KOPĀ PAR ATKLĀTĪBU – 2
- PROJEKTA NORISES LAIKS: 01.01.2022.–31.10.2022.
- PROJEKTA IZMAKSAS: 32 455,10 EUR
- FINANSĒTAJS: Latvijas valsts budžeta finansētā programma „NVO fonds”.
- KONTAKTPERSONA: Inese Tauriņa
JAUNUMI
DELNA PĒTA: KĀ PARTIJU BIEDRI IESAISTĀS PARTIJU DARBĀ Delna, lai veicinātu pilsoniskas līdzdalības iespējas, vēlas palielināt plašākas sabiedrības izpratni par partiju iekšējiem procesiem un padarīt partiju darbu atklātāku. Ar mērķi izzināt partiju biedru motivāciju iesaistīties organizācijā un to līdzdalības paradumus, Delna 2022. gada septembrī veica partiju biedru aptauju.
DELNA ROSINA ATKLĀTĀK PLĀNOT VALSTS UN PAŠVALDĪBU BUDŽETU Delna vērš uzmanību uz faktu, ka valsts budžeta sagatavošanas procesā netiek ievērots šobrīd esošais normatīvais regulējums. Tas jau ilgstoši Latvijā ir degradējis likuma varu un kalpojis par pamatu plašiem dažādu nozaru pārstāvju, piemēram, studentu un veselības aprūpes sistēmā nodarbināto protestiem budžeta veidošanas periodā.
LIKUMA IEVĒROŠANA BUDŽETA VEIDOŠANĀ – VADLĪNIJAS NOZARU ORGANIZĀCIJĀM Ik gadu valsts budžeta veidošanas process ir saistīts arī ar vairāku sabiedrības grupu neapmierinātību, ka to intereses netiek ņemtas vērā. Nereti šīs situācijas saistītas ar apstākļiem, kad Saeima jau likumā noteikusi Ministru kabinetam pienākumu budžeta projektā paredzēt konkrētu finansējumu, taču šīs normas joprojām netiek respektētas.
VALSTS BUDŽETA VEIDOŠANA – AUGSTSKOLU LIKUMA GADĪJUMS Delna norāda – normatīvo aktu ievērošana Latvijas valsts budžeta sagatavošanas procesā bijusi problemātiska. Viens no piemēriem normatīvo aktu neievērošanai ir ilggadējā atsevišķu Augstskolu likuma normu neievērošana attiecībā uz tēriņiem, kas jāparedz budžeta projektā. Normas neievērošana jau teju 10 gadus bijusi par pamatu studentu protestiem.
DELNA KOMENTĒ ZZS AICINĀJUMU KNAB VĒRTĒT KOALĪCIJAS VEIDOŠANAS PROCESU Komentējot Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) aicinājumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) vērtēt iespējamu tirgošanos ar ietekmi, “Sabiedrība par atklātību – Delna” skaidro, ka ar pietiekamu nopietnību jāizturas pret ZZS pausto apgalvojumu par to, ka koalīcijas sarunās starp Jauno Vienotību un partijas Progresīvie pārstāvjiem “varētu būt piedāvāti arī citi amati vai mantiska rakstura labumi, kas politiskajā procesā nav pieļaujami”.
DELNA: NĀKAMAJAI KOALĪCIJAI JĀAPVIENO PARTIJAS, KAS IESTĀJAS PRET KORUPCIJU “Sabiedrība par atklātību – Delna” (DELNA) atzinīgi vērtē 14. Saeimas vēlēšanu balsotāju aktivitāti un uzsāktās koalīcijas sarunas, kurās kā koalīcijas kodols iezīmējas Jaunā Vienotība un Nacionālā apvienība. Tomēr uztraucošs ir atbalsts, ko saņēmuši ar oligarhiem saistītie spēki – Zaļo un zemnieku savienība un Latvija Pirmajā vietā, kā arī partija Stabilitātei!, kuras līderis atteicies nosodīt Krievijas agresiju Ukrainā.
