×

KOPSAVILKUMS: SAEIMAI IR JĀPĀRSKATA UN JĀATJAUNO DEPUTĀTU ĒTIKAS KODEKSS

Saeimai ir jāpārskata un jāatjauno deputātu ētikas kodekss, uz to uzstāj pretkorupcijas, labas pārvaldības un atklātības eksperti, uzņēmējdarbības pārstāvji un vairāki deputāti, kuri 13. Saeimā bija ievēlēti bez iepriekšējas pieredzes parlamenta darbā. Saeima ētikas kodeksu pieņēma 2006. gadā, saturiski tas sastāv no 23 vispārīgiem punktiem, un kopš tā pieņemšanas nav pārskatīts.

“Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) 2022. gada 20. maijā rīkoja tiešsaistes ekspertu forumu un publisko diskusiju, lai paplašinātu informētību par Saeimas deputātu ētikas kodeksa (ētikas kodekss) vispārīgo tvērumu un trūkumiem. Pasākuma video ieraksts ir pieejams Delnas Facebook lapā.

Ekspertu foruma laikā Delna un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) atgādināja, ka Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) Ceturtās novērtēšanas kārtas ziņojumā (2012) sniegtās rekomendācijas attiecībā uz Saeimas deputātu ētikas kodeksu (pārskatīt un aktualizēt ētikas kodeksu un papildināt to ar praktiskiem pasākumiem, lai veicinātu deputātu ētiku un novērstu korupciju, turpināt attīstīt un skaidri formulēt Saeimas iekšējo kārtību ētikas kodeksa ievērošanā un iedzīvināšanā) līdz šim nav ieviestas.

Lai arī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte–Pakule norāda, ka 13. Saeimas deputāti aktīvi ierosina ētikas lietas par saviem kolēģiem (saņemti 32 iesniegumi), šo gadu laikā deputātu attieksme un izpratne par ētikas normām ir mainījusies uz labo pusi, Delna un eksperti uzsver, ka GRECO rekomendācijas joprojām ir aktuālas. Šo gadu laikā savus ētikas kodeksus atbilstoši GRECO rekomendācijām jau ir pārskatījuši prokurori un tiesneši, Saeimai ir jāseko šim piemēram. Turklāt likumdevējs ir tā publiskās varas iestāde, kas nosaka kopējo toni integritātes un atklātības ziņā.  Uzņēmēji norāda, ka deputātiem būtu jābūt aktīvākiem uz informācijas atklāšanu, ar ko viņi tiekas un kas ietekmē politiskos lēmumus. Zvērināts advokāts un ZAB “Eversheds Sutherland Bitāns” vecākais partneris Māris Vainovskis cer, ka drīzumā Saeima pieņems interešu pārstāvības (lobēšanas) atklātības regulējumu, un tai pat laikā norāda, ka tas netraucē deputātiem pārskatīt ētikas kodeksu un papildināt to ar skaidru kārtību, kā rīkoties komunikācijā ar interešu pārstāvjiem (lobētājiem).

Ekspertu skatījumā Saeimai ir jāspēj saglabāt pēctecība un jāveido sistēma, kas nodrošina vienotu izpratni par ētikas normām un rīcību. Deputātu ētikas latiņa nevar būt atkarīga tikai un vienīgi no konkrētajā sasaukumā ievēlēto deputātu pieredzes un priekšstata par ētikas normām un godaprātu.

Pasākumā otrajā daļā, publiskās diskusijā, vairāku deputātu teiktais (Juris Rancāns, Viesturs Liepkalns, Iveta Benhena-Bēkena, Dagmāra Beitnere-Le Galla, Ilmārs Dūrītis) liek domāt, ka deputāti lielākoties paļaujas uz pašu izpratni par ētikas normām. Publiskās diskusijas laikā komentāru sniedza arī KNAB pārstāve Anna Aļošina, Delnas juridiskā konsultante Krista Asmusa un Finanšu nozares asociācijas padomniece Laima Letiņa. Faktiski diskusijas dalībnieku vairākums nonāca pie secinājuma, ka ētikas kodekss varētu piedzīvot zināmu „atsvaidzināšanu”, rēķinoties ar jaunajām realitātēm (piemēram, deputātu klātbūtne sociālajos tīklos, komunikācija ar trešajām pusēm, lobētājiem), taču tam nevajadzētu kļūt par biezu grāmatu, kas mēģina reglamentēt visas iespējamās dzīves sfēras. Ētikas kodeksam būtu jābūt īsam un kodolīgam, bet nepieciešams strādāt pie vadlīnijām un turpināt diskusiju par veidu, kā nodrošināt, lai tas darbojas kā preventīvs instruments visiem Saeimas deputātiem.

