×

KOPSAVILKUMS: KĀDAS ZIEPES SAVĀRĪJA 13. SAEIMA

2022. gada 2. jūlija vakarā “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) sarunu festivālā LAMPA rīkoja sarunu “Kādas ziepes savārīja 13. Saeima?”. “Ziepju vārīšana” ir sarežģīts process, kuru jāizvērtē ne tikai pašiem ziepniekiem, bet arī zinošiem ekspertiem un tiem, kas “ziepju” kvalitāti izjūt uz savas ādas – iedzīvotājiem.

Diskusijas mērķis ir izprast, kāda nozīme gan indivīda, gan valstiskā līmenī ir 13. Saeimas pieņemtajiem lēmumiem (administratīvi teritoriālo reforma, politisko partiju finansēšana, depozīta sistēma, Covid-19 un trauksmes celšana) no labas pārvaldības, atklātības un pretkorupcijas prizmas. Sarunas laikā dalībnieki īsi izteica savu viedokli par konkrēto tēmu, uzsverot ar to saistītos ieguvumus un izaicinājumus.

Par depozīta sistēmu runāja:

  • Vides zinātnieks, biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs, LU pētnieks Jānis Brizga,
  • Cēsiniece, sociālo tīkli menedžere Edīte Mežciema,
  • Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, bijušais Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas deputāts Artūrs Toms Plešs (Attīstībai/Par!),
  • LAMPAs apmeklētājs no Rīgas Persijs.

 

Sarunā par administratīvi teritoriālo reformu iesaistījās:

  • Domnīcas PROVIDUS vadošā pētniece Līga Stafecka,
  • 13. Saeimas deputāte, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas vadītāja Inga Goldberga (“Saskaņa”),
  • Cēsinieks, mežkopis Raimonds Mežaks,
  • LAMPAs apmeklētājs no Gulbenes Normunds.

 

Par Covid-19 un Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas (pilns nosaukums “Parlamentārās izmeklēšanas komisija, lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai”) darbību izteicās:

  • Delnas pētnieks Olafs Grigus,
  • 13. Saeimas deputāts, Parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputāts Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība),
  • Cēsiniece Ance Saulīte,
  • LAMPAs apmeklētājs Lauris.

 

Politisko partiju finansēšanas jautājumu apsprieda:

  • Delnas pētnieks Olafs Grigus,
  • 13. Saeimas deputāts Reinis Znotiņš (Konservatīvie),
  • Juriste, Delnas biedre Liene Lelde Rieba,
  • LAMPAs apmeklētājs no Rīgas Rūdolfs.

 

Trauksmes celšanas likuma nozīmi skaidroja:

  • Delnas juriste Krista Asmusa,
  • 13. Saeimas deputāte, Saeimas sekretāra biedre Inese Voika (Attīstībai/Par!),
  • Iedzīvotājs no Līvāniem, pašvaldības darbinieks Ainārs Skromāns,
  • LAMPAs skatītājs no Ogres Jānis.

 

Diskusiju vadīja Delnas direktore Inese Tauriņa. Klātesošo LAMPAs apmeklētāju iesaistei izmantojām balsošanas kartiņas zaļā (“par”) un sarkanā (“pret”) krāsā, ko izmantot, atbildot uz diskusijas laikā izskanējušiem jautājumiem. Sarunas sākumā  ap 70-80% klātienes klausītāju pozitīvi novērtēja 13. Saeimas darbu.

DEPOZĪTA SISTĒMA

Saeima pēc 20 gadus ilgām diskusijām 2019. gada 24. oktobrī lēma par labu depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā un tā sāka darboties 2022. gada 1. februārī.

Eksperts Jānis Brizga uzsvēra, ka lēmums ir nozīmīgs, jo sekmē Eiropas Komisijas noteikto mērķu sasniegšanu, veicina materiālu iepakojuma apriti, kā arī pakāpeniski padara tīrāku dabu. Latvijā līdz 2022. gada 1. augustam joprojām ir spēkā pārejas periods, kura laikā tikai daļu depozīta iepakojuma ir iespējams nodot, tādēļ pastāv neskaidrības. Eksperts uzsvēra, ka Igaunijas un Lietuvas, kur depozīta sistēma darbojas jau ilgāku laiku (Igaunijā no 2005. gada, Lietuvā no 2016. gada), pieredze ļauj spriest, lai sabiedrība saskatītu pozitīvos rezultātus, jāpaiet ilgākam laikam. Arī VARAM ministrs Artūrs Toms Plešs uzsvēra, ka ikvienai valstij ir jāizdzīvo sistēmas adaptācijas posms. Ministrs norādīja, ka sākotnēji depozīta nodošanas iespējas atsevišķās tirdzniecības vietās atšķirās, jo sistēma ir ieviesta gadu ātrāk, nekā plānots un samērā īsā laika posmā nācās noslēgt nepieciešamos līgumus un sagādāt tehniku.

