×

CEĻŠ UZ DROŠĀKU UN NO “NETĪRĀS NAUDAS” BRĪVU STARPTAUTISKO SABIEDRĪBU

Raksts sākotnēji publicēts žurnāla “Jurista Vārds” 2022. gada 19. aprīļa laidienā. Atsauce: Grigus O., “Ceļš uz drošu, no “netīrās naudas” brīvu starptautisko sabiedrību”, Jurista Vārds, 19.04.2022., Nr. 16 (1230), 34.-36.lpp. 

 

Krievijas 2022. gada 24. februārī uzsāktais iebrukums Ukrainā ir būtiski palielinājis nelikumīgi iegūtu un neskaidras izcelsmes līdzekļu legalizācijas novēršanas jautājuma aktualitāti visā pasaulē, īpaši norādot uz apdraudējumu, ko “netīrā nauda” rada valstu nacionālajai drošībai.

 

Rietumu vienotā reakcija un vājo vietu atzīšana

Kā reaģējot uz iebrukumu norādījusi Transparency International (TI), tieši pasaules demokrātisko valstu bezdarbība, ļaujot korumpētām elitēm un autoritāru nacionālo valstu valdībām brīvi darboties, palielinot savu ietekmi Rietumu demokrātijās.

Jau līdz šim novēroti pietiekami daudz piemēru, kad demokrātisko valstu politiķu karjeras ceļš pēc valsts amata atstāšanas ved uz labi atalgotiem amatiem ar autoritāru valstu stratēģiskiem resursiem, tajā skaitā energoresursiem, saistītos uzņēmumos un investīciju projektos. Šī parādība likusi uzdot nopietnus jautājumus par to, vai konkrēto politiķu lēmumu pieņemšana zināmā mērā nav notikusi autoritāro valstu interesēs. Tāpat uzmanība vispārīgi jāpievērš arī jautājumam par tiešu un netiešu politisko partiju finansēšanu no ārvalstīm. Abas šīs parādības varētu kalpot par izskaidrojumu demokrātisko valstu enerģētiskās atkarības audzēšanai no potenciāli naidīgiem un nedemokrātiskiem režīmiem.

Šobrīd vērojami steidzīgi centieni ilgstoši eksistējušās ievainojamības novērst, cik vien ātri iespējams. Tāpat Eiropas Savienība (ES), Kanāda, Apvienotā Karaliste, ASV, kā arī citas valstis ievieš mērķētas sankcijas pret personām un uzņēmumiem, kas saistītas ar Kremli un nereti tiek turētas aizdomās par plaša mēroga koruptīvām un noziedzīgām darbībām. Relatīvi labi koordinētā Rietumu pieeja vieš zināmas cerības, ka, lai gan ar sankciju palīdzību nav izdevies īstermiņā izmainīt agresora valsts uzvedību, tās varētu samazināt tās spējas karu turpināt ilgtermiņā.

 

Izvairīšanās no sankcijām

Viens no veidiem, kā sankcijas potenciāli var izmainīt lēmumu pieņemšanu Krievijā ir to iespaids uz Vladimiram Putinam pietuvināto politisko eliti. Varētu pieņemt, ka tas notiks gadījumā, ja tiešā veidā tiek skarta šo cilvēku turība. Vienlaikus jāapzinās, ka, lai cik arī nopietnas sankcijas netiktu ieviestas, tās ne vienmēr ir tik efektīvas, kā iecerēts. Nedemokrātisko valstu politiskā elite zina un rēķinās ar iespējamām sankcijām, meklē un arī atrod veidus, kā slēpt savu naudu, īpašumus un ietekmes kanālus. Piemēram, virtuālo aktīvu (t. sk. kriptovalūtu) kontrole pārrobežu darījumos ir ļoti grūti īstenojama un attiecīgi tas var kalpot kā veids, kā sankcionētām personām no sankcijām izvairīties.

