×

VEIDOJAM 14. SAEIMAS DARĀMO DARBU SARAKSTU

Kas 14. Saeimai ir jāpaveic pretkorupcijas un labas pārvaldības jomā? Latvijas galvenā pretkorupcijas organizācija “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) aicina Jūs pārdomāt nākamā Saeimas sasaukuma darāmos darbus pretkorupcijas un labas pārvaldības jomā. Balsojiet un ar savu balsi iezīmējiet tos darāmos darbus, kuri deputātiem nākamajos četros gados ir jāpaveic.

Mēs esam identificējuši vairākas politiskās un sabiedriskās aktivitātes, trūkumus normatīvajos aktos un lēmumu pieņemšanas procesos. Aicinām Jūs balsot par tiem un/vai papildināt ar citiem Jūsu skatījumā būtiskiem iztrūkumiem vai apgrūtinājumiem cīņā ar korupciju. Lūdzam aizpildīt aptaujas anketu līdz 2022. gada 2. maijam šeit ->.

Delna apkopos balsojuma rezultātus un kā rekomendācijas prezentēs politiskajām partijām un aicinās politiskās partijas tās iekļaut savās pirmsvēlēšanu programmās. Balsojuma rezultātu prezentācijas pasākums notiks 6. maijā plkst. 10.00-11.30 klātienē RSU Anatomijas muzejā (Rīga, Kronvalda bulvāris 9) un ar tiešraidi Delnas Facebook kontā.

Ar šo balsojumu mēs vēršam uzmanību uz sabiedrības iespēju ietekmēt nākamā Saeimas sasaukuma darba plānus. Reizē arī sekmējam nacionālā līmeņa politisko partiju interesi par sabiedrības skatījumu uz nākamajos četros gados risināmajiem jautājumiem.

 

