2022. gada 4. februārī stājās spēkā jaunais Trauksmes celšanas likums, kas tika izstrādāts, lai pārņemtu 2019. gada 23. oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu (ES) 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (turpmāk – Direktīva). Jaunais Trauksmes celšanas likums ir balstīts uz iepriekš spēkā esošo likumu, kas stājās spēkā 2019. gadā, un zaudēja spēku līdz ar jauno Trauksmes celšanas likumu.
“Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) piedalījās jaunā Trauksmes celšanas likuma sagatavošanā gan ar ieteikumiem un rekomendācijām likumprojekta teksta sagatavošanas stadijā, gan ar priekšlikumiem Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā (turpmāk – komisija). Sīkāku informāciju par Delnas komisijai iesniegtajiem priekšlikumiem lasiet šeit->. Savukārt, detalizētu informāciju par svarīgākajiem jauninājumiem jaunajā Trauksmes celšanas likumā lasiet Delnas juristes Kristas Asmusas rakstā “Jurista Vārds”.
Delnas pienesums
Delnas iesaiste Trauksmes celšanas likuma likumprojekta sagatavošanā ir veicinājusi vairāku būtisku aspektu nodrošināšanu, lai kopumā veicinātu Trauksmes celšanas likuma darbību trauksmes cēlēju interesēs.
Iestāžu pienākums iesniegumu atzīt par trauksmes cēlēja ziņojumu
Līdz šim Trauksmes celšanas likums paredzēja, ka, ja persona ir iesniegusi iesniegumu, nenorādot, ka tas ir trauksmes cēlēja ziņojums, tad kompetentā institūcija var ierosināt šo iesniegumu atzīt par trauksmes cēlēja ziņojumu. Šāda kārtība paredzēja tiesības, bet ne pienākumu, iestādēm atzīt iesniegumu par trauksmes cēlēja ziņojumu gadījumā, ja iesniedzējs iesniegumā nav iekļāvis šo norādi. Apstāklis, ka iestādēm nebija pienākuma to darīt, radīja situācijas, kurās persona saņem formālu atbildi uz iesniegumu ar norādi par iespēju vērsties iestādē ar trauksmes cēlēja ziņojumu, lai gan sākotnējais iesniegums jau atbilda trauksmes cēlēja ziņojuma pazīmēm. Šāda kārtība radīja šķēršļus Trauksmes celšanas likuma mērķa īstenošanai – nodrošināt pienācīgu trauksmes cēlēju aizsardzību.
Jaunais Trauksmes celšanas likums pēc Delnas iniciatīvas šo problēmu risina, aizstājot kompetentās iestādes tiesības ar pienākumu ierosināt atzīt par trauksmes cēlēja ziņojumu tādu iesniegumu, kurā nav ietverta norāde par trauksmes cēlēja ziņojumu gadījumā, ja iesniegums pirmšķietami atbilst trauksmes cēlēja ziņojuma pazīmēm.
Biedrību un nodibinājumu likumiskais pilnvarojums
Saskaņā ar līdzšinējo Trauksmes celšanas likumu biedrības un nodibinājumi, tostarp Delna, varēja vērsties iestādē (institūcijā) vai tiesā tāda trauksmes cēlēja vārdā, kas ir tās biedrs vai persona, kuras intereses tā pārstāv saskaņā ar statūtiem, un aizstāvēt trauksmes cēlēja tiesības un likumiskās intereses. Trauksmes cēlēju kontaktpunkts šo normu skaidroja tā, ka minētās tiesības pārstāvēt trauksmes cēlējus iestādēs vai tiesā ir īstenojamas tikai caur noteiktā kārtībā sagatavotu pilnvaru.
Ņemot vērā Delnas līdzšinējo pieredzi trauksmes cēlēju aizsardzībā un atbalstīšanā, ir skaidrs, ka šāds regulējums nesasniedza labāko iespējamo rezultātu biedrību un nodibinājumu iesaistei trauksmes celšanas sistēmas īstenošanā. Līdz ar to pēc Delnas ierosinājuma jaunais Trauksmes celšanas likums ir papildināts ar likumisko pilnvarojumu biedrībām un nodibinājumiem, tostarp, Delnai, pārstāvēt trauksmes cēlēju intereses.
Jaunais regulējums paver Delnai plašākas iespējas tālākai sadarbībai ar trauksmes cēlējiem, jo trauksmes cēlēji ir atbrīvoti no pienākuma ar pilnvarojuma dokumentu formalizēt Delnas iesaisti trauksmes celšanas gadījumu risināšanā. Tā vietā Delnai ir tiesības komunicēt, vērsties ar iesniegumiem un veikt citas darbības trauksmes cēlēja vārdā un interesēs gan iestādēs, gan tiesā.
