×

KOPSAVILKUMS: LATVIJAI JAUNAJĀ PAŠVALDĪBU LIKUMĀ JĀSPĒJ SAGLABĀT LĒMĒJVARAS UN IZPILDVARAS NOŠĶIRŠANA

Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna), sekojot līdzi interešu konflikta pārvaldībai pašvaldībās un reaģējot uz 13. Saeimas deputāta Viktora Valaiņa (Zaļo un Zemnieku savienība) virzīto priekšlikumu Nr. 262 likumprojektā “Pašvaldību likums” (Nr. 976/Lp13 pirms otrā lasījuma), 2022. gada 14. aprīlī rīkoja ekspertu forumu un apaļā galda diskusiju. Pasākumā Delna vērsa uzmanību uz situāciju, kas iespējami veidotos, ja likumdevējs atbalstītu V. Valaiņa virzīto priekšlikumu un lemtu no likumprojekta svītrot 76. pantu, kas atceltu amatu savienošanas ierobežojumus pašvaldības deputātiem. Jāsaka, ka šie deputātu amatu savienošanas ierobežojumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (IKNL) nav atrunāti. 

76. panta izņemšana no topošā Pašvaldību likuma ir atkāpšanās no Latvijas pašas izvirzītajiem nākotnes uzdevumiem, turklāt ir pretrunā ar labas pārvaldības un varas dalīšanas principiem. Latvija ir apņēmusies veicināt modernu vietējo pašvaldību pārvaldi, kas ietver gan tiesisko regulējumu par aizliegumu deputātiem savienot amatus ar amatiem pašvaldību kapitālsabiedrībās un iestādēs, gan vajadzību vietējās pašvaldībās lēmējvaru nodalīt no izpildvaras. Šī apņemšanās kā viens no uzdevumiem ir izvirzīta gan Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijas plāna uzdevumos (Nr. 226.1), gan topošā Pašvaldību likuma, pie kura izstrādes un pieņemšanas šobrīd strādā 13. Saeima, anotācijā.

13. Saeima šobrīd strādā pie jaunā Pašvaldību likuma, ar kuru ir paredzēts veicināt sabiedrības iesaisti pašvaldības darbā, pārskatīt labas pārvaldības un tiesiskuma principus, starp kuriem ir arī interešu konflikta pārvaldības jautājums un lēmējvaras attiecības ar izpildvaru. Delnas rīkotā pasākuma mērķis bija paplašināt informētību par interešu konflikta novēršanu un pārvaldību Latvijas pašvaldībās pēc administratīvi teritoriālās reformas.

Pasākumu atklāja Delnas direktore Inese Tauriņa un Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas (VPPK) priekšsēdētāja Inga Goldberga (Saskaņa), kura vada jaunā likuma izstrādes procesu un pieņemšanu. I. Goldberga savā uzrunā uzsvēra, ka VPPK deputāti visticamāk atbalstīja 25. februāra komisijas sēdē V. Valaiņa priekšlikumu svītrot no jaunā Pašvaldību likuma 76. pantu, jo likuma redakcija 1. lasījumam viņus neapmierināja un nebija skaidri redzams, kā to risināt. I. Goldbergas skatījumā risinājums ir jāmeklē uz 3. lasījumu, atrodot līdzsvaru starp labu pārvaldību un apzinoties, ka reģionos ir profesionāļu trūkums, kuri varētu iesaistīties pašvaldības darbā un attīstībā.

Kā eksperti pasākumā piedalījās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību departamenta direktora vietniece Marta Bergmane, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāve Inta Nolle, Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS vadošā pētniece labas pārvaldības un pretkorupcijas jautājumos Līga Stafecka un Delnas pētnieks Olafs Grigus.