Tāpat labi zinām, ka sankcionētās persona slēpjas aiz dažādiem uzņēmumiem vai personām. Tāpēc jāapzinās, ka sankciju noteikšana pati par sevi visticamāk rezultātu sasniegt nevar un ārkārtīgi būtiski ir tas, vai sankcijas ieviesošas valstis ir gatavas un spējīgas šos slēptos finanšu līdzekļus un īpašumus identificēt. TI Krievijas nodaļa ir izpētījusi, ka no 2008. līdz 2020. gadam Krievijas politiskai elitei ir piederējuši 28 000 īpašumi 85 valstīs, tai skaitā ES, turklāt, lēsts, ka krievu ofšoros paslēptās bagātības ir vienādas ar visu valsts mājsaimniecību kopējo kapitālu.

 

Kā cīnīties ar “netīro naudu”

Ikvienai valstij ir jāvelta visi iespējamie resursi, lai pilnvērtīgi tiktu galā ar “netīrās naudas” identificēšanas izaicinājumu. Ir jāapzinās fakts, ka neleģitīmie līdzekļi un “netīrā nauda” atrodas Rietumvalstīs, un tas ir ilgstošas bezatbildības rezultāts. Šobrīd notiekošā karadarbība Ukrainā ir šokējošs brīdinājums par to, kādu cenu Rietumu sabiedrībām var nākties maksāt par vērtību pragmatisku pakārtošanu īstermiņa materiālām interesēm. Tādēļ TI ir aicinājusi visas valstis ar steigu ieviest pretkorupcijas politikas, kas ilgstoši atliktas un ar kuru ieviešanu notikusi vilcināšanas.

No TI ES puses izvirzīti vismaz 12 uzdevumi, kas ES jārisina, cenšoties palīdzēt Ukrainai, nostiprinot Eiropu pret nevēlamu autoritāru valstu nākotnes ietekmi un novērstu ar to saistītu korupciju:

  • luksusa preču aprites ierobežošana attiecībā pret Krieviju;
  • ES ostās esošo krievu jahtu atsavināšana un gaisa telpas slēgšana caur nodokļu oāzēm sankcijām pakļauto personu piederošām lidmašīnām;
  • “Magņicka saraksta” papildināšana ar ietekmīgām korumpētām personām;
  • datu pieejamības veicināšana par juridisku personu patiesajiem labuma guvējiem, ieviešot piekto ES nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu;
  • ES nekustamā īpašuma izmantošanas Krievijas elites līdzekļu slēpšanai novēršana;
  • ES līmeņa regulējuma izstrāde oligarhu īpašumu atsavināšanai;
  • Krievijas elites īpašumu iesaldēšana attiecībā uz ES sporta klubiem, un Krievijas oligarhu un valsts uzņēmumu finansējuma piesaistes aizliegums;
  • aizliegums izsniegt “zelta vīzas”, kā arī ierobežojumi uzturēšanās atļauju tirdzniecībai un sankcijām pakļautu personu tiesību atņemšana;
  • ar Krieviju saistītu virtuālo valūtu, kas paredzētas sankciju apiešanai, izmantošanas novēršana;
  • ES dalībvalstu dalības apturēšanu Krievijas dibinātajā Starptautiskajā Investīciju Bankā (International Investment Bank);
  • aizliegums ar Krieviju un Baltkrieviju saistītiem uzņēmumiem un citiem lobētājiem ES īstenot lobēšanas aktivitātes;
  • aizliegums ES politiskām partijām saņemt Krievijas izcelsmes finansējumu.

 

Ilgtermiņa izaicinājumi un iepriekš uzsāktie darbības virzieni

Minētie 12 uzdevumi būtu uzskatāmi par īstermiņā aktuālākajiem Krievijas iebrukuma kontekstā. Tomēr varētu cerēt, ka esošajos apstākļos politiskā griba tiks atrasta, lai risinātu arī saistītos ilgtermiņa izaicinājumus, proti, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas ietvara uzlabošanu, politiskā finansējuma atklātības nodrošināšanu un būtisku trešo valstu investīciju stratēģisko ietekmi. Jāatzīst, ka zināms, lai gan pilnīgi noteikti nepietiekams, progress var tikt novērots jau līdzšinējās politikas iniciatīvās, kas vērstas uz šo izaicinājumu risināšanu.

Eiropas Komisija jau 2021. gada publiskoja tiesību aktu priekšlikumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, ar ko paredzētas jaunas ES aģentūras izveide, ar ko tiktu uzlabota naudas atmazgāšanas novēršanas uzraudzība un īstenota vienlīdz stingra regulējuma piemērošana visās dalībvalstīs. Ekspertu ieskatā jaunā iestāde varētu palīdzēt apkarot pārrobežu naudas atmazgāšanu.