 

Balstoties uz iepriekš veikto analīzi, kā arī pasākumā runāto Delna iesaka Saeimas deputātiem:

  • Pārskatīt ētikas kodeksa saturu un atjaunot to atbilstoši GRECO rekomendācijām un starptautiskajiem OECD standartiem. Ētikas kodeksam ir jābūt tādam, lai deputāti, risinot ētikas dilemmas un nonākot neskaidrās situācijās, varētu rast atbildes uz jautājumiem un atbilstoši rīkoties.
  • Ētikas kodeksu papildina ar atbilstošu izglītojošo materiālu. Jāveido vadlīnijas Saeimas deputātiem (aprakstošas situācijas) un jānodrošina iespēja konsultēties ar uzticības personu par rīcību neskaidrās situācijās. Piemēram, piesaistot algotu ētikas ekspertu, kas baudītu deputātu uzticību un pie kura varētu vērsties tad, kad nepieciešams skaidrojums par rīcību šaubīgā situācijā un padoms. Valsts kanceleja 2018. gadā izstrādāja vadlīnijas valsts pārvaldē nodarbinātajiem (amatpersonām, ierēdņiem un darbiniekiem), vadlīnijas nosaka valsts pārvaldes vērtības un definē uzvedību vienveidīgās situācijās. Saeima varētu rīkoties līdzīgi un pārņemt labo praksi no Valsts kancelejas.
  • Rīkot apmācības jaunievēlētajiem deputātiem par ētikas normām un rīcību, ietverot mācību materiālā praktiskus piemērus, ar ko deputāti saskaras ikdienā un varētu saskarties. Tajā skaitā arī gatavot apmācību materiālu par interešu konflikta jomu un komunikāciju ar lobētājiem (proti, kādā veidā informāciju amatpersonas atklāj).
  • Nepieciešams veikt grozījumus Saeimas Kārtības rullī (179. pants) un ētikas kodeksā, kas ļautu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai pašai rosināt lietu par iespējamu kodeksa neievērošanu un ētikas normas pārkāpumiem. Pašlaik Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija var ierosināt ētikas kodeksa pārkāpuma lietu tikai gadījumā, ja saņemts deputāta, deputātu grupas vai frakcijas rakstveida iesniegums par pārkāpumu. Līdz ar to komisijai nav iespējas pēc savas iniciatīvas ierosināt pārkāpuma lietu situācijā, kad tās rīcībā ir materiāli vai pierādījumi par iespējamiem pārkāpumiem. Tas gan neliedz deputātiem, tostarp arī komisijas locekļiem, iesniegt savā vārdā iesniegumu par kāda deputāta veiktu pārkāpumu.

 

Delna uzskata, ka sabiedrības neuzticēšanās valsts varai ir viens no lielākajiem demokrātijas apdraudējumiem. Lai sabiedrība vairāk uzticētos Saeimai, ir jāspēj celt parlamenta deputātu ētika un sākums tam varētu būt ētikas kodeksa pārskatīšana un atjaunošana. 2021. gadā, Delnai līdzdarbojoties, tika izstrādāts prokuratūras ētikas kodekss, pieaicinot arī ārvalstu ekspertus no Vācijas, Nīderlandes, Amerikas Savienotajām Valstīm un Igaunijas. Tagad tas ir viens no modernākajiem ētiskās un profesionālās rīcības reglamentiem tiesībsargājošo iestāžu vidū. Delna aicina līdzīgi rīkoties arī Saeimas deputātus un piedāvā savu ekspertīzi un zināšanas ētikas latiņas celšanā.

 

 

Pasākumu atbalsta ASV vēstniecība Latvijā un Atklātības fonds, ar kuru atbalstu jau 2021. gadā rīkojām četrus pasākumus par dažādām pretkorupcijas, tiesiskuma un labas pārvaldības tēmām. Šogad turpinām iesākto ar jaunu pasākumu sēriju, kas arī ir veltīta Latvijas progresam korupcijas apkarošanā. Šis ir otrais pasākums šogad četru pasākumu sērijā. Aicinām iepazīties ar iepriekšējā pasākuma kopsavilkumu.

Ekspertu forums un publiskā diskusija “Interešu konflikta pārvaldība pašvaldībās”.

 

Pievienot komentāru

  • deputati uz delnas
  •  

    Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52