Mūsu ikviena iesaiste ir būtisks instruments cīņā pret korupciju. Līdzdalības platforma Manabalss dod iespēju ikvienam iedzīvotājam iesniegt priekšlikumus, lai panāktu konkrētas izmaiņas normatīvajos aktos un iniciētu jaunu normatīvo aktu izstrādi. “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) jau iepriekš guvusi pozitīvu pieredzi, izveidojot iniciatīvas tiesību aktu grozījumiem ar mērķi mazināt korupciju un veidot atklātāku politisko vidi.
Piedāvājam tuvāk iepazīties ar trīs Delnas iniciatīvām un atbalstīt tās. Balsojot par šīm iniciatīvām, katrs var veicināt atklātību un panākt korupcijas risku samazināšanos valstī.
Par atklātu atalgojuma sistēmu valsts pārvaldē
Delnas 2019. gadā iesniegtās iniciatīvas mērķis ir panākt izmaiņas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, nosakot, ka visām valsts un pašvaldības institūcijām savās mājaslapās ik mēnesi ir jāpublisko amatpersonām un darbiniekiem izmaksātā atlīdzība līdz ar saņēmēja vārdu un uzvārdu.
2019. gada maijā spēkā stājās Satversmes tiesas spriedums, kā rezultātā vairs nav pienākums publicēt minēto informāciju. Iepazīstoties ar Satversmes tiesas spriedumu, Delna secināja, ka tiesa apstrīdētās normas atzina par spēkā neesošām nevis vērtējot tās pēc būtības, bet konstatējot pārkāpumus likumdošanas procedūrā, proti, iniciējot grozījumus likumā, Saeima neņēma vērā labas likumdošanas principu. Tāpat Delna secināja, ka atceltās normas būtu atbilstošas, ja tās pieņemtu korektā likumdošanas procesā.
Komentējot iniciatīvas mērķi, Delnas pētnieks Olafs Grigus norāda, ka atlīdzības publiskošana varētu būt solis fiktīvas nodarbinātības un favorītisma izskaušanas virzienā. Jāņem vērā, ka darbinieku atlīdzības noteikšanas kritēriji, kā arī samaksas apmēra sadalījums pa amatu grupām var radīt tikai aptuvenu izpratni par konkrēta nodarbinātā saņemto atlīdzību.
Delna iniciatīvu iesniedza 2019. gada jūnijā un šobrīd par to ir parakstījušies 6 070 iedzīvotāji. Aicinām atbalstīt iniciatīvu un vairot atklātību publiskajā atalgojumu sistēmā.
Par publiski pieejamiem Saeimas komisiju audioierakstiem
Delna 2016. gadā publicēja iniciatīvu, ierosinot Saeimu papildināt Saeimas kārtības ruļļa 163. panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā “Komisijas sēžu audioierakstus piecu dienu laikā pēc sēdes beigām ievieto tīmekļvietnē www.saeima.lv”, lai padarītu ierakstus pieejamus ikvienam interesentam.
Saeimas komisiju ietvaros notiek svarīgākās diskusijas par valstī būtiskiem jautājumiem, tādēļ iespēja piekļūt informācijai ir visas sabiedrības interesēs. Šobrīd likums nenosaka pienākumu publiskot komisiju sēžu audioierakstus. Lai arī atklātību veicinoši priekšlikumi, kas saistīti ar Saeimas darbu, ir iekļauti Saeimas kārtības ruļļa grozījumu projektā, likumprojekts ir komplicēts, nav skaidrības, vai to izdosies pieņemt. Attiecīgi nepieciešams atsevišķus aktuālākos priekšlikumus sagatavot un izskatīt kā atsevišķu likumprojektu.
Delnas pētnieks Olafs Grigus, komentējot nepieciešamību publicēt komisiju sēžu audioierakstus, uzsver, ka Covid-19 pandēmijas laikā valsts institūcijas kļuvušas pieejamākas iedzīvotājiem tieši tiešsaistē. Par vienu no šīs parādības izpausmēm mēs varētu uzskatīt arī atklātāku Saeimas darbu, tās komisijām publicējot sēžu audioierakstus mājaslapā. Vienlaikus jāņem vērā, ka esošā Saeimas kārtības ruļļa redakcija komisijām neuzliek par pienākumu šādi rīkoties. Attiecīgi ir pamats bažām, ka, mainoties Saeimas sasaukumam, varētu mazināties arī atklātība, ciktāl tā nav nostiprināta normatīvajos aktos.
Iniciatīva ir publicēta 2016. gadā, līdz šim par to parakstījušies 1 790 iedzīvotāji. Aicinām Jūs atbalstīt iniciatīvu un veicināt Saeimas komisiju darba atklātību.
Par publisku ierobežotas pieejamības statusa dokumentu sarakstu
Delna rosina noteikt par pienākumu iestāžu mājaslapās publicēt sarakstu ar informāciju, kam iestāde noteikusi ierobežotas pieejamības statusu, veicot grozījumus Informācijas atklātības likuma 9. pantā.
Informācijas atklātība ir demokrātiskas valsts pamats, taču Latvijas sabiedrībai šobrīd nav pilnvērtīgi nodrošināta iespēja uzzināt, kāda veida dokumentiem ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss. Proti, likumā ir paredzētas tiesības personai iepazīties ar iestādes ierobežotas pieejamības informācijas sarakstu, taču nav noteikts pienākums iestādei publicēt attiecīgos sarakstus tās mājaslapā.
Pirmkārt, sarakstu publiska pieejamība ir būtiska, lai veicinātu atklātības principa ievērošanu valsts pārvaldē. Otrkārt, pienākums publiskot sarakstus ļautu žurnālistiem, pētniekiem un pilsoniskajai sabiedrībai ērti piekļūt informācijai un uzraudzīt, vai ierobežotas pieejamības informācijas statuss ir noteikts pamatoti.
Apzinoties iniciatīvas nozīmīgumu, Delnas Interešu aizstāvības un projektu vadītāja Agnija Birule uzsver: “Mēs bieži pat nenojaušam un nevaram iedomāties, kāda informācija ir noteikta kā ierobežotas pieejamības. Šādu sarakstu veidošana un publicēšana veicinās atklātību par iestādes darbību, tās rīcībā esošajiem dokumentiem, juridisku un fizisku personu datiem. Tas ļaus arī vērtēt, cik daudz un kādu informāciju iestāde “noslepeno”, vai tam ir pamatojums un, vai tas ir līdzsvarā ar sabiedrības interesi sekot līdzi un izzināt! Sabiedrībai ir jāzina tas, ko viņiem nav ļauts zināt.”
Iniciatīva ir publicēta 2021. gada martā, un līdz šim to ir parakstījušas 211 personas. Aicinām atbalstīt šo iniciatīvu un stiprināt valsts pārvaldes atklātību.
Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.
