstu par to, kādas personas uzskatāmas par publiskas personas pārstāvjiem, nodrošinot, ka tvērumā iekļauti augstu amatpersonu ārštata padomnieki un Saeimas komisiju konsultanti. Tāpat uzskatām, ka nepieciešams novērst iespējamību personai vienlaikus ieņemt gan publiskās varas, gan interešu pārstāvja lomas. Attiecīgi ierosinām papildināt 1. panta 3. punktu šādā redakcijā:

“publiskās varas pārstāvis publiska persona, tās institūcija vai amatpersona, persona, ciktāl tā īsteno deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus, vai attiecīgās publiskās personas pārstāvis, kā arī valdības locekļu ārštata padomnieki, Saeimas komisiju konsultanti un deputātu palīgi;”

Uzskatām, ka nepieciešams paplašināt likuma tvērumu attiecībā uz to, kas būtu saprotams ar publiskiem lēmumiem. Ierosinām izteikt 1. panta 4. punktu šādā redakcijā: “publisks lēmums ir normatīvais akts, politikas plānošanas dokuments vai tiesību piemērošanas akts, tiesību normu piemērošanas skaidrojumi, ieteikumi un vadlīnijas, bet ne administratīvais akts vai tiesas nolēmums.”

Uzskatām, ka nepieciešams noteikt interešu pārstāvjiem par pienākumu sniegt par sevi plašāku informāciju, norādot arī klientus, kā intereses tiek pārstāvētas un darbības jomu. Attiecīgi ierosinām papildināt Likumprojekta 4. panta (4) daļu šādā redakcijā: “biedru, dalībnieku, akcionāru un patieso labuma guvēju vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, dzimšanas datumu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti, institūciju, kas dokumentu ir izdevusi), interešu pārstāvja darbības jomas un personas, kā uzdevumā tiek īstenotas interešu pārstāvniecības aktivitātes;”

Ierosinām Likumprojekta 4. pantu papildināt ar jaunu daļu šādā redakcijā: “finansiāla informācija (budžets, tēriņi), kas saistīti ar interešu pārstāvības pasākumiem.”

Runājot par 5. pantu “Interešu pārstāvības deklarēšana”, redzam, ka liela daļa atbildības par deklarēšanās kārtību un biežumu ir uzticēta Ministru kabinetam. Ierosinām no 5. panta (1) daļas redakcijas izņemt ārā vārdus “un biežumu” un papildināt (1) daļu ar jaunu apakš sadaļu šādā redakcijā: “Publiskās varas pārstāvji ziņo vismaz 1 reizi ceturksnī, bet vēlams pēc iespējas drīz”.

Uzskatām, ka ar interešu pārstāvību saistītos datus sabiedrībai nepieciešams nodrošināt ne tikai bez maksas, bet arī lejupielādējamus mašīnlasāmā formātā. Ierosinām 5. panta (6) daļu izteikt šādā redakcijā: “Ikvienam ir tiesības bez maksas iepazīties ar interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmas ierakstiem un tiem pievienotajiem dokumentiem, kā arī lejupielādēt tos mašīnlasāmā formātā.”

Tāpat uzskatām, ka interešu pārstāvjiem pēc reģistrācijas būtu piešķirams unikāls interešu pārstāvja numurs, kas atvieglotu datu apstrādi un izsekojamību. Fiziskām personām identifikācijas numurs varētu būt personas kods, bet juridiskām personām to reģistrācijas numurs. Aicinām 5. pantu papildināt ar jaunu daļu šādā redakcijā: “Pēc interešu pārstāvja reģistrācijas, viņam tiek piešķirts unikāls identifikācijas numurs, kuru izmantot šīs personas identifikācijai un piekļūt ar viņu saistītajai informācijai citās valsts pārvaldes datubāzēs.”

Uzskatām, ka Likumprojekta 8. pantā nepieciešams norādīt, kādi ir interešu pārstāvības procesa dalībnieku darbības pamatprincipi, kuri tālāk Ministru kabinetam ir jāiedzīvina darbībā. Ierosinām 8. panta (2) daļu izteikt šādā redakcijā: “Interešu pārstāvības procesa dalībnieku pamatprincipi ir atklātība, informācijas pieejamība un vienlīdzība, lēmumu pieņemšanas procesa izsekojamība. Ministru kabinets, sadarbojoties un konsultējoties ar nozares pārstāvjiem, veido interešu pārstāvības procesa ietvaru, vienotu izpratni par interešu pārstāvības procesa pamatprincipiem un veicina tiem atbilstošu rīcību.”

Saredzam nepieciešamību Likumprojektu papildināt ar informāciju par publiskās personas pārstāvju puses atbildību par informācijas nesniegšanu saskaņā ar 5. pantā uzskaitīto. Ierosinām papildināt Likumprojekta 10. pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā: “Par publiskās personas pārstāvja pienākuma noteiktā termiņā sniegt informāciju, kas skaidrota šā likuma 5. pantā, neievērošanu, vai par nepatiesu ziņu sniegšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz trīsdesmit naudas soda vienībām.”

Interešu pārstāvības atklātības regulējums ir viens no Latvijas iztrūkstošajiem elementiem ceļā uz atklātāku, atbildīgāku un godprātīgāku valsts pārvaldi. Tas ir arī viens no veidiem, kas noteiks to, kā dažādas sabiedrības grupas komunicēs viena ar otru un lēmumu pieņēmējiem, līdz ar to ceram uz diskusijām bagātu un atbildīgu turpmāko darbu. Kā arī priecājamies, ka šis Likumprojekts attiecas ne tikai interešu pārstāvību nacionālajā līmenī, bet arī reģionālajā. Ir būtiski, ka topošais interešu pārstāvības regulējums paredz arī to, kā organizēt saziņu ar interešu pārstāvjiem pašvaldību līmenī. Sevišķi nozīmīgi tas ir pēc administratīvi teritoriālās reformas ieviešanas, proti, mazāks lēmumu pieņēmēju skaits nozīmē lielāku varas koncentrāciju mazāka cilvēku skaita rokās.

 

Papildu informācija:

Delnas atzinums par 2021. gada 26. janvārī sabiedriskajai apspriešanai nodoto dokumentu “Interešu pārstāvības atklātības regulējuma pamatprincipi”. Apspriešanā ieinteresētas puses tika aicinātas sniegt atzinumus, gatavojoties Likumprojekta izstrādei.

 

Delnas kontakti

  • Inese Tauriņa, direktore, inese.taurina@delna.lv, +371 67285585
  • Agnija Birule, interešu aizstāvības un projektu vadītāja, agnija.birule@delna.lv
  • Olafs Grigus, pētnieks un projektu vadītājs, olafs.grigus@delna.lv

 

Šis ieraksts ir sagatavots un publicēts ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par publikācijas saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.

 

Pievienot komentāru

  •  

    Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52