×

14. SAEIMAS REDZESLOKĀ JĀBŪT KORUPCIJAS APKAROŠANAI UN LABAI PĀRVALDĪBAI

Raksta autore “Sabiedrības par atklātību – Delna” interešu aizstāvības un projektu vadītāja Agnija Birule speciāli LV portālam.

Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) 2022. gada aprīlī veica sabiedrības balsojumu par 14. Saeimas darāmajiem darbiem pretkorupcijas un labas pārvaldības jomā. Ikviens Latvijas iedzīvotājs ar savu balsi varēja norādīt uz veicamajiem uzlabojumiem valsts pārvaldē kopumā un deputātu darbā, kā arī iezīmēt ceļa karti nākamajam Saeimas sasaukumam.

Balsojuma rezultāti rāda, ka sabiedrība vēlas, lai Saeima atsakās no balsojuma “atturos”, ievieš publisku revīziju Saeimas budžetam, pieņem interešu pārstāvības (lobēšanas) atklātības regulējumu un nodrošina tā iedzīvināšanu. Delna aicina politiskās partijas un partiju apvienības savās pirmsvēlēšanu programmās piedāvāt risinājumus šiem trīs sabiedrības identificētajiem darāmajiem darbiem. Savukārt, vēlētājus aicinām būt vērīgiem un vērtēt, vai partijas šiem jautājumiem pievērš pienācīgu uzmanību. Lai apkarotu korupciju, vienlīdz atbildīgiem un ieinteresētiem ir jābūt gan politiķiem, gan vēlētājiem.

 

Delnas veiktā sabiedrības balsojuma rezultāti

1) Skaidri saprotama un izsekojama likumu izstrādes gaita un pieņemšana Saeimā. Šī iniciatīva vērš uzmanību uz vajadzību veikt grozījumus Saeimas Kārtības rullī, ar kuriem izslēgt deputātu balsojumu “atturos”. Delna un iedzīvotāji, kuri piedalījās balsojumā, uzskata, ka pašreizējā balsošanas sistēma var maldināt sabiedrību par deputātu nostāju konkrētos jautājumos. Proti, deputāti, kuri būtībā balso pret likumprojektu, noformējot balsojumu kā “atturos”, var pēc balsojuma apgalvot, ka patiesībā nav bijuši pret likumprojekta pieņemšanu. Delnas un arī iedzīvotāju skatījumā deputātiem ir jāspēj iepazīties ar balsojuma jautājumu tādā līmenī, lai varētu sekmīgi paust savu viedokli un izdarīt skaidru izvēli, balsojot “par” vai “pret”. Skaidra izvēle netraucē arī deputātam sniegt plašāku skaidrojumu par argumentiem, kurus ņēmis vērā, izvērtējot balsojuma jautājumu.

2) Publiska Saeimas budžeta revīzija. Ekspertu un arī balsotāju skatījumā publiskas revīzijas neesamība ir Latvijas tiesiskā ietvara trūkums, kas Saeimu nepamatoti nostāda augstāk (privileģētāk) par citām valsts institūcijām. Sabiedrība ar šo balsojumu uzsver, ka vēlas sekot līdzi publisko līdzekļu lietderīgiem un likumā balstītiem tēriņiem. Turklāt Latvija ir tikai viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kurā likumdevēja tēriņi netiek pakļauti publiskai kontrolei un uzraudzībai. 14. Saeimai ir nepieciešams veikt grozījumus Saeimas Kārtības rullī un Valsts kontroles likumā, nodrošinot Valsts kontrolei pilnvaras veikt Saeimas budžeta revīziju. Delna 2022. gada 25. martā rīkoja ekspertu forumu un apaļā galda diskusiju, lai noskaidrotu, kas notiek ar 2018. gadā Saeimā iesniegto ManaBalss.lv. iniciatīvu “Par publisku revīziju Saeimas budžetam”, vairāk lasiet šeit.

