×

MAZINI KORUPCIJU – NEKLUSĒ!

Saskaroties ar korupciju valstī, var rasties priekšstats, ka iedzīvotājam to nav iespējams ietekmēt un apturēt. Tā nav tiesa! Cīņā ar korupciju būtiska loma ir tieši sabiedrības – mūsu ikviena iesaistei. Pastāv virkne mehānismu, kā iedzīvotāji var pievērst atbildīgo iestāžu uzmanību ar korupciju saistītām problēmām. Būtiski tos apzināties, lai zinātu, kā rīkoties konkrētajā situācijā.

Rakstā sīkāk aplūkojam veidus, kā par novēroto korupciju ziņot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), skaidrosim, kas ir trauksmes celšana un kāpēc par to jāzina katram iedzīvotājam.

Korupcija un tās negatīvās sekas

Korupcija Latvijā ir plaši izplatīta problēma. Vadoties pēc 2016. gada aplēsēm, Latvija ik gadu korupcijā zaudē trīs līdz piecus miljardus eiro (aptuveni 13–19% no iekšzemes kopprodukta), kas atstāj plašas negatīvas sekas uz valsts attīstību.

Korupcija atstāj negatīvas sekas uz:

  • ekonomiku, palēninot valsts ekonomisko attīstību, mākslīgi samazinot konkurenci, traucējot investīciju piesaisti;
  • politiku, novājinot demokrātiju, mazinot godīgu konkurenci vēlēšanās, mazinot iedzīvotāju uzticēšanos valsts amatpersonām;
  • sociālo jomu, mazinot valsts un pašvaldību sniegto pakalpojumu kvalitāti, apdraudot cilvēku dzīvību un veselību, vairāk ciešot nabadzīgajiem iedzīvotājiem, kā arī ierobežojot jauniešu iespējas;
  • vidi, radot kaitējumu klimatam, dabai; nepietiekama ilgtspējīgu dabas resursu izmantošana, pazeminot enerģijas ražošanas un vides kvalitātes standartus, palielinot mežu izciršanu.

 

Saskaņā ar Transparency International (TI) veidotā Korupcijas uztveres indeksa (KUI) rezultātiem, 2021. gadā 154 valstīs no 180 KUI vērtējums ir samazinājies vai nav uzrādījis vērā ņemamu pieaugumu. Arī ekonomiski attīstītajās demokrātijās, piemēram, Austrālija, Kanāda un ASV ir notikusi ievērojama šī rādītāja samazināšanās, bet 27 valstis ir ieguvušas savus vēsturiski zemākos rezultātus. Latvijas rezultātos pēdējos gados vērojama stagnācija. Salīdzinot ar 2020. gada datiem, 2021. gadā rādītājs pieaudzis vien par 2 punktiem, sasniedzot 59 punktus no 100. Lai arī izaugsme ir vērtējama pozitīvi, rezultāts norāda, ka ar korupciju saistītās problēmas valstī nezaudē aktualitāti.

Korupcijas apkarošanā valstī būtiska loma ir sabiedrībai – ikvienam iedzīvotājam, kas neklusē un, novērojot vai saskaroties ar korupciju, ziņo. Lai informācija ātri un efektīvi tiktu nodota atbildīgajām iestādēm, sekotu rīcība, būtiski zināt, par ko jāziņo, kam jāziņo, kāda informācija jāsniedz.

Ziņošana Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam

Kā rīkoties, ja saskaries ar korupciju? Ja ir aizdomas par novērotu kukuļa pieprasīšanu, izspiešanu, ņemšanu, piesavināšanos un došanu, ziņo KNAB! Iestāde īpaši atzīmē vairākus gadījumus, par kuriem aicina iedzīvotājus noteikti ziņot:

  • starpniecība kukuļošanā;
  • valsts amatpersonu bezdarbība mantkārīgā nolūkā;
  • dienesta viltojums mantkārīgā nolūkā;
  • dienesta stāvokļa izmantošana mantkārīgā nolūkā;
  • valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšana;
  • neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos;
  • tirgošanās ar ietekmi.

