×

CĪŅAI PRET KORUPCIJU IR JĀBŪT POLITISKO PARTIJU PIRMSVĒLĒŠANU PROGRAMMĀS

Politisko partiju un partiju apvienību, kuras nolēmušas startēt 14. Saeimas vēlēšanās, redzeslokā ir cīņa ar korupciju. Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) Delna norāda, ka cīņai ar korupciju ir jābut arī politisko partiju pirmsvēlēšanu programmās un darāmo darbu sarakstā, nevis tikai redzeslokā.

2022. gada 6. maijā Delna rīkoja publisko diskusiju par 14. Saeimas darāmajiem darbiem pretkorupcijas un labas pārvaldības jomā. Pasākumu atklājām ar sabiedrības balsojuma rezultātiem – prezentāciju par nākamā Saeimas sasaukuma darbiem.  Tie ir: atteikšanās no Saeimas balsojuma “atturos”, publiskas revīzija Saeimas budžetam un interešu pārstāvības (lobēšanas) atklātības regulējuma pieņemšana.

Pasākumā piedalījās Rihards Kozlovskis (partiju apvienība “Jaunā Vienotība”), Inese Voika (partiju apvienība “Attīstībai / Par!”), Dainis Rijkuris (Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”), Andris Miglavs (Latvijas Reģionu apvienība), Jana Simanovska (partija “Progresīvie”), Mārtiņš Lode (partija “Konservatīvie”, iepriekš – Jauno konservatīvo partija) un Krists Bergmanis-Berķis (Par cilvēcīgu Latviju). Dalību pasākumā apstiprināja arī sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”, taču pārstāvis pasākumā neieradās. Partiju pārstāvji nebija pārliecināti, vai viņu partiju programmās ir atrodams vārds “cīņa pret korupciju”, taču norāda, ka politisko partiju redzeslokā šis jautājums ir.

Pasākums notika klātienē RSU Anatomijas muzejā ar tiešraidi Delnas Facebook kontā.

 

Sabiedrības balsojuma rezultāti

Delnas mājaslapā un sociālajos tīklos divu nedēļu garumā no 19. aprīļa līdz 2. maijam ikvienam bija iespēja iepazīties ar Delnas piedāvāto darāmo darbu sarakstu pretkorupcijas un labas pārvaldības jomā un balsot par tiem darbiem, kas deputātiem ir jādara nākamajos četros gados. Trīs iniciatīvas, kas saņēma lielāko balsu skaitu:

  • Skaidri saprotama un izsekojama likumu izstrādes gaita un pieņemšana Saeimā. Šī iniciatīva vērš uzmanību uz vajadzību veikt grozījumus Saeimas Kārtības rullī, ar kuriem izslēgt deputātu balsojumu “atturos”. Delna un iedzīvotāji, kuri piedalījās balsojumā, uzskata, ka pašreizējā balsošanas sistēma izkropļo deputātu balsojumus un maldina par deputātu nostāju konkrētos jautājumos. Delnas un arī iedzīvotāju skatījumā deputātiem ir jāspēj iepazīties ar balsojuma jautājumu tādā līmenī, lai varētu sekmīgi paust savu viedokli un izdarīt skaidru izvēli, balsojot “par” vai “pret”. Skaidra izvēle netraucē arī deputātam sniegt plašāku skaidrojumu par argumentiem, kurus ņēmis vērā, izvērtējot balsojuma jautājumu.
  • Publiska Saeimas budžeta revīzija. Ekspertu un arī balsotāju skatījumā publiskas revīzijas neesamība ir Latvijas tiesiskā ietvara trūkums, kas apdraud demokrātiju un Saeimu nepamatoti nostāda augstāk (priviliģētāk) par citām valsts institūcijām. Sabiedrība ar šo balsojumu uzsver, ka vēlas sekot līdzi publisko līdzekļu lietderīgiem un likumā balstītiem tēriņiem. Turklāt Latvija ir tikai viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kurā likumdevēja tēriņi netiek pakļauti publiskai kontrolei un uzraudzībai. 14. Saeimai ir nepieciešams veikt grozījumus Saeimas Kārtības rullī un Valsts kontroles likumā, nodrošinot Valsts kontrolei pilnvaras veikt Saeimas budžeta revīziju.
  • Lobēšanas atklātības regulējuma pieņemšana. 13. Saeima ir solījusi, ka līdz savām pilnvaru beigām pieņems visaptverošu lobēšanas regulējumu. Ar šo balsojumu sabiedrība norāda, ka vēlas redzēt caurskatāmu lobēšanu publisko lēmumu pieņemšanā. Ja 13. Saeima šo regulējumu pieņems, nākamajam Saeimas sasaukumam būs jāspēj likumu ieviest. Savukārt, ja nepieņems – 14. Saeimai ir jāspēj šo likumu beidzot pieņemt.