Tālākie soļi regulējuma pilnveidošanā
Lai arī daļa Delnas priekšlikumu netika atbalstīti komisijā, Delna uzskata, ka vairākus priekšlikumos aprakstītos jautājumus joprojām ir nepieciešams risināt trauksmes celšanas sistēmas tālākā attīstības gaitā. Tāpat jaunais regulējums, lai arī saturiski vēl spēcīgāks un konkrētāks nekā līdzšinējais, tomēr satur atsevišķus trūkumus, ko Delna tālāk apraksta.
Obligāta norāde par trauksmes cēlēja ziņojumu
Šobrīd Trauksmes celšanas likums vairākās normās paredz personas pienākumu trauksmes cēlēja ziņojumā ietvert tiešu norādi par to, ka tas ir trauksmes cēlēja ziņojums. Delna rosināja šo situāciju risināt, jo nereti praksē ir novērots, ka persona nezināšanas, neuzmanības vai kļūdas dēļ iesniegumā neietver norādi par to, ka ar iesniegumu vēlējās ziņot par pārkāpumu un saņemt aizsardzības garantijas. Līdz ar to pastāv risks, ka personas iesniegums tiks izskatīts pēc būtības parastā iesniegumu izskatīšanas kārtībā.
Trauksmes celšanas likuma mērķis ir veicināt, lai sabiedrības interesēs tiek celta trauksme par pārkāpumiem, un nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību. Šo mērķi nevar sasniegt pilnībā, ja no iedzīvotajiem tiek sagaidīts, ka tie spēs identificēt, vai konkrētā situācija ir vai nav tāda, par ko var celt trauksmi, kā arī pārzinās nianses, kas saistās ar formālajām prasībām trauksmes cēlēja ziņojuma iesniegšanai. Delnas ieskatā trauksmes cēlēju intereses tiek vairāk aizsargātas, ja iestādei ir pienākums izvērtēt ziņojuma būtību, neraugoties uz to, vai tas ir vai nav nosaukts par trauksmes cēlēja ziņojumu.
Pretruna par trauksmes cēlēja ziņojumā iekļaujamo informāciju
Trauksmes celšanas likuma 7. panta devītā daļā noteic, ka par pārkāpumiem, kurus palīdzējis atklāt trauksmes cēlējs, institūcija sniedz informāciju publiski, [..], izņemot gadījumu, kad trauksmes cēlējs iebilst pret publiskošanu. Savukārt Trauksmes celšanas likuma 6. panta trešās daļas 4. punkts paredz, ka ziņotājs trauksmes cēlēja ziņojumā norāda, vai gadījumā, ja tiks konstatēts pārkāpums, atļauj publicēt informāciju par pārkāpumu.
Secināms, ka vienā normā ziņotājam ir pozitīvs pienākums norādīt to, ka vēlas, lai informāciju publicē, ja tiks konstatēts pārkāpums; pretējā gadījumā informācija netiktu publicēta. Savukārt likuma 7. panta devītā daļa paredz, ka, ja persona nevēlas informācijas publiskošanu, tai ir pienākums iebilst.
Ņemot vērā Trauksmes celšanas likuma mērķi un garu – aizsargāt trauksmes cēlējus, būtu nepieciešama tikai personas aktīvi izteikta piekrišana informācija publicēšanai, nevis iebildumu neizteikšana.
Valsts nodrošināta juridiskā palīdzība arī radiniekiem un saistītajām personām
Jaunā Trauksmes celšanas likuma 10. panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka trauksmes cēlējam, viņa radiniekam un saistītajai personai šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā ir tiesības uz valsts nodrošinātu juridisko palīdzību. Tomēr likuma 14.pants, kas detalizētāk apraksta tiesības uz valsts nodrošinātu juridisko palīdzību, neparedz normas piemērošanu arī uz saistītajām personām. Salīdzinājumam, Trauksmes celšanas likuma 12.pants (identitātes aizsardzība), 13.pants (aizsardzība pret nelabvēlīgām sekām), 15.pants (atbrīvošana no juridiskās atbildības) un 16.pants (atbrīvošana no valsts nodevas un lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtības administratīvajā procesā) ir papildinātu ar tiešu norādi par to piemērošanu arī saistītajām personām.
Jaunā Trauksmes celšanas likuma anotācija sniedz atbildi uz šo situāciju, sakot, ka saskaņā ar Trauksmes celšanas likumu un Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumu radiniekiem un nākotnē saistītām personām nav tiesību uz valsts nodrošinātu juridisko palīdzību, bet ir tiesības uz aizsardzību pret radītām nelabvēlīgām sekām, ja sekas tiek radītas trauksmes celšanas dēļ.