Ekspertu forumam noslēdzoties, sekoja apaļā galda diskusija, kurā piedalījās Saeimas deputāts un VPPK pārstāvis Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”), Tieslietu ministra padomnieks un Ķekavas novada domes deputāts, Attīstības komitejas priekšsēdētājs Andris Vītols (Jaunā konservatīvā partija), KNAB pārstāve Iluta Kalniņa, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča un Talsu novada domes priekšsēdētāja Sandra Pētersone (Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”).

Saeimas deputāts J. Pūce norādīja, ka VPPK sēdes 25. februāra balsojums svītrot no likumprojekta 76. pantu norāda uz komisijas vairākuma deputātu pārliecību par valdības un atbildīgās ministrijas pārspīlētu vēlmi palielināt ierobežojumus pašvaldību deputātiem, tādējādi veidojot realitātei un vajadzībām neatbilstošu situāciju reģionos. Par 76. panta izslēgšanu komisijas sēdē balsoja S. Dolgopolovs, V. Valainis , K. Sprūde un I. Goldberga, pret – U. Budriķis un J. Pūce, līdz ar to priekšlikums 4 balsojot “par”, 2 “pret” un 0 “atturos” tika pieņemts.

J. Pūce atbalsta lēmējvaras un izpildvaras nošķiršanu, tai pat laikā iestājas par jauna interešu konflikta likuma izstrādi un pieņemšanu, ņemot vērā to, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas ir būtiski pieaugusi pašvaldības deputātu noslodze lēmējvaras darbā. J. Pūce būtībā atbalsta virzību uz pilnas slodzes algotu darbu pašvaldības deputātiem.

A. Vītols pauda viedokli, atsaucoties uz savu pieredzi Ķekavas pašvaldības domes deputāta amatā. A. Vītols uzsver, ka domes deputāts nevar būt objektīvs īpaši ar finansēm saistīta lēmuma pieņemšanā, ja, būdams deputāts, pārstāv pašvaldības iestādi kā tās vadītājs. A. Vītols apšauba amatus apvienojošo deputātu spēju nodalīt savu lojalitāti no pašvaldības iestādes, kuru vada, brīdi, kad ir jāpieņem lēmums kā pašvaldības deputātam. Turklāt amatu apvienošana izkropļo tiesisko ietvaru un attiecības starp lēmējvaru un izpildvaru.

I. Kalniņa atkārtoti norāda uz KNAB, Tieslietu ministrijas, Saeimas Juridiskā biroja un nevalstisko organizāciju viedokli, ka pašvaldību deputātu interešu konflikta novēršanas jautājumi ir nosakāmi Pašvaldību likumā un atbalsta likumprojekta 76. panta saglabāšanu esošajā redakcijā. I. Kalniņa vērsa uzmanību, ka KNAB saņem no sabiedrības signālus, kas liecina, ka tiek apšaubīta pašvaldības domes deputātu, kas reizē ir arī vietējās skolas direktori, neitralitāte lēmumu pieņemšanā. I. Kalniņa vērsa uzmanību uz Satversmes tiesas 2019. gada 17. decembra spiedumā Nr. 2019-03-01 norādīto apstākli, ka lēmējvaras un izpildvaras amatu savienošana pieļaujama tikai mazās pašvaldībās un nav attiecināms uz esošo situāciju pēc administratīvi teritoriālo reformu.

K. Kinča apstiprināja, ka pašvaldībās par minēto tēmu ir dažādi viedokļi un LPS viedoklis ir svītrot amatu savienošanas lieguma regulējumu no jaunā Pašvaldību likuma, aicinot pārskatīt interešu konflikta regulējumu citos likumos. Lai mazinātu interešu konflikta precedentus, kas bieži rodas aiz nezināšanas, K. Kinča aicināja organizēt apmācības pašvaldību deputātiem par likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. S. Pētersone apstiprināja LPS pārstāves pausto un aicināja likumdevēju raudzīties virzienā, kas sekmētu profesionālu pašvaldības deputātu amatu iespējamību.