Kā viens no izaicinājumiem jāizceļ stratēģisku ārvalstu investīciju izvērtēšana. ES regula ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanai pieņemta jau 2019. gadā ar mērķi novērst ES tehnoloģiju un stratēģisko interešu apdraudējumus, kas varētu rasties nepārraudzītu investīciju pieļaušanas gadījumā. Lai gan regulējums paredz dalībvalstu savstarpēju dalīšanos ar informāciju par plānotajām investīcijām un atgriezeniskās saites sniegšanu, tas neparedz iespēju ES institūcijām ietekmēt to, kādus lēmumus nacionālās valdības pieņem. Attiecīgi tas nemazina ES ievainojamību gadījumos, kad nacionālā līmeņa politiķi ir korumpēti.

Līdzīgi ES līmenī uzsākts darbs pie regulējuma attiecībā uz trešo valstu subsīdijām ES tirgū darbojošiem uzņēmumiem. Paredzēts, ka jaunais regulējums varētu novērst to, ka ES uzņēmumi saņem atbalstu no trešajām valstīm, kas tiem palīdzētu iegūt negodīgas priekšrocības. Jāņem vērā, ka šāda atbalsta sniegšanu var teorētiski izmantot nedraudzīgu trešo valstu ietekmes palielināšanai.

Ņemot vērā šos apsvērumus svarīgi pievērsties arī jautājumam par politiskā finansējuma atklātību kopumā. Kā skaidrots 2021. gadā publicētajā Eiropas Parlamenta ziņojumā, dalībvalstu regulējums attiecībā uz politisko partiju finansēšanas jomu ir ļoti atšķirīgs. Ziņojumā uzsvērts, ka visam politisko organizāciju saņemtajam finansējumam un tā izcelsmes avotiem vajadzētu tikt atklātiem. Šis jautājums, protams, ir aktuāls arī demokrātijās, kas nav ES dalībvalstis. Piemēram, plašsaziņas līdzekļos ziņots, ka Apvienotās Karalistes regulējums, kas paredzēja iespējamību politiskajām partijām saņemt līdzekļus no valstī reģistrētiem uzņēmumiem, principā atļāva izmantot šos uzņēmumus, lai politiskām kampaņām novirzītu ārvalstu izcelsmes finansējumu.

 

Latvijas izpildītie un neizpildītie mājasdarbi

Latvijā izveidots relatīvi labs politiskā finansējuma atklātības regulējums un pēdējos gados notikusi virzība uz atteikšanos no potenciāli neskaidras izcelsmes privāta politisko partiju finansējuma par labu lielākam valsts finansējumam. Vienlaikus jāatzīmē, ka tas pagaidām nav novedis pie acīmredzama rezultāta politisko partiju spēcināšanas virzienā. Latvijas partijas joprojām ir biedru skaitā nelielas, kas var nozīmēt zemu iekšējo konkurenci un lēmumu pieņemšanas koncentrēšanu nedaudzu cilvēku rokās, attiecīgi palielinot korupcijas risku. Tāpat vieta ir virknei uzlabojumu, kas mazākā mērā saistīti ar ārvalstu ietekmi, taču jebkurā gadījumā ir būtiski, piemēram, attiecībā uz informācijas sniegšanu par to, kā politiskās partijas saņemto finansējumu izlieto.

Vienlaikus skaidrs, ka politisko organizāciju finansējuma regulējums pats par sevi problēmu atrisināt nevar un tas jāskata cieši saistīti ar amatpersonu deklarāciju jautājumu. Latvijas regulējums uzliek valsts amatpersonām pienākumus sniegt plašu informāciju par to amatiem un rīcībā esošajiem resursiem un par attiecīgās informācijas nesniegšanu paredzēts arī bargāks sods, kā, piemēram, minētajā Apvienotās Karalistes gadījumā. Pēdējos gados Latvijā ir pieņemti grozījumi regulējumā, kas, cita starpā, aizliedz amatpersonām ieņemt algotus amatus pilsoniskās sabiedrības organizācijās, fondos un/vai sociālajos uzņēmumos.