DELNA VĒRTĒ POLITISKO SPĒKU PROGRAMMAS: KORUPCIJAS NOVĒRŠANA, ATKLĀTĪBA UN LABA PĀRVALDĪBA “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) 2022. gada septembrī izvērtēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapā publicētās uz 14. Saeimu kandidējošo politisko spēku programmas. Aplūkotas paustās nostājas jomās, kas Delnas ieskatā ir būtiskas, lai palīdzētu vēlētājam neapjukt plašajā solījumu klāstā.
KO KNAB DATUBĀZE NESTĀSTA PAR PARTIJU MAZAJĀM BIEDRU NAUDĀM Analizējam, kāds ir mazo biedra naudu apjoms un ko no tā iespējams secināt. “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) veica analīzi, aplūkojot Saeimā pārstāvēto partiju un partiju apvienībās ietilpstošo partiju saņemtās biedru maksas laika posmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim. Informāciju par jaunievēlēto Saeimu būs iespējams analizēt, iegūstot jaunākos datus par partiju biedru skaitu un finansējumu gan deklarācijās, gan datubāzē.
MAZĀS BIEDRU NAUDAS POLITISKAJĀS PARTIJĀS – REGULĒJUMS UN PUBLICĒŠANA Lai politiskās partijas spētu veiksmīgi darboties ikdienā, kā arī veidot priekšvēlēšanu aģitāciju, tām ir nepieciešami ievērojami finanšu līdzekļi. Politisko partiju finansēšanas likums nosaka veidus, kā partijas var tikt finansētas.
PĒTĪJUMS “IEKŠĒJĀ TRAUKSMES CELŠANAS SISTĒMA UZŅĒMUMOS” Delna 2022. gadā veica pētījumu “Iekšējā trauksmes celšanas sistēma uzņēmumos”. Pētījuma mērķis ir izzināt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību, kā arī privātu uzņēmumu pieredzi iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidē, ieviešanā un darbībā. Pētījumā piedalījās desmit privātie uzņēmumi, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības.
DELNA ANALIZĒ UZVARAS PARKA PIEMINEKĻA DEMONTĀŽAS BŪVNIEKA ATLASI Delna, iesaistoties Rīgas Uzvaras parka pieminekļa demontāžas uzraudzīšanas procesā, ir veikusi būvnieka atlases procesa analīzi un publicē starpziņojumu (pilnu ziņojumu sk. Delnas mājaslapā ->). Delnas mērķis bija pārliecināties, ka dokumenti un būvnieku atlases process noticis atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tādēļ veicām normatīvo aktu analīzi, konsultējāmies ar kompetentajām institūcijām un runājām ar piecu cenas aptaujā iesaistīto būvnieku pārstāvjiem.
VALDĪBAS VEIKTO PASĀKUMU IETEKME UZ ATKLĀTĪBU COVID-19 LAIKĀ “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) publicē otro izvērtējumu par valdības veikto pasākumu ietekmi uz atklātību Covid-19 pandēmijas laikā. Izvērtējums ir turpinājums 2021. gada jūnijā publicētajam ziņojumam. Jaunākajā ziņojumā vērtēts, vai 2021. gadā identificētās problēmas joprojām saglabā aktualitāti, kā arī izcelti izaicinājumi un turpmākie soļi lēmumu pieņemšanas un krīzes vadības procesa uzlabošanai. Lielāka uzmanība veltīta Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas krīzes pārvaldībā darbības analizēšanai.
IESAISTIES DELNAS CĪŅĀ PAR ATKLĀTĪBU, ATBALSTOT TĀS INICIATĪVAS PORTĀLĀ MANABALSS.LV Mūsu ikviena iesaiste ir būtisks instruments cīņā pret korupciju! Līdzdalības platforma manabalss.lv dod iespēju ikvienam iedzīvotājam iesniegt priekšlikumus, lai panāktu konkrētas izmaiņas normatīvajos aktos un iniciētu jaunu normatīvo aktu izstrādi. Rakstā piedāvājam tuvāk iepazīties ar trim Delnas izveidotajām iniciatīvām korupcijas mazināšanai un atbalstīt tās.