Iespējams, nākotnē var rast risinājumu Trauksmes celšanas likuma 10.panta redakcijas uzlabošanai, jo šī brīža redakcija, kas paredz, ka “[..] radiniekam un saistītajai personai šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā ir tiesības uz: 3) valsts nodrošinātu juridisko palīdzību;” var šķist mulsinoša, ja radiniekam un saistītajai peronai šādas tiesības nav noteiktas ne šajā likumā, nedz citos normatīvajos aktos. Turklāt, ņemot vērā, ka aizsardzības pret nelabvēlīgajām sekām īstenošana notiek tieši tiesas ceļā, trauksmes cēlēja radinieki un saistītās personas ir mazāk aizsargātas, jo tām netiek garantēta valsts nodrošināta juridiskā palīdzība ar nelabvēlīgo seku novēršanu saistītos tiesvedības procesos.
Biedrību kompetences paplašināšana
Šobrīd Trauksmes celšanas likums paredz biedrību un nodibinājumu iesaisti atbalstā trauksmes cēlējiem un personām, kuras vēlas celt trauksmi. Lai arī esošie vai potenciālie trauksmes cēlēji ir tie, kas visbiežāk vēršas pēc palīdzības, ņemot vērā jauno likumisko pilnvarojumu biedrībām un nodibinājumiem pārstāvēt trauksmes cēlējus iestādēs un tiesā, ir vērts apsvērt šī pilnvarojuma paplašināšanu, lai tas attiektos ne tikai uz trauksmes cēlējiem, bet arī radiniekiem un saistītajām personām.
Trauksmes celšana publiski
Trauksmes celšanas likums kā vienu no trauksmes celšanas mehānismiem paredz publisku trauksmes celšanu. Tomēr likums nenosaka, kā var izpausties publiska trauksmes celšana.
Direktīva apsvērumu daļā publisku trauksmes celšanu skaidro kā informācijas izplatīšanu publiskajā telpā, piemēram, tieši publiski ar tiešsaistes platformu vai sociālo tīklu starpniecību, vai plašsaziņas līdzekļiem, vēlētām amatpersonām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, arodbiedrībām vai profesionālajām un uzņēmējdarbības organizācijām.
Delna darbā ar trauksmes cēlējiem ir novērojusi, ka valsts iestādēs nepastāv pilnīga izpratne par to, kas ir publiska trauksmes celšana. Iestādes mēdz atsaukties uz apstākli, ka informācija par pārkāpumu ir izplatīta ārpus darba vietas, ko iestādes automātiski uzskata par publiskas trauksmes celšanas gadījumu, un tādēļ atsakās tālāk izskatīt trauksmes cēlēja ziņojumu.
Delnas ieskatā publiskā trauksmes celšanā ir jābūt personas tiešai iesaistei šīs informācijas izplatīšanā, pretējā gadījumā persona nav cēlusi trauksmi publiski. Līdz ar to būtu lietderīgi izvērtēt publiskas trauksmes celšanas iekļaušanu likuma terminu sarakstā vai cita veida skaidrojumu tam, kas konkrēti un pie kādiem apstākļiem ir uzskatāms par publisku trauksmes celšanu.
Atzīšana par trauksmes cēlēja ziņojumu iekšējā trauksmes celšanas sistēmā
Kā iepriekš norādīts, jaunais Trauksmes celšanas likums paredz pienākumu kompetentajām institūcijām ierosināt atzīt par trauksmes cēlēja ziņojumu tādu iesniegumu, kurā nav ietverta norāde par trauksmes cēlēja ziņojumu gadījumā, ja iesniegums pirmšķietami atbilst trauksmes cēlēja ziņojuma pazīmēm. Tomēr likums neparedz šī pienākuma attiecināšanu arī uz iesniegumiem, kas saņemti iekšējā trauksmes celšanas sistēmā. Līdz ar to Delnas ieskatā būtu lietderīgi šādu pašu regulējumu paredzēt ziņojumu izskatīšanai arī iekšējā trauksmes celšanas sistēmā.
Secinājumi
Latvija trauksmes celšanas regulējuma ziņā joprojām ir viens no Eiropas līderiem, tomēr tas neizslēdz iespēju iet tālāk, attīstīt un pilnveidot regulējumu, lai vēl vairāk veicinātu trauksmes celšanu un trauksmes cēlēju aizsardzību. Delna turpina darbu ar trauksmes cēlējiem, un turpinās pārstāvēt trauksmes cēlēju intereses arī turpmākos politikas veidošanas un likumdošanas procesos.
Šī raksta sagatavošanu finansē Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.