Kopumā kritika depozīta sistēmai gan no patērētājiem, gan tirgotājiem pēdējā pusgada laikā mazinājusies. LAMPAs klātienes apmeklētāju balsojuma rezultāti diskusijas sākumā un beigās, atbildot uz jautājumu, kā viņi vērtē depozīta sistēmu, neatšķīrās – vairāk nekā 80% atbalsta. Arī iedzīvotājas Edītes Mežciemas veiktajā sociālo tīklu aptaujā rezultāti ir līdzīgi, depozīta sistēmas efektivitāte vērtējama pozitīvi, jo puse no vinas aptaujātajiem sākuši šķirot tieši pēc depozīta sistēmas ieviešanas. Ministrs izcēla jau redzamos rezultātus – šī gada Lielajā talkā ir manāms depozīta iepakojumu samazinājums dabā. Arī LAMPAs apmeklētājs Persijs izteicās atbalstoši, bet pārstāvēja viedokli, ka sistēmas ieviešana ir izdevusies daļēji, jo atsevišķos jautājumos vēl nav draudzīga iedzīvotājam.

Depozīta sistēmas attīstība jāvērtē ilgtermiņā, sistēmas ieviešanas procesa un darbības analīze jāveic ne ātrāk kā gadu pēc tās ieviešanas. Runājot par nākotnes plāniem, eksperts un ministrs uzsvēra, ka ir jāpaplašina depozīta iepakojumu veidu spektrs, jāattīsta ciešāka sadarbība ar Igauniju, Lietuvu. Uzlabojumi jāveicina pakāpeniski, primāri šobrīd jāpabeidz ieviest un jānostiprina esošā sistēma, lai tā būtu jēgpilna un efektīva.

 

ADMINISTRATĪVI TERITORIĀLĀ REFORMA

Saeima 2019. gadā atbalstīja administratīvi teritoriālo reformu (ATR) un tā stājās spēkā 2021. gada jūlijā, jau sākotnēji raisot kritiku un nevienprātību sabiedrībā.

Eksperte Līga Stafecka uzsvēra ATR nepieciešamību, proti, tā bija vajadzīga, lai pašvaldības attīstītos līdzsvarotāk, optimizētu un efektīvizētu procesus. L. Stafecka norādīja arī uz vairākām nepilnībām ATR plānošanā un ieviešanā, kas atspoguļojās pašvaldību vēlēšanās, tsk. ārkārtas vēlēšanās Varakļānos un Rēzeknē, vēlētāju zemajā aktivitātē, kā arī pašvaldību taisnības meklējumos Satversmes tiesā. Viedoklim pievienojās arī 13. Saeimas deputāte Inga Goldberga, skaidrojot, ka nepilnību cēlonis ir arī diskusijas ar pašvaldībām trūkums reformas tapšanas procesā. ATR apstiprināšana pirms Pašvaldību likuma ļāva katrai pašvaldībai individuāli lemt, ko no ieteikumiem realizēt un ko ne. Deputāte norādīja, ka pašvaldību efektivizācija nereti saistīta tikai ar administratīva rakstura izmaiņām un tas nav pietiekami.

Uz nepilnībām norāda arī LAMPAs skatītāju balsojums. Sākotnēji ap 40% ATR novērtēja kā neveiksmīgu. Atsevišķi klausītāji, kuri sākotnēji ATR novērtēja pozitīvi, sarunas laikā mainīja savu viedokli uz negatīvu. Jāatzīts, ka daļa apmeklētāju nebalsoja vai šaubījās, to mēs skaidrojam ar faktu, ka daļā pašvaldību arī nenotika nozīmīgas izmaiņas (administratīvie centri sagalabājās).