 

Aptaujātie iedzīvotāji ne vien balsoja par Delnas identificētajiem darbiem, bet arī papildināja darāmo darbu sarakstu ar jaunām iniciatīvām:

  • Izvērtējamu par Covid-19 pārvaldībā pieļautajām kļūdām.
  • Noteikt par pienākumu amatpersonu deklarācijas (vai kaut ko analogu) iesniegt arī Eiropas Parlamenta deputātiem un viņu personālam.
  • Mašīnlasāmā formātā pieejamus datus par valsts budžetu un tēriņiem (lai arī iedzīvotājs ir specifiski norādījis par budžetu, bet Delna iesaka uz šo skatīties plašāk un aptvert arī citas jomas, piemēram, valsts amatpersonu deklarācijas, ziedojumu politiskajām partijām u.c.).
  • Likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” vienkāršošana.
  • Grozījumi Vēlēšanu likumā, lai vēlēšanu sarakstos turpmāk ir norādītas kandidāti partejiskās piederības un apvienībās ietilpstošās partijas.

 

Diskusija ar politisko partiju pārstāvjiem

6. maija publisko diskusiju atklāja Delnas direktore Inese Tauriņa, iepazīstinot ar balsojuma rezultātiem par būtiskākajiem 14. Saeimas darāmajiem darbiem pretkorupcijas un labas pārvaldības jomā. Sabiedrības ieskatā trīs būtiskākie darbi ir: atteikšanās no Saeimas balsojuma “atturos”, publiskas revīzija Saeimas budžetam un lobēšanas atklātības regulējuma pieņemšana. Delna norāda, ka šie trīs prioritārie darbi ir par to, lai veicinātu politisko atbildību vēlētāju priekšā un sekmētu caurskatāmību politiskajos procesos. Politiskajām partijām iekļūstot 14. Saeimā, ir jāspēj šīs iniciatīvas īstenot, darbs pie šo iniciatīvu tālākas ieviešanas sekmētu ne vien politisko atbildību, bet arī veicinātu sabiedrības uzticību valsts varai Latvijā. Korupcija neizveidojas vienā dienā, tāpat kā tās apkarošana arī nav vienas dienas jautājums.

Politisko partiju un partiju apvienību pārstāvji diskutēja par sabiedrības balsojumā identificētajiem trīs nozīmīgākajiem 14. Saeimas darāmajiem darbiem.

 

Par atteikšanos no balsojuma “atturos” – balsoja 60,3 % aptaujāto

Partiju pārstāvji kopumā atbalsta ideju atteikties no balsojuma “atturos”, taču norāda arī uz vairākiem problēmjautājumiem. R. Kozlovskis uzsver: “Saeimas dienaskārtībā ir arī jautājumi, kuri pēc savas būtības ir vērtējami kā labi, taču, iespējams, nav atbalstāmi kādā konkrētā brīdi. Balsojumu “atturos” var skatīt kā deputāta atbalstu tam, lai jautājums tiktu skatīts citādā redakcijā nākotnē”. Savukārt, partijas “Konservatīvie” pārstāvis M. Lode norāda, ka viņa partija apsver iespēju attiekties no balsojuma “atturos” un atbalstītu vajadzīgos grozījumus Saeimas Kārtības rullī.

A. Miglavs uzsver, ka viņaprāt vērtīgāk būtu vienkārši informēt sabiedrību par konkrētu deputātu pozīciju – t.i. atturēšanos no balsošanas. Līdzīgu viedokli pauda arī D. Rijkuris, kurš skaidroja, ka, bieži vien problēma slēpjas jautājuma, par kuru ir jābalso, formulējumā. Respektīvi, balsojums “atturēties” bieži tiek lietots gadījumos, kad iniciatīva esošajā formulējumā nav virzāma tālāk. Kr. Bergmanis-Berķis skaidroja, ka sabiedrības balsojums par atturēšanās jautājumu, būtu jāinterpretē plašāk, proti, kā sabiedrības neapmierinātība ar nesaprotamu likumdošanas procesu. Viņš piedāvāja sava veida kompromisa risinājumu, ierosinot, ka balsojumam “atturos” būtu jāsamazina kvorums.