14. SAEIMAS DARAMO DARBU SARAKSTS

  • Skaidri saprotama un izsekojama likumu izstrādes gaita un pieņemšana Saeimā. Grozījumi Saeimas Kārtības rullī, ar kuriem izslēgtu deputātu balsojumu “atturos” – Delna uzskata, ka pašreizējā balsošanas sistēma izkropļo balsojumus un var maldināt par deputātu nostāju konkrētos jautājumos. Delnas skatījumā deputātiem ir jāspēj iepazīties ar balsojuma jautājumu tādā līmenī, lai varētu sekmīgi paust savu viedokli un izdarīt skaidru izvēli, balsojot “par” vai “pret”.
  • Saeimas komisijām un deputātiem jāatklāj “likumdošanas pēdas” attiecībā uz savu darbu, izmantojot vienotu pieeju un padarot šo informāciju pieejamu sabiedrībai. Delna, piedaloties Saeimas komisijās, ir novērojusi, ka deputāti iesniedz priekšlikumus, bet nav spējīgi tos argumentēti aizstāvēt un izstāstīt priekšlikumu būtību. Piemēram, 13. Saeimas deputāta Viktora Valaiņa rīcība Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdēs, kurās izskatīja jauno Pašvaldību likumu – deputāts savu iesniegto priekšlikumu skaidrošanai bieži aicina izteikties Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjus. 
  • Nosakot, kādam likumprojektam steidzamību, deputātiem jāsniedz argumentēts pamatojums steidzamības noteikšanai. Piedaloties Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdēs, kuras vada Mārtiņš Bondars un kurās izskatīja Valsts prezidenta 2022. gada janvārī iesniegtos grozījumus Politisko partiju finansēšanas likumā, Delna novēroja, ka deputātiem sagādā problēmas pamatot steidzamības nepieciešamību.   
  • 13. Saeima ir solījusi, ka līdz savām pilnvaru beigām pieņems visaptverošu lobēšanas regulējumu, kas ļaus izsekot interešu pārstāvību (lobēšanu) publisko lēmumu pieņemšanā. Ja 13. Saeima šo regulējumu pieņems, nākamajam Saeimas sasaukumam būs jāspēj sekmēt likuma ieviešana un nepieciešamības gadījumā arī jāveic uzlabojumi. Savukārt, ja nepieņems jāspēj šo likumu pieņemt.
  • Jāstiprina pasākumi interešu konflikta novēršanai, kas attiecas uz augsta līmeņa amatpersonām: i) ieviešot mehānismus augsta līmeņa amatpersonām deklarēt privātās intereses, tiklīdz tās rodas; ii) nodrošinot valsts amatpersonu deklarāciju pieejamību mašīnlasāmā formātā; un iii) uzlabojot Valsts ieņēmumu dienesta valsts amatpersonu deklarāciju datu bāzes kvalitāti un lietotāja draudzīgumu. 
  • Pārskatīt esošo politiski nozīmīgo personu un to ģimenes locekļu loku, papildināt šo personu reģistra saturu un statusu. Līdzās jau šobrīd reģistrā iekļautajai informācijai no Valsts ieņēmumu dienesta puses, informāciju tajā varētu reģistrēt arī citas iestādes, piemēram, Finanšu izlūkošanas dienests, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Centrālā vēlēšanu komisija un citas. Šāda reģistra izveide un uzturēšana no valsts puses ir loģisks un pamatots solis, ņemot vērā, ka primāri personas ar nozīmīgu politisko ietekmi būtu jāzina pašai valstij.
  • Jāizvērtē veidi, kā uzlabot valsts budžeta pieņemšanas procesu, novēršot sistemātiskus normatīvo aktu pārkāpumus, kā arī jāveicina atbildīga publisko līdzekļu, tajā skaitā ES finansējuma kontrole un izlietojums. 
  • Ekspertu skatījumā publiskas Saeimas budžeta revīzijas neesamība ir Latvijas tiesiskā ietvara trūkums, kas apdraud demokrātiju un Saeimu nepamatoti nostāda augstāk (priviliģētāk) par citām valsts institūcijām. Sabiedrībai ir liegta iespēja sekot līdzi publisko līdzekļu lietderīgiem un likumā balstītiem tēriņiem, kas ir īpaši svarīgi apstākļos, kad valsts vara bauda zemu sabiedrības uzticību. Turklāt Latvija ir tikai viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kurā likumdevēja tēriņi netiek pakļauti publiskai kontrolei un uzraudzībai. Nepieciešams veikt grozījumus Saeimas Kārtības rullī un Valsts kontroles likumā, nodrošinot Valsts kontrolei pilnvaras veikt Saeimas budžeta revīziju.
  • Trauksmes celšanas veicināšana Latvijā. Jāizvērtē iespēja paredzēt finansiālu atlīdzību par trauksmes celšanu, kas kopumā varētu palielināt trauksmes cēlēju ziņojumu skaitu. Ārvalstu pieredze liecina, ka finansiālā atlīdzība mudina darbiniekus – korupcijas lieciniekus ziņot par pārkāpumiem, nepasliktinot iesniegto ziņojumu kvalitāti.
  • Nepieciešams nodrošināt iespēju vēlētājiem bez maksas pārbaudīt vēlēšanu kandidātu politisko piederību un “politisko migrāciju”, ja tāda ir bijusi, tādējādi ļaujot vēlētājiem izdarīt jēgpilnu izvēli un nodrošināt politiķu atbildīgumu. 
  • Jāuzlabo informācijas pieejamība sabiedrībai par politisko partiju darbību, tādējādi padarot partiju darbu saprotamāku, tas varētu veicināt arī jaunu biedru piesaisti. Nepieciešams integrēt politisko partiju biedru reģistrus vienotā datubāzē, nodrošinot partijām ērtu piekļuvi un datu ievadīšanu informācijas sistēmā. Šis ir īstenojams arī neatkarīgi no tā, vai Uzņēmumu reģistra mājaslapā tiek publicēti partiju biedru saraksti pilnā apmērā. 
  • Nepieciešams veikt grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, nodrošinot lielāku sasaisti starp saņemamo finansējumu un partijas darbību starpvēlēšanu periodā. Tāpat nepieciešams valsts finansējuma piešķiršanas modeli pārskatīt, nodrošinot godīgāku sistēmu attiecībā uz partijām bez nacionāla līmeņa ambīcijām. 

 

 

 

Šis ieraksts ir publicēts ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par ieraksta saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”. 

 

Pievienot komentāru

  •  

    Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52