Ar ATR saistītās nepilnības atspoguļo arī iedzīvotāju pieredze. Raimonds Mežaks izteicās, ka viņam kā mežsaimniekam, kuram ir īpašumi dažādās pašvaldībās, reforma padarījusi saziņu ar pašvaldību ērtāku, jo pašvaldību skaits ir samazinājies. Patstāvīgi veiktā pētījumā R. Mežaks izvērtēja pašvaldību komunikāciju ar iedzīvotājiem un secināja, ka pašvaldību komunikācijas prakse nozīmīgi atšķiras un ir jāpilnveido, tāpat kā jāturpina administratīvo struktūru optimizācija. LAMPAs apmeklētājs Normunds pārstāvēja uzskatu, ka reformas rezultāti ir minimāli, viņš tos neizjūt un ir vīlies, jo solītie uzlabojumi vēl nav īstenoti. Viņš atzīmēja, ka reformas plānošanas laikā vajadzēja detalizētāk izvērtēt ieguvumus, jo, ieviešot reformu, trūka skaidra ekonomiska pamatojuma, pierādījumu par iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanos tās rezultātā.

Vērtējot reformas rezultātus kopumā, deputāte norādīja, ka objektīvu secinājumu veikšanai pagaidām trūkst situācijas izvērtējuma. Izvērtēt reformas nozīmi būs iespējams pēc ne mazāk kā 3 gadiem, jo joprojām notiek struktūrvienību veidošana un iekšējās pārmaiņas. Reforma turpmāk jāvirza kā mērķtiecīga, noteikta valsts politika, tādēļ būtiski 13. Saeimas laikā pieņemt Pašvaldību likumu. Iedzīvotāju viedokļi lika noprast, ka svarīgi uzlabot pašvaldību komunikāciju ar sabiedrību, palielināt sabiedrības iesaisti, lai panāktu jēgpilnas, paliekošas izmaiņas.

COVID-19

Covid-19 skāra ikvienu Latvijas iedzīvotāju, ir plaši apspriesta, kritizēta COVID-19 krīzes vadības efektivitāte un jēga. Ar Covid-19 saistītā Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija (pilns nosaukums Parlamentārās izmeklēšanas komisija, lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai) tika izveidota 2021. gada aprīlī un 2022. gada martā beidza darbu, publicējot ziņojumu ar mērķi gūtos secinājumus izmantot turpmāko krīžu veiksmīgākā vadīšanā. Tomēr, tāpat kā valdības lēmumi pandēmijas laikā, arī komisijas darbs nav vērtējams viennozīmīgi.

Eksperts Olafs Grigus parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu raksturoja kā nepilnīgu, izceļot faktu, ka komisijas priekšsēdētājs Rihards Kozlovskis pārstāv to pašu partiju, ko valdības vadītājs Arturs Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība). Arī parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputāts Viktors Valainis kā galveno problēmu izcēla komisijas vadītāja partejisko piederību, kas uzskatāms par iemeslu nepietiekamajai komisijas darba rezonansei sabiedrībā un valdības darba kritikai. Iepriekš parlamentārās izmeklēšanas komisiju darbu visbiežāk vadīja opozīcijas pārstāvis, spējot sniegt objektīvāku izvērtējumu, kritiku. Deputāts par galveno komisijas mērķi uzskata lēmumu pieņemšanas uzraudzību un kontroli, bet mērķu sasniegšanai traucēja nepietiekamā atklātība lēmumu pieņemšanas procesā, uz ko norāda arī valdības nespēja sastrādāties ar ekspertiem, kuri atteicās no sadarbības ar valdību.

Runājot par ziņojuma saturu, O.Grigus, tāpat kā V. Valainis, norādīja, ka nav veikts viens no komisijas nosaukumā minētajiem uzdevumiem: nosauktas atbildīgās personas. Eksperts norādīta, ka arī kopumā valdības kļūdas ziņojumā aprakstītas pārāk vispārīgi, nesniedzot konkrētu, paskaidrojošu spriedumu, kā jārīkojas, lai uzlabotu krīžu vadību.

Iedzīvotāju viedokļi par pandēmiju un krīzes vadību valstī un parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu atšķīrās. Saeimas darbu pandēmijas laikā pozitīvi vērtēja aptuveni 60% klātienes skatītāju. Vairākums skatītāju šādas komisijas izveidi uzskatīja par nevajadzīgu.

Iedzīvotāja Ance Saulīte par parlamentārās izmeklēšanas komisijas eksistenci nebija informēta. A. Saulīte atzīst, ka vairāk uzticējās ekspertu teiktajam, nevis valdībai. LAMPAs apmeklētājs Lauris uzsvēra, ka ir svarīgi domāt par to, kā uzlabot krīzes vadību nākotnē. Jāsaprot, ka pie vainas nav tikai konkrēti deputāti, krīzes vadību ietekmē arī ārēji faktori, piemēram, dezinformācija, ar ko ir valstij jācīnās.