PUBLISKS PASĀKUMS “KĀPĒC BŪT PARTIJĀ?” Delna 2022. gada jūnijā rīkoja publisku pasākumu par iedzīvotāju līdzdalību politiskajās partijās “Kāpēc būt partijā?”. Jautājām partiju pārstāvjiem (ikdienas partijas biedriem, aktīvistiem) kāpēc iedzīvotājiem iesaistīties partiju darbā, kāda ir partijas biedra ikdiena un partijas dzīve. Īpašu uzmanību pievērsām jauniešu līdzdalībai un partiju iekšējai demokrātijai.
DELNAS OTRAIS ZIŅOJUMS PAR ATKLĀTĪBU COVID-19 LAIKĀ UN PARLAMENTĀRĀS IZMEKLĒSANAS KOMISIJU Delna 2022. gada jūnijā publicēja otro ziņojumu par Covid-19 laikā veikto lēmumu un pasākumu ietekmi uz atklātības līmeni Latvijā
VEBINĀRI NVO – KOPĪGI CĪŅĀ PRET KORUPCIJU Delna 2022. gada jūnijā aicināja ikvienu interesentu uz trīs vebināru ciklu, lai runātu par to, kā kopīgi varam cīnīties ar korupciju.
DEMOKRĀTISKO VALSTU PIRMIE SOĻI, LAI ĀRSTĒTU ATKARĪBU NO “NETĪRĀS NAUDAS” Krievijas 2022. gada 24. februārī uzsāktais iebrukums Ukrainā ir būtiski palielinājis nelikumīgi iegūtas un neskaidras izcelsmes līdzekļu legalizācijas novēršanas jautājuma aktualitāti visā pasaulē, īpaši norādot uz apdraudējumu, ko “netīrā nauda” rada valstu nacionālajai drošībai. Kā norādījusi starptautiskā organizācija Transparency International (TI), demokrātiskās pasaules valstis līdz šim ir radījušas apstākļus, kuros šobrīd notiekošais karš Ukrainā ir iespējams.
CEĻŠ UZ DROŠĀKU UN NO “NETĪRĀS NAUDAS” BRĪVU STARPTAUTISKO SABIEDRĪBU Krievijas 2022 gada februārī uzsāktais karš Ukrainā ir būtiski palielinājis nelikumīgi iegūtu un neskaidras izcelsmes līdzekļu legalizācijas novēršanas jautājuma aktualitāti visā pasaulē. Delna rakstā aplūko Rietumu reakciju uz uzsākto karu un kā cīnīties ar “netīro naudu”.
KOPSAVILKUMS: PAR PUBLISKU REVĪZIJU SAEIMAS BUDŽETAM Delna 2022. gada 25. martā rīkoja eksperta forumu un apaļā galda diskusiju, lai noskaidrotu, kas notiek ar 2018. gadā Saeimā iesniegto ManaBalss.lv. iniciatīvu “Par publisku revīziju Saeimas budžetam”.
KAS NOTIEK AR MANABALSS.LV INICIATĪVU “PAR PUBLISKU REVĪZIJU SAEIMAS BUDŽETAM” Jau gandrīz piecus gadus Saeima skata “Sabiedrības par atklātību – Delna” (Delna) iniciatīvu “Par publisku revīziju Saeimas budžetam” un tālāk par pirmo lasījumu tā nav tikusi. (..) Delna rīko ekspertu forumu un publisko diskusiju, pulcējot ārvalstu un vietējos ekspertus, par Likumprojektu atbildīgās komisijas, lai skaidrotu iniciatīvas progresu 13. Saeimā un paplašinātu sabiedrības un lēmumu pieņēmēju informētību par citu valstu revīzijas pieredzi parlamentos (revīzijas modeļiem) un ieguvumiem.