Lai arī šiem grozījumiem bija jāmazina interešu konflikta risks, tomēr pēdējos GRECO ziņojumos ir uzsvērts, ka Latvijai joprojām jāveic tiesību aktu pilnveide. Nepilnību novēršana ietver pienākumu augsta līmeņa valsts amatpersonām deklarēt privātās intereses tiklīdz tās rodas, nevis tikai reizi gadā, kā arī metodoloģijas un procedūru uzlabošana valsts amatpersonas interešu padziļinātai novērtēšanai deklarācijās un vadlīniju izstrāde un apmācības Saeimas deputātiem. Tāpat jāņem vērā, ka nacionālā līmeņa amatpersonu deklarāciju regulējums nesaista ES līmeņa amatpersonas kā Eiropas Parlamenta deputātus. Zināms, ka tieši EP deputāti izsenis bijuši vieni no lielākajiem savu partiju finansiālajiem atbalstītajiem.

Jāatzīmē arī, ka vismaz ciktāl runa ir par regulējuma ietvara izveidi, Latvija, salīdzinot ar daudzām citām Eiropas valstīm, ir izdarījusi būtisku mājasdarbu – patieso labuma guvēju dati mums ir publiski pieejami atvērto datu veidā (vēl tikai Dānijā ir šāda datu pieeja). Turklāt, pēdējo gadu laikā Latvijas iestādes un bankas ir veikušas ievērojamu progresu spējā piemērot sankcijas.

Latvija var lepoties arī ar pēdējos gados panāktu ievērojamu progresu sankciju piemērošanas un “netīrās naudas” identificēšanas spējās. Kalpojam par piemēru citām valstīm patiesā labuma guvēju identificēšanā un reģistra vešanā, turklāt finanšu sektora remonts ir sakārtojis valsts institūciju spēju cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Esam spējuši izveidot stipru un noturīgu sistēmu, to ir atzinusi arī Finanšu darījumu darba grupa (FATF) un Latvijai kopš 2020. gada vairāk nav risks nokļūt tā saucamajā “pelēkajā sarakstā”.

Lai arī atsevišķās jomās varam būt ļoti labs piemērs citām valstīm, tas nenozīmē, ka varam pārtraukt nopietnu darbu. Kremlim un Krievijas elitei noteikto sankciju ieviešanā esam novērojuši izaicinājumus. Sākotnēji problēma bija sankcijām pakļauto personu īpašumu identificēšanā. Pastāvēja nopietnas bažas par to, vai atbildīgajām Latvijas iestādēm ir pietiekama kapacitāte (dati, informācija, cilvēkresursi, zināšanas un izpratne), lai identificētu patiesos labuma guvējus, noskaidrotu, kādi īpašumi sankcionētajām personām pastarpināti pieder un piemērotu sankcijas atbildīgi un tiesiski.

“Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) aicina atbildīgās iestādes Latvijā piemērot sankcijas pēc būtības, tai skaitā rūpīgi identificējot patieso labuma guvēju ķēdes. Svarīgi, lai iestādes spēj sadarboties, koordinējot darbības, kā arī dalās ar pieredzi un stiprina viena otras kapacitāti. Tieši tādēļ Latvijā ir jāveido darba grupa, kas koordinētu iestāžu darbu, veicinātu to sadarbību gan Latvijā gan starptautiski, kā arī spētu konsultēt uzņēmējus sarežģītos jautājumus. Mums ir jādara viss iespējamais, lai atbildīgi piemērotu sankcijas un tās trāpītu mērķī.

Delna ir starptautiskās pretkorupcijas organizācijas Transparency International nodaļa Latvijā. TI darbojas kopš 1993. gada, Delna – kopš 1998. gada. Viena no TI un arī Delnas darbības jomām ir nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršana. Delna 2021. gada vasarā publicēja pētījumu par naudas atmazgāšanu Latvijā un Baltijas valstīs. Pētījumā apskatītas galvenās iezīmes sarežģītajām naudas atmazgāšanas shēmām, kas veiktas caur Latvijas un citām Baltijas valstu bankām, un izvērtēti valdību centieni novērst līdzīgu shēmu atkārtošanos nākotnē.

 

Šī raksta sagatavošanu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.

 

Pievienot komentāru

  •  

    Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52