O. Grigus uzsvēra, ka būtiski ir izveidot rīku, lai monitorētu, vai valdība ņem vērā parlamentārās izmeklēšanas komisijas rekomendācijas. V. Valainis aicināja palielināt komisijas pilnvaras, monitorējot lēmumu izpildi. Deputāts atzīst, ka gūtā pieredze COVID-19 pārvaldībā ir nozīmīgs atbalsts turpmāko krīžu vadībā, bet tās pielietojums šobrīd ir minimāls, līdzīgas problēmas atkārtojas arī Ukrainas kara raisīto jautājumu risināšanā. O. Grigus norādīja, ka saglabājas nepieciešamība nosaukt atbildīgās personas COVID-19 pārvaldībā, jo šie cilvēki saglabā savus amatus un arī kaut kādā ziņā ir atbildīgi par rekomendāciju ieviešanu.

Attiecīgi vērts apspriest parlamentārās izmeklēšanas komisiju pilnvaru jautājumu un locekļu partejisko piederību, lai palielinātu komisijas darba objektivitāti. Krīžu vadības pamatā jābūt atklātībai lēmumu pieņemšanas procesā un dialogam ar sabiedrību.

POLITISKO PARTIJU FINANSĒŠANA

13. Saeimas laikā aktualitāti saglabāja jautājums par valsts finansējuma palielināšanu politiskajām partijām. Diskusijas notikušas jau ilgstoši, izskanot gan iedzīvotāju, gan politiķu kritikai. Vienlaikus skaidrots arī par politisko partiju finansēšanas būtību un mērķiem, saistot to ar citu Eiropas demokrātisko valstu, tsk. Lietuvas, Igaunijas piemēriem.

Eksperts Olafs Grigus norādīja, ka valsts finansējuma palielināšanas rezultātā tiek stiprinātas politiskās partijas, veicināta pilsoniskā aktivitāte, kā arī mazināta korupcija, palielinot partiju neatkarību no trešo personu ietekmes (ziedojumiem). Rezultāti jau vērojami, jo noteiktais maksājuma limits samazinājis pieļaujamo ziedojuma apjomu politiskajām partijām.

Iedzīvotāja Liene Lelde Rieba piekrita eksperta argumentiem, taču uzsvēra, ka jāizvērtē konkrētu grozījumu pamatojums. Balstoties uz stenogrammās apkopoto informāciju no Saeimas sēdēm, rodas iespaids, ka lēmumi pieņemti haotiski, nepietiekami analizējot to nepieciešamību. Viņa aicināja analizēt, vai nelieli grozījumi var panākt vēlamo rezultātu, varbūt ir jāveic daudz plašākas izmaiņas.

Deputāts Reinis Znotiņš turpretī norādīja, ka, lai arī zemā iedzīvotāju iesaiste partijās (zem 1% no valsts iedzīvotāju skaita) liek apšaubīt vajadzību palielināt partiju finansējumu, tā ir adekvāta maksa, kas jāiegulda, lai samazinātu ārēju interešu ietekmi politikā.

LAMPAs apmeklētāji sarunas sākumā pauda plašāku atbalstu valsts finansējumam politiskajām partijām, nekā sarunas beigās (tikai ap 20-30% skatītāju uzskatīja, ka valstij ir jāfinansē partijas). Iemesls tam, kādēļ sabiedrībā finansējuma palielināšana politiskajam partijām negūst atsaucību, ir sabiedrības neuzticība valdībai un deputātiem. LAMPAs skatītājs Rūdolfs izteicās, ka ir vīlies 13. Saeimas darbā (piemēram, par azartspēļu lobija ietekmes saglabāšanos). Deputātu neizpildītie solījumi liek apšaubīt vajadzību valstij finansēt partijas. Arī nepietiekamā informācija par politisko partiju finansējuma izlietojumu, uzticību nerada. Rūdolfs uzsvēra, ka iedzīvotāju politiskā iesaiste ir maza, jo tā netiek pietiekami veicināta, gūt ietekmi partijās ir teju neiespējami. Eksperts O. Grigus gan uzsvēra, ka svarīgi ir iestāties politiskajās partijās un mainīt situāciju no iekšienes, jo ikvienā partijā pastāv viedokļu dažādība.

O. Grigus norādīja, ka kopumā pilsoniskā aktivitāte palielinās, ko pieaug sabiedrības spēja rūpīgāk izvērtēt, par ko balsot, uz ko norāda arī atsevišķu partiju izjukšana. Iedzīvotāju pilsonisko atbildību atspoguļo arī LAMPAs skatītāju balsojums, proti, iedzīvotāji apzinās, ka viņi ar savu balsi vēlēšanās nosaka arī to, kura partija saņems valsts finansējumu.