 

Lobēšanas atklātības regulējums – balsoja 58,7 % aptaujāto

Neviens diskusijas dalībnieks neiebilda pret nepieciešamību padarīt lobēšanas procesu atklātāku. I. Voika norādīja, ka strādājot pie topošā likuma redakcijas, ir būtiski, lai to varētu ne vien pieņemt, bet arī pilnvērtīgi ieviest. Viņa uzsvēra, ka topošais regulējums var tikt pieņemts, tikai visām Saeimas frakcijām sadarbojoties. Arī D. Rijkuris norādīja, ka ir svarīgi, lai regulējums nebūtu pārlieku formāls. Viņaprāt, lobēšana pēc savas būtības ir grūti definējams process, tāpēc ir svarīgi, lai topošais likums nebūtu ar daudziem caurumiem (nepilnībām), kuras iespējams apiet. Savukārt, Kr. Bergmanis-Berķis, domājot par lobēšanas regulējumu atzīmēja, ka papildus labam likumam, būtiski ir domāt arī par tā uzraudzību. Viņaprāt, svarīgi ir paredzēt atbilstošu finansējumu atbildīgajām institūcijām, lai tās spētu sekot līdz tam, kā likums tiek pildīts.

 

Saeimas budžeta publiska revīzija – balsoja 52,9 % aptaujāto

Diskutējot par Saeimas budžeta publisku revīziju, R. Kozlovskis skaidroja, ka visām valsts iestādēm ir jābūt revidētām, kā arī ir jābūt publiski pieejamiem šo revīziju pārskatiem. R. Kozlovska teiktajam piekrīt arī A. Miglavs un norāda, ka katrai publiskai institūcijai ir jābūt sajūtai, ka tā tiek caurskatīta. Par to, kā tieši revīzija būtu veicama, viņaprāt, nepieciešama plašāka diskusija.

I. Voika, komentējot ideju par Saeimas budžeta publisku revīziju, uzsver, ka pašas Saeimas revīzija šo gadu laikā ir kļuvusi kvalitatīvāka, un vienlaicīgi piekrīt, ka Valsts kontroles revīzija veicinātu sabiedrības uzticību parlamentam. Arī D. Rijkuris piekrīt, ka caurspīdīgums nekad nevar būt par daudz, viņaprāt, ja sabiedrība vēlas publisku Saeimas budžeta revīziju, tad to var veikt, piesaistot speciālistus. Kr. Bergmanis-Berķis, runājot par revīziju Saeimai, vairāk to saredz lietderības revīzijas kontekstā, domājot par to, kā labāk īstenot procesus.

 

Citi politiskajām partijām būtiski jautājumi pretkorupcijas jomā

Noslēdzot publisko diskusiju, politisko partiju pārstāvji par būtisku atzina arī vajadzību veicināt likuma piemērotāju izglītību un kvalifikāciju pretkorupcijas jomā, spēcināt trauksmes celšanas kultūru un veicināt sabiedrības iesaisti korupcijas novēršanā un atklāšanā. Tāpat uzsvēra medijus kā spēcīgu palīgu cīņā pret korupciju. J. Simanovska vērsa uzmanību uz to, ka mums varbūt labākie likumi un regulējumi, bet nepietiekama spēja tos piemērot un ieviest dzīvē. Savukārt, M. Lode īpaši uzsvēra, ka būtu nepieciešams ieviest bargākus sodus par politisko partiju nelikumīgu finansēšanu.

 

14. Saeimas darāmo darbu pretkorupcijas un labas pārvaldības jomā izveide, iesaistot sabiedrību, ir daļa no Delnas darba ar sabiedrību, veicinot pilsonisko interesi par to, kas notiek Latvijas politikā. Ar šo balsojumu mēs vēršam uzmanību uz sabiedrības iespēju ietekmēt nākamā Saeimas sasaukuma darba plānus. Reizē arī sekmējam nacionālā līmeņa politisko partiju interesi par sabiedrības skatījumu uz nākamajos četros gados risināmajiem jautājumiem.

Balsojuma rezultātus izmantosim tālākajā komunikācijā ar politiskajām partijām un partiju apvienībām, kuras ir nolēmušas startēt 14. Saeimas vēlēšanās, mudinot iekļaut darāmos darbus politisko partiju programmās. Balsojumā piedalījās 121 cilvēks – lielākoties pretkorupcijas un labas pārvaldības aktīvisti un Delnas draugi.

 

Šis ieraksts ir sagatavots un publicēts ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par publikācijas saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.

 

 

Pievienot komentāru

  •  

    Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52