 

SECINĀJUMI

  • 76. panta izslēgšana no jaunā Pašvaldību likuma ir pretrunā likuma anotācijai un Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijas plānam, kurā skaidri norādīta iecere nodalīt izpildvaru no lēmējvaras (uzdevums Nr. 226.1).
  • Pēc administratīvi teritoriālās reformas (119 pašvaldību vietā ir 43 pašvaldības – 10 valstspilsētas un 33 novadu pašvaldību teritorijas) zūd pamatojums atteikties no izņēmumiem pašvaldības deputātu amatu savienošanā. Potenciāli palielinās arī lēmumu pieņēmēju atbildība un darba apjoms pašvaldībās, pašvaldības ir kļuvušās lielākas teritorijas un cilvēkresursu ziņā. Turklāt 2022. gada 1. jūlijā ir paredzēts arī pašvaldību amatpersonu atalgojuma kāpums.
  • Ekspertu skatījumā Latvijā politiskā integritāte nav tādā līmenī, lai pašvaldību deputāti spētu identificēt interešu konflikta situācijas. KNAB biežāk konstatētie pārkāpumi pašvaldības deputātiem: ierobežojums rīkoties ar publiskas personas institūcijas mantu neievērošanu (IKNL 18. pants), amata pienākumu veikšana interešu konflikta situācijās (IKNL 11. pants), komercdarbības ierobežojumu neievērošana (IKNL 10. pants), aizliegta amata savienošana (IKNL 6. pants (1), likuma “Par pašvaldībām” 38. pants). Turklāt sabiedrības uzticība valsts pārvaldei ir zema un pēc administratīvi teritoriālās reformas jaunajām vietvarām sabiedrības uzticība vēl ir jānopelna. Latvijas gadījumā piemērotāk būtu, ja potenciālās interešu konflikta situācijas un amati, tiktu identificēti un atbilstoši tiem noteikti ierobežojumi likumos, tajā skaitā arī jaunajā Pašvaldību likumā.
  • Pašvaldību domes funkcijas pieprasa saglabāt lēmējvaras un izpildvaras amatu nošķiršanu. Jaunajā Pašvaldību likumā tiek spēcināta izpilddirektora funkcija un viņa loma pašvaldības darba uzraudzībā, līdz ar to vienam cilvēkam nebūtu jāieņem vienlaicīgi domes deputāta un pašvaldības iestādes vadītāja amats. Jo izpilddirektors ir pakļauts domes deputātam un tai pat laikā uzrauga domes deputāta kā iestādes vadītāja darbu un tas rada absurdas situācijas.
  • Uz likumprojekta “Pašvaldību likums” (Nr. 976/Lp13) 3. lasījumu ir jāmeklē risinājums interešu konflikta pārvaldības saglabāšanai pašvaldībās, ņemot vērā Latvijas dažādās pašvaldības. Tai pat laikā pasākuma dalībnieki vērš uzmanību uz pašvaldības deputāta darba slodzes pieaugumu un atbalsta virzību uz pilnas slodzes algotu darbu pašvaldības deputātiem.

 

Pasākuma video ieraksts pieejams Delnas YouTube kontā.

 

Delnas kontakti

  • Inese Tauriņa, direktore, inese.taurina@delna.lv, +371 67285585
  • Agnija Birule, interešu aizstāvības un projektu vadītāja, agnija.birule@delna.lv

 

Pasākumu atbalsta ASV vēstniecība Latvijā un Atklātības fonds, ar kuru atbalstu jau 2021. gadā rīkojām četrus pasākumus par dažādām pretkorupcijas, tiesiskuma un labas pārvaldības tēmām. Šogad turpinām iesākto un uzsākam jaunu pasākumu sēriju, kas arī ir veltīta Latvijas progresam korupcijas apkarošanā. Šis ir pirmais pasākums šogad četru pasākumu sērijā.

 

Pievienot komentāru

  •  

    Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52