O. Grigus un R. Znotiņš pauda pārliecību, ka jau šobrīd ir manāmi panākumi partiju finansēšanas likuma grozījumiem – samazinājusies oligarhu un lielo sponsoru ietekme, KNAB sauc pie atbildības politiskās partijas un vērtē to finansēšanu, piemēram, beidzot pastāvēt KPV.LV partijai.  Valsts finansējums politiskajām partijām ir svarīgs resurss, lai attīstītos un padarītu lēmumu pieņemšanu objektīvu, tādēļ ir jārada mehānisms, lai uzraudzītu finansējuma izlietojumu. Jārisina arī jautājums par partiju spektru, kas saņem finansējumu, paredzot, ka finansējumu iegūst arī arī partijas, kas nestartē Saeimas vēlēšanās.

TRAUKSMES CELŠANAS LIKUMS

13. Saeima 2022. gada 20. janvārī pieņēma jauno trauksmes celšanas likumu, kas, salīdzinot ar iepriekšējo 2018. gada likumu, garantē plašāku aizsardzību trauksmes cēlējam un turpina trauksmes celšanas kanālu ieviešanu.

Likums ir kvalitatīvs un būtisks pamats, uz kā sabiedrībā gan indivīda, gan iestāžu līmenī veidot izpratni, ka trauksmes celšana ir veids, kā kritiku un sūdzības par problēmām valstī pārnest darbībā un ietekmēt procesus. 13. Saeimas deputāte Inese Voika izcēla trauksmes celšanas likuma nozīmi, lai mazinātu korupciju. Arī LAMPAs sarunā klātesošie viennozīmīgi demonstrēja atbalstu trauksmes celšanas likumam un vairums balsoja, ka ir gatavi celt trauksmi.

Eksperte Krista Asmusa izteicās, ka Delnas Trauksmes celšanas centrā novērojusi iedzīvotāju ieinteresētību celt trauksmi, bet daļa joprojām pret to attiecas kritiski, nepamatoti salīdzinot to ar “stučīšanu” (Padomju laika mantojums) un atsakās iesaistīties.

Iedzīvotājs Ainārs Skromāns uzsvēra, ka ne mazāk svarīga ir darba devēja un atbildīgo institūciju reakcija. Pēc viņa pieredzes trauksmes celšana realitātē darbojas minimāli, aizsardzības garantijas ir formālas, ceļot trauksmi darbavietā un KNAB, viņš saskārās ar vienaldzīgu attieksmi un pretestību, nespējot panākt vēlamo.

Kopumā darba devēju un atbildīgo institūciju kompetences celšana ir noteicošie faktori, lai padarītu trauksmes celšanas mehānismu efektīvu. Deputāte I. Voika norādīja, jāstrādā ar iemesliem, kādēļ sabiedrība neziņo – bailēm un viedokli, ka nav jēgas ziņot. Jaunais trauksmes celšanas likums mērķēts baiļu mazināšanai, jo nostājas trauksmes cēlēja pusē, tādēļ šobrīd ir aktuāli pēc iespējas veiksmīgāk visu trīs pušu (sabiedrība, darba devēji un atbildīgās iestādes) sadarbības rezultātā ieviest jauno likumu. Primāri sabiedrībai ir jāizprot likuma un procesa būtība, kā arī savas tiesības. Valstiskā līmenī tas ir jāveicina ar sabiedrības informēšanu, kā arī komunikāciju ar atbildīgajām institūcijām un darba devējiem. Tāpat iedzīvotājam pašam jābūt atvērtam izzināt savas tiesības un iestāties par godprātīgu rīcību.

 

13. Saeimas savārīto “ziepju” izvērtēšanai nepieciešams viens, trīs vai pat vairāk gadi, pārrunātie politiskie lēmumi nepazudīs no mūsu dienaskārtības. 14. Saeimai, pārņemot iepriekšējā sausaukuma darbus, jāspēj rīkoties, lai turpinātu iesāktās reformas labas pārvaldības un pretkorupcijas virzienā. Sarunas “Kādas ziepes savārīja 13. Saeima?” video ierakstu aicinām noskatīties šeit ->.

 

Šis ieraksts ir sagatavots ar Atklātības fonda atbalstu. Vieta sarunu festivālā LAMPA 2022 uz skatuves APGAISMO tika nodrošināta bezmaksas, pateicoties Fondam atvērtai sabiedrībai DOTS.

Pievienot komentāru

  •  

    Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52