 

Lai ziņotu par pārkāpumiem KNAB, iespējams izmantot tam speciāli paredzētu elektronisko iesniegumu formu, kurā jāietver:

  • ziņotāja kontaktinformācija (vārds, uzvārds, tālruņa numurs un e-pasta adrese);
  • ziņas par konkrēto pārkāpumu, norādot iestādi, kurā pārkāpums konstatēts, tajā iesaistītās personas, kā arī vietu un laiku, kur pārkāpums ir noticis;
  • novērotā pārkāpuma detalizētu aprakstu, tostarp faktus, kas norāda uz pārkāpuma esamību.

 

Iesniedzot ziņojumu KNAB, iespējams pievienot arī dokumentus, tai skaitā fotogrāfijas, kas pamato noziedzīga nodarījuma esamību.

Ziņot KNAB par novēroto korupciju iespējams arī, izmantojot anonīmu ziņošanas kanālu – lietotni “Ziņo KNAB“. Ziņotājam tajā jāpievieno iesniegums, kur aprakstīta konkrētā situācija, kā arī video vai foto faili, kas pamato koruptīvo darbību esamību, ja tādi ir.

KNAB saņemto iesniegumu skaits pēdējos gados ir audzis. 2020. gadā kopumā fiksēti 1 513 iesniegumi, tostarp 53 trauksmes cēlēju ziņojumi. Savukārt 2021. gadā, KNAB saņēma 1 833 iesniegumus, tostarp 63 trauksmes cēlēju ziņojumus. Kopumā secināms, ka, ziņojot KNAB, ikvienam ir iespējams pievērst uzmanību korupcijai un ar savu rīcību apturēt koruptīvās darbības.

Redzot korupciju darbavietā neklusē – cel trauksmi!

Ko darīt, saskaroties ar korupciju savā darba vietā? Cel trauksmi! Kopš 2019. gada 1. maija Latvijā ir spēkā Trauksmes celšanas likums, 2022. gada 4. februārī – likuma papildinātā, jaunā versija. Likums sniedz iespēju ikvienam darbiniekam neklusēt par darba vietā novērotajiem pārkāpumiem. Celt trauksmi nozīmē neklusēt un nesamierināties ar pārkāpumiem, kas novēroti darba vietā.

Trauksmes cēlējs ir persona, kas informē par novērotu pārkāpumu, kas noticis, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu. Kā pārkāpumi minama rīcība, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, tai skaitā:

  • korupcija un krāpšana;
  • kaitējums sabiedrības veselībai, videi;
  • amatpersonu pārkāpumi.

 

Latvijā trauksmes cēlēji ir aizsargāti, tiem ir tiesības uz identitātes aizsardzību un aizsardzību pret trauksmes celšanas dēļ radītajām negatīvajām sekām. Trauksmes cēlēju nevar sodīt – atbrīvot no darba vai amata, vai disciplināri sodīt.

Ceļot trauksmi par novērotajiem pārkāpumiem, trauksmes cēlējs var panākt vainīgo personu sodīšanu – par to liecina arī Valsts kancelejas gada pārskati. 2021. gadā, pamatojoties uz trauksmes cēlēja ziņojumiem, uzsākti pieci kriminālprocesi un 18 administratīvā pārkāpuma procesi. Salīdzinājumam – 2020. gadā uzsākti septiņi kriminālprocesi un 23 administratīvā pārkāpuma procesi.

Sīkāku informāciju par trauksmes celšanu var uzzināt Trauksmes cēlēju kontaktpunkta Valsts kancelejā mājaslapā https://trauksmescelejs.lv/ un Delnas Trauksmes celšanas centra mājaslapā http://www.celtrauksmi.lv/.

Trauksmes celšana ir atbildīga, jēgpilna rīcība ne tikai konkrētās personas un darba kolektīva, bet visas sabiedrības interesēs.

Sabiedrības iesaistes rezultātā ir iespējams atklāt un izgaismot prettiesiskas, koruptīvas darbības, veicinot to novēršanu un atbildīgo personu saukšanu pie atbildības. Neesi vienaldzīgs! Ja redzi korupciju, neklusē – rīkojies!

 

Šis raksts ir pieejams arī krievu valodā ->. 

 

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”. 

Pievienot komentāru

  • deputati uz delnas
  •  

    Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52