DELNA PAR PUBLISKU REVĪZIJU SAEIMAS BUDŽETAM Kas notiek ar 2018. gadā Saeimā iesniegto manabalss.lv iniciatīvu “Par publisku revīziju Saeimas budžetam“? “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) vērš uzmanību uz šīs iniciatīvas lēno virzību 13. Saeimā un aicina ikvienu piedalīties ekspertu forumā un apaļā galda diskusijā, kas ir veltīta šīs iniciatīvas mērķim un progresam Saeimā.
DELNA PAR JAUNO TRAUKSMES CELŠANAS LIKUMU. 2022. gada 4. februārī stājās spēkā jaunais Trauksmes celšanas likums, kas tika izstrādāts, lai pārņemtu 2019. gada 23. oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu (ES) 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (turpmāk – Direktīva). Jaunais Trauksmes celšanas likums ir balstīts uz iepriekš spēkā esošo likumu, kas stājās spēkā 2019. gadā, un zaudēja spēku līdz ar jauno Trauksmes celšanas likumu.
TRAUKSMES CELŠANA
PĒTĪJUMS “IEKŠĒJĀ TRAUKSMES CELŠANAS SISTĒMA UZŅĒMUMOS” “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) 2022. gadā veica pētījumu “Iekšējā trauksmes celšanas sistēma uzņēmumos”. Pētījuma mērķis ir izzināt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību, kā arī privātu uzņēmumu pieredzi iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidē, ieviešanā un darbībā. Pētījumā piedalījās desmit privātie uzņēmumi, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības.
DELNA PAR JAUNO TRAUKSMES CELŠANAS LIKUMU 2022. gada 4. februārī stājās spēkā jaunais Trauksmes celšanas likums, kas tika izstrādāts, lai pārņemtu 2019. gada 23. oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu (ES) 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (turpmāk – Direktīva). Jaunais Trauksmes celšanas likums ir balstīts uz iepriekš spēkā esošo likumu, kas stājās spēkā 2019. gadā, un zaudēja spēku līdz ar jauno Trauksmes celšanas likumu.
DELNA PĒTA IEKŠĒJĀS TRAUKSMES CELŠANAS SISTĒMAS UZŅĒMUMOS Delna ir izstrādājusi pētījumu par iekšējās trauksmes celšanas sistēmu starptautiskos privātos uzņēmumos un Latvijas valsts, pašvaldību kapitālsabiedrībās. Delnas mērķis, veicot pētījumu, bija noskaidrot, kā labāk ieviest trauksmes celšanas mehānismu un nodrošināt Trauksmes celšanas likuma ievērošanu, tāpat arī – kā uzņēmumi vērtē sistēmas darbību kopumā un ar kādiem izaicinājumiem nākas saskarties. Šajā rakstā aplūkosim piemērus, kā trauksmes celšanas nozīmi vērtē desmit pētījumā aptaujāto uzņēmumu pārstāvji.
DELNA SKAIDRO: KAS VEICINA ATVĒRTĪBU CELT TRAUKSMI Īsā atbilde uz jautājumu, kā veicināt atvērtību celt trauksmi – veido trauksmes celšanas sistēmu kā daļu no uzņēmuma politikas un kultūras. To ir iespējams paveikt dažādi, izvēloties, kas konkrētajam uzņēmumam ir piemērotākais veids. Šajā rakstā sniegsim ieskatu veidos, kā informēt darbiniekus un padarīt viņus atvērtākus runāt par novērotajām problēmām.
DELNA SKAIDRO: KĀPĒC DARBINIEKI NECEĻ TRAUKSMI Trauksmes celšanu joprojām daļā sabiedrības vērtē negatīvi, nereti asociējot ar kādreiz izplatīto “stučīšanu”. “Sabiedrības par atklātību – Delna” (Delna) veiktajā pētījumā šo tendenci norādīja intervētie uzņēmumu pārstāvji katrā intervijā. Arī zemais trauksmes celšanas ziņojumu skaits un darbinieku intereses trūkums rada vēlmi izprast, kādēļ biežāk izvēlamies klusēt, nevis runāt. Rakstā analizējam vairākus iemeslus, kādēļ darbinieki neceļ trauksmi.