3) Lobēšanas atklātības regulējuma pieņemšana. 13. Saeima ir solījusi, ka līdz savām pilnvaru beigām pieņems visaptverošu lobēšanas regulējumu. Ar šo balsojumu sabiedrība norāda, ka vēlas lielāku lobēšanas atklātību publisko lēmumu pieņemšanā. Ja 13. Saeima šo regulējumu pieņems, nākamajam Saeimas sasaukumam būs jāspēj to ieviest. Savukārt, ja nepieņems – 14. Saeimai ir jāspēj šo likumu beidzot gan pieņemt, gan iedzīvināt.

 

Aptaujātie iedzīvotāji Delnas identificēto darbu sarakstu papildināja arī ar jaunām iniciatīvām, tādējādi paplašinot neizdarīto darbu sarakstu un norādot uz trūkumiem līdzšinējo deputātu darbā. Citi 14. Saeimai darāmie darbi:

  • Izvērtējums par Covid-19 pārvaldībā pieļautajām kļūdām.
  • Noteikt par pienākumu amatpersonu deklarācijas (vai ko līdzīgu) iesniegt arī Eiropas Parlamenta deputātiem un viņu personālam.
  • Likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” vienkāršošana.
  • Grozījumi Vēlēšanu likumā, lai vēlēšanu sarakstos turpmāk ir norādītas kandidātu partejiskās piederības un apvienībās ietilpstošās partijas.

 

 

Balsojuma “atturos” neizprotamā seja

Vairāku partiju pārstāvji kopumā atbalsta ideju atteikties no balsojuma “atturos”, taču norāda arī uz vairākiem ieguvumiem no esošās balsošanas sistēmas. Piemēram, Saeimas dienaskārtībā var nonākt jautājumi, kuri pēc savas būtības ir vērtējami kā labi, taču, iespējams, nav atbalstāmi konkrētajā brīdī vai redakcijā.

Delnas ieskatā Saeimas lēmumi ir jāpieņem ar “par” balsu vairākumu vai jānoraida ar “pret” balsu vairākumu, un rezultātu nevarētu izkropļot ar maldinošo, izvairīgo “atturos” balsojumu. Delna atgādina, ka 13. Saeimas deputāti balsojumos vairākas reizes izmantoja “atturos” un likumdošanas procesu padarīja grūtāk saprotamu. Šādi balsojumi likumdošanas procesa vērotājiem lika uzdot jautājumus par deputātu nostāju attiecīgajos jautājumos un spēju pamatot savus lēmumus.

Viens no spilgtākajiem šādiem balsojumiem ir deputātu 2022. gada 17. februāra balsojums, ar kuru Saeima neatbalstīja lēmumu apstiprināt bijušo Satversmes Tiesas priekšsēdētāju Sanitu Osipovu Augstākās tiesas tiesneses amatā (40 deputātiem balsojot “par”, 29 balsojot “pret” un 16 “atturējās”)1.

2020. gada 21. aprīlī Saeimas Juridiskajā komisijā deputāti lēma, ka Ekonomisko lietu tiesas ideja netiks virzīta uz trešo lasījumu skatīšanai Saeimā (6 deputātiem balsojot “par, 5 “pret” un 1 “atturējās”)2. Viena deputāta atturēšanās bija iemesls tam, lai tiesu reforma iestrēgtu, kas bija nesaprotami, jo pirms 3. lasījuma par konceptuālajiem jautājumiem vairāk nerunā, vēl jo vairāk, ja par to ir panākta vienošanās 2. lasījumā.

Sabiedrība pieprasa, lai deputāti iepazīstas ar balsojuma jautājumu tādā līmenī, lai varētu sekmīgi paust savu viedokli un izdarīt skaidru izvēli. Tas ir deputātu pienākums pret saviem vēlētājiem.

 

Latvija gandrīz vienīgā no Eiropas valstīm, kur nav Saeimas budžeta publiska revīzija

Runājot par Saeimas budžeta publisku revīziju, vairākas politiskās partijas piekrīt, ka visām valsts iestādēm ir jābūt revidētām, kā arī ir jābūt publiski pieejamiem šo revīziju pārskatiem. Katrai publiskai institūcijai būtu jādarbojas ar apziņu, ka tās darbība var tikt caurskatīta.

