×

KOPSAVILKUMS: LIELĀKA ATKLĀTĪBA PAŠVALDĪBĀS PUBLISKAJOS IEPIRKUMOS

“Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) 2022. gada 10. jūnijā rīkoja ekspertu forumu un tiešsaistes diskusiju par publiski pieejamo informāciju publisko iepirkumu jomā pašvaldībās, lai  veicinātu pašvaldību apņemšanos palielināt atklātību. Dati liecina, ka 2021. gadā 1,5 miljards eiro jeb 40% no visiem publiskajiem iepirkumiem bija pašvaldībās, turklāt Delnas 2021. gadā veiktā pilotpētījuma “Pašvaldību atklātības indekss” rezultāti rāda, ka publicētās informācijas apjoms par publiskajiem iepirkumiem atšķiras starp pašvaldībām. Informācijas atklātības trūkums par publiskajiem iepirkumiem rada negodprātīgas rīcības un korupcijas riskus publiskajos iepirkumos.

Pasākumu atklāja Delnas direktore Inese Tauriņa un Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājas biedrs Uldis Budriķis. Pēc tam Delnas pētnieks Olafs Grigus iepazīstināja ar Delnas pilotpētījumu “Pašvaldību atklātības indekss” un būtiskākajiem secinājumiem, proti, lielās pilsētas informācijas atklāšanā par publiskajiem iepirkumiem ir uzrādījušas labākus rezultātus. To iespējams skaidrot ar to, ka lielākas pašvaldībās ar lielāku iedzīvotāju skaitu iespējams saņem lielāku atgriezenisko saiti no iedzīvotājiem par informāciju, kādu būtu nepieciešams publicēt, ka arī administratīvā kapacitāte informācijas atklāšanā un publicēšanā ir lielāka.

Pašvaldību mājaslapas ir ļoti dažādas, to funkcionalitāte un dizains var ietekmēt to, vai iedzīvotāji vispār meklēs tiem interesējošo informāciju. Pilotpētījumā secināts, ka pašvaldības, kuras izmanto standartizēto mājaslapu formātu vidēji uzrāda labākus rezultātus, vairums pašvaldību sniedz informāciju par iepirkumiem, publicējot iepirkumu sarakstus par konkursiem un līgumu slēgšanas gadījumiem, kā arī par iepirkumu izpildi un grozījumiem. Informāciju lielākoties publicē, sniedzot saiti un aicinot apmeklēt valsts līmeņa iestādes tīmekļa vietni, piemēram, Iepirkumu uzraudzības biroja. Delnas ieskatā lietderīgāk un lietotājam draudzīgāk ir sniegt saiti tieši uz informāciju par konkrēto iepirkumu.

Balstoties pilotpētījuma rezultātos, Delna izstrādāja vadlīnijas pašvaldībām, kā labāk un iedzīvotājiem saprotamāk publicēt informāciju savās mājaslapās, tajā skaitā arī par publiskajiem iepirkumiem. Vairākums pašvaldību savās tīmekļa vietnēs nesniedz norādes, kā iesniegt sūdzību saistībā ar iepirkumiem un kādā kārtībā sūdzības izskata. Tādejādi samazinot iespēju operatīvi reaģēt uz iespējamiem pārkāpumiem un tos novērst.

Delnas juridiskā konsultante Krista Asmusa dalījās ar novēroto Delnas Trauksmes celšanas centrā, saņemot sūdzības un trauksmes cēlēju ziņojumus par pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā. 2021. gadā Delnas Trauksmes celšanas centrā saņemti 34 iesniegumi no kuriem pieci atzīti kā trauksmes cēlēju ziņojumi un trīs no tiem ir saistīti ar publiskajiem iepirkumiem. Iedzīvotāji savos ziņojumos norāda uz iespējamu konkursa rīkošanu vienam pretendentam, informācijas trūkumu par publisko iepirkumu konkursu, necaurskatāmu izsoles procesu vienā no pašvaldībām, kur netika rīkota izsole par apbūve tiesību piešķiršanu, bet tiesības tika piešķirtas kādai privātpersonai, balstoties uz spēkā neesošiem tiesību aktiem, tostarp nesniedzot publisku informāciju par izsoles rīkošanu. Rezultātā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija lūdza pašvaldību pārskatīt konkrēto lēmumu un noregulēt situāciju tiesiskā ceļā.

Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš, kurš savā prezentācijā pievērsās pašvaldību izplatītākajiem pārkāpumiem iepirkumu jomā. Kopējā gadā piešķirto līgumu summa ir vērtējama virs 3 miljardiem. Sistēmā ir reģistrēti ap 1 700 subjektiem, un kopējais apstrīdamo iepirkumu skaits ir līdz 10 %. Savukārt pamatoto un nepamatoto iepirkumu apstrīdēšanas iesniegumu skaits ir vērtējams 50/50. Visbiežāk iepirkumi tiek apstrīdēti būvdarbu un IT jomās. Savukārt visbiežākie apstrīdēšanas iemesli ir saistīti ar finanšu piedāvājuma vērtējumiem, tehniskā piedāvājuma vērtējumiem, kā arī iepirkumu vērtēšanas kritērijiem. Tāpat pirmspārbaudēs visbiežāk konstatēti nosacījumi par fiksētam cenām visā līguma darbības laikā, kā arī neatbilstošs izšķirošais piedāvājuma izvērtēšanas kritērijs. Savukārt, domājot par sodiem, statistika rāda, ka visbiežāk sodi tiek piešķirti par statistikas pārskatu nepubliskošanu.