DELNA IESAKA: KO APDOMĀT PIRMS CELT TRAUKSMI Latvijā ir vairāk nekā 800 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir nodarbināti (Centrālās Statistikas pārvaldes dati). Katrs darbinieks un darba devējs veido vidi savā darbavietā. Jo skaidrāk katrs no mums apzināsies, kā palīdzēt novērst nejēdzības un pārkāpumus, jo labākā vidē strādāsim un dzīvosim. “Sabiedrības par atklātību – Delna” (Delna) veidotais pētījums par iekšējo trauksmes celšanu uzņēmumos apstiprina, ka Latvijas sabiedrībā joprojām trūkst izpratnes par to, kas ir trauksmes celšana. Tomēr jāraugās plašāk – vai mēs zinām, kam jāziņo, ja novērojam, ka tiek pārkāpts likums?
KĀ IKVIENS VAR MAZINĀT KORUPCIJU UN SEKMĒT ATKLĀTĪBU?
APTURĒT NEGODĪGU LATVIJAS VALSTS MEŽU PĀRVALDĪBU! Latvijas tautas kopīgajai bagātībai – mežiem – ir jābūt labi pārvaldītiem visas sabiedrības interesēs. Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) platformā manabalss.lv iesniedz iniciatīvu “Apturēt negodīgu “Latvijas valsts mežu” pārvaldību” un aicina premjeru uzdot Zemkopības ministram tūliņ atcelt negodprātīgi atlasīto valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (LVM) valdi un padomi, organizēt jaunu caurskatāmu un godīgu padomes locekļu atlases konkursu un iecelt jaunu padomi, kura nekavējoties novērš valdes neatbilstību konkursa prasībām.
MAZINI KORUPCIJU – NEKLUSĒ! Saskaroties ar korupciju valstī, var rasties priekštats, ka iedzīvotājiem to nav iespējams ietekmēt un apturēt. Bet tā nav tiesa! Rakstā tiek aplūkoti mehānismi, kā iedzīvotāji var ziņot par korupciju un to novērst.
KĀPĒC PAŠVALDĪBĀM JĀBŪT ATKLĀTĀM? Kādēļ pašvaldību atklātība ir nozīmīga? Tas var gan palīdzēt, gan traucēt iedzīvotājiem iesaistīties pašvaldības dzīvē. Ja pašvaldība ir atklāta, tad mēs katrs daudz vairāk varēsim nolemt, kādā pašvaldībā es vēlos dzīvot – kur būvēt ceļus un bērnudārzu, kādus pasākumus organizēt vai rūpnīcu atvērt mūsu pilsētā vai novadā.
JAUNIEŠIEM NO 16 GADIEM LIELĀKAS IESPĒJAS LEMT PAR PAŠVALDĪBAS DARBU No jauniešiem nereti dzirdam, ka pašvaldība visu būvē un attīsta tikai pieaugušajiem, nejautājot pašiem jauniešiem, kādas ir viņu vajadzības un idejas. Piemēram, lai sportotu vai pavadītu brīvo laiku jauniešiem ir jādodas uz vēl padomju gados būvēto sporta laukumu vai jāpulcējas māju iekšpagalmos, nevis mūsdienīgā skeitparkā. Līdz ar jaunā Pašvaldību likuma pieņemšanu un stāšanos spēkā jauniešiem jau no 16 gadu vecuma būs dotas daudz lielākas iesaistes iespējas savā pašvaldībā. Plānots, ka jaunais Pašvaldību likums stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Un tas nozīmē, ka ikvienam jaunietim ir jāzina, kādas ir viņa iespējas ietekmēt politiskos un sociālos procesus savā pašvaldībā. Tikai zinot un darot jaunieši var radīt pozitīvas izmaiņas sev un sabiedrībai kopumā.
Ziņu lapas – Delnas pētījumu bibliotēka “Kopā par atklātību”
- 2022. gada 14. martā -> (sk. pdf)
- 2022. gada 18. maijā -> (sk. pdf)
- 2022. gada 12. augustā -> (sk. pdf)
- 2022. gada 13. oktobris -> (sk. pdf)
Projektu finansē Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.