Sabiedrības uzmanību regulāri piesaista dažādi skandāli saistībā ar Saeimas budžeta izlietojumu. Nesenākie no tiem bija par Saeimas apjomīgo autoparku, par nepamatotām dzīvokļu un transporta kompensācijām. Atšķirībā no citām valsts institūcijām, Saeimas izdevumu likumību un lietderību Valsts kontrole nerevidē, taču arī Saeimai būtu jāatskaitās sabiedrībai par sava budžeta izlietojumu. Lielāka atklātība un pārliecība par godprātību Saeimas budžeta izlietojumā potenciāli celtu sabiedrības uzticēšanos valsts varai.

Publiskā revīzijas prakse parlamenta budžetam nav nekas jauns, tā pastāv lielākajā daļā Eiropas valstu. Francijā, Bulgārijā, Rumānijā, Grieķijā, Horvātijā un Nīderlandē ir parlamenta finanšu atbilstības uzraudzība, savukārt Igaunija, Lietuva, Zviedrija, Vācija, Polija, Spānija ir gājušas vēl tālāk, šajās valstīs tiek veikta parlamenta finanšu, atbilstības un lietderības uzraudzība. Latvijā mēs līdz šim esam runājuši tikai par budžeta revīziju.

 

Jāļauj redzēt, kā tiek lobētas intereses komunikācijā ar lēmumu pieņēmējiem

Domājot par lobēšanas regulējumu, papildus labam likumam, būtiski ir domāt arī par tā ievērošanas uzraudzību. Svarīgi ir paredzēt atbilstošu finansējumu atbildīgajām institūcijām, lai tās spētu sekot līdz tam, kā likums tiek pildīts. Latvijas gadījumā šīs atbildīgās institūcijas būtu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Uzņēmumu reģistrs un Valsts kanceleja. Līdzās šīm institūcijām būtu jāveic arī izglītojošais darbs sabiedrībā par to, kas ir interešu pārstāvība un, kā to ievērot likuma ietvaros. Līdzās šim būtu regulāri jāvērtē publiskā sektora atskaitīšanās – kas, ar ko, kad ir ticies un kādus jautājumus pārrunājis, turklāt neizslēdzot arī pašvaldības.

Līdz šim lēmumu pieņēmējiem nav bijis obligāts pienākums šo informāciju sniegt. Tikai dažas valsts amatpersonas ir publiski atklājušas savus kalendārus un ļāvušas aktīvajai sabiedrībai sekot līdzi savām darba gaitām. Piemēram, Rīgas valstspilsēta, kuras mērs ir izveidojis personīgo lobēšanas reģistru, un Ropažu novada pašvaldība, kas ir izveidojusi pasākumu kalendāru ar filtrēšanas iespēju, kas ļauj iedzīvotājiem atlasīt tieši ar pašvaldības lēmumu pieņemšanu vai pārvaldību saistītus pasākumus.

 

Politiskajām partijām iekļūstot 14. Saeimā, ir jāspēj šīs iniciatīvas īstenot, darbs pie šo iniciatīvu tālākas ieviešanas sekmētu politisko atbildību un veicinātu sabiedrības uzticēšanos valsts varai.

14. Saeimas darāmo darbu pretkorupcijas un labas pārvaldības jomā izveide, iesaistot sabiedrību, ir daļa no Delnas darba ar sabiedrību, veicinot pilsonisko interesi par to, kas notiek Latvijas politikā. Balsojumā piedalījās 121 cilvēks – lielākoties pretkorupcijas un labas pārvaldības aktīvisti un Delnas draugi.

 

1https://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimasNotikumi.nsf/webSNbyDate?OpenView&count=1000&restrictToCategory=17.02.2022

2https://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimasNotikumi.nsf/0/fd38029d23bcfe62c225854c003bbb6c/$FILE/PR_2020_04_21_10_00_JK.pdf

 

Šis raksts ir publicēts ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par publikācijas saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.

 

 

Pievienot komentāru

  •  

    Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52