Pasākuma turpinājumā sekoja diskusija. Diskusijā piedalījās Latvijas Pašvaldību savienības iepirkumu speciāliste Zane Zvaigzne, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča, Delnas juridiskā konsultante Krista Asmusa, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš un Rīgas Domes Iepirkumu pārvaldes vadītāja Una Skrastiņa. Diskusiju moderēja Delnas direktore Inese Tauriņa.

Diskusijā dalībnieki izteica viedokli par to, vai, viņuprāt, pašvaldībām mājaslapās būtu jāpublicē vairāk informācijas par publiskajiem iepirkumiem. Kā norādīja Rīgas Domes iepirkumu pārvaldes vadītāja Una Skrastiņa, šobrīd Rīgas pašvaldībā ir pieņemti iekšējie noteikumi, kas regulē zemsliežu iepirkumus, paredzot, ka pašvaldībai ir jāveic cenu aptaujas, jāraksta ziņojums, kā arī tās mājaslapā jāpublicē informācija par konkrēto iepirkumu. Saskaroties ar iepirkumu pretendentiem, Rīgas dome ir konstatējusi, ka tos iespējas iedalīt divās kategorijās – pretendenti, kas ir zinoši un apzinās, ka pasūtītājam var uzdot specifiskus jautājumus par konkrēto iepirkumu, kā arī nepieredzējuši pretendenti, tostarp jaunie uzņēmumi, kuriem nav iepirkumu speciālista un tādas lietas viņi nezina. Jau šī brīža regulējums nosaka pietiekamas prasības informācijas publicēšanai, vienlaikus uzsverot, ka būtu nepieciešams vairāk domāt par speciālām norādēm iedzīvotājiem, kur meklēt informāciju par interesējošo jautājumu.

Tas izceļ arī citu būtisku jautājumu – vai visa informācija, ko likums nosaka kā prasību publicēt, iedzīvotājiem tiešām ir nepieciešama? Kā norādīja Kristīne Klinča, domājot par informācijas atklātību pašvaldību mājaslapās, nākotnē būtu nepieciešams saprast, kas ir tā informācija, ko iedzīvotāji pieprasa publiskot. Viņasprāt, esošais likums pieprasa publicēt daudz informācijas, kā rezultātā mājaslapas nav baudāmas un līdz galam saprotamas.

Attiecībā uz mājaslapās publicējamo informācijas apjomu, Iepirkuma uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš uzsvēra, ka nepieciešams kritiski izvērtēt informācijas saturu un apjomu, kas tiek publicēts mājaslapās, norādot, ka ne vienmēr vairāk ir labāk. Viņaprāt, galvenais jautājums ir par to, vai publicētā informācija sasniedz tai paredzēto mērķi, t.i. kādēļ tā tiek publicēta, pievēršot uzmanību arī tam, vai tā ir intuitīvi uztverama.

Kā radīt labvēlīgu vidi iedzīvotājiem, kuri vēlas iesaistīties un līdzdarboties apkārtējās vides uzlabošanā, tostarp kā celt iepircēju kapacitāti, lai sagatavotu kvalitatīvus piedāvājumus?

Kā norādīja Kristīne Klinča, ir nepieciešams mainīt vispārējo domāšanu – jākultivē darbībā, ka pašvaldība darbojas priekš saviem iedzīvotājiem. Savukārt Una Skrastiņa norādīja, ka redzot problēmas iepirkumu procesā, svarīgākais ir veidot tūlītēju komunikāciju ar konkrēto pasūtītāju, lai spētu novērst potenciālos komunikācijas apdraudējumus. Būtiski pašvaldības komisijām piesaistīt zinošus ekspertus, kas, viņasprāt, būtu labs iesaistes variants konkrētu viedokļu paušanai.

2021. gada nogalē Delna un Transparency International Norvēģijas nodaļa veica apjomīgu pilotpētījumu par atklātību Latvijas un Norvēģijas pašvaldībās, kopumā izvērtējot 41 Latvijas pašvaldības tīmekļa vietnes un 10 Norvēģijas pašvaldību tīmekļa vietnes. Balstoties uz pilotpētījumā gūtajām atziņām, Delna un TI Norvēģijas nodaļa izstrādāja vadlīnijām pašvaldībām par to, kā uzlabot atklātības rādītājus, kā arī sniedza vispārīgus padomus, kā pasniegt informāciju, lai tā labāk kalpotu gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem.

Šis ieraksts ir sagatavots un publicēts projektā “Godprātības un atklātības veicināšana pašvaldībās un to sadarbībā ar uzņēmējiem”, saņemot dotācijas 49 250 EUR no Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas EEZ un Norvēģijas grantu ietvaros. Projekta mērķis ir stiprināt pašvaldību atklātību Latvijā un Norvēģijā. Par ieraksta saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.

Pievienot komentāru

  • deputati uz delnas
  •  

    Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52