Satversmē ir noteikts, ka Saeimu veido simts tautas priekšstāvji. Lai deputāti pārstāvētu visas Latvijas tautas intereses, ir svarīgi, ka ikkatrs no mums izdara izvēli un dodas uz vēlēšanām.
13. Saeimas vēlēšanās vēlētāju aktivitāte bija zemākā kopš valsts neatkarības atjaunošanas. Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) 2021. gadā veiktajā pētījumā parādās, ka aptuveni 20% vēlētāju nezina, par ko balsot, savukārt 12% vēlētāju nesaredz jēgu to darīt. Sabiedrisko mediju portālos ir pieejama partiju šķirotava, kalkulators, kas var palīdzēt izdarīt izvēli, tomēr Delnas ieskatā individuālu kandidātu izpēte ļauj pieņemt pamatotāko lēmumu. Lai sagatavotu Tevi vēlēšanām, Delna šajā rakstā aplūko vairākus jautājumus:
- kādēļ ir jāiet vēlēt;
- kā izlemt, par kuru sarakstu balsot;
- kuram no kandidātiem paust atbalstu.
Kāpēc vēlēt?
Priekšvēlēšanu laikā diskusijās un sarakstu programmās izskan dažādi priekšlikumi, kā palielināt sabiedrības ietekmi uz lēmumu pieņemšanu valstī. Jāatceras, ka pirmais solis, kā ikviens 18 gadu vecumu sasniedzis Latvijas pilsonis var ietekmēt politiku valstī, ir dalība vēlēšanās. Delna izceļ vairākus iemeslus, kāpēc vēlēt.
1) Vēlētāja atbalsts nosaka, kurš no sarakstiem iegūs vairāk vietu Saeimā. Jo saraksts ietekmīgāks, jo vairāk citiem politiskajiem spēkiem ar to jārēķinās, sastādot koalīciju, veidojot ministru kabinetu. Vēlētājs līdz ar to panāk, ka partijai vai partiju apvienībai ir plašākas iespējas pildīt priekšvēlēšanu kampaņas laikā un programmā paustos solījumus. Jāņem vērā, ka visās jomās solījumus izpildīt nebūs iespējams, tādēļ svarīgi izsvērt, kuri kandidāti iestājas par Tev svarīgākajiem jautājumiem.
2) Vēlētājs veicina konkurenci starp partijām, jo pieaug ietekme tiem sarakstiem, kas saņēmuši lielāku balsu skaitu, partiju apvienībās tas var raisīt iekšējas pārmaiņas, kādas partijas ietekmei pieaugot vai mazinoties. Konkurence rada augsni pozitīvām pārmaiņām, pilnveidei, lai sasniegtu augstākus rezultātus. Tas liek uzlabot arī komunikāciju ar vēlētāju, stiprināt ideoloģisko pārliecību un pozīciju partijai būtiskos jautājumos.
3) Vēlētāja izvēle maina kandidāta ietekmi. Kad kandidātam ievelk “+” vai izsvītro, tiek nodota skaidra ziņa gan kandidātam un viņa sarakstam, gan citām partijām, potenciālajiem sadarbības partneriem un plašākai sabiedrībai. Katrs saraksts vēlas gūt sabiedrības atbalstu, tādēļ vēlētāju viedoklis ir no svara. Latvijā partijās iesaistās samērā mazs biedru skaits un lēmumu pieņemšanā arī vienai personai var būt liela nozīme.
4) Vēlētājs ar savu balsi finansē partiju vai partiju apvienību. Politiskajai partijai, par kuru nobalsojuši vairāk nekā 2%, piešķir 4,50 EUR par katru iegūto balsi, 0,50 EUR par katru iegūto balsi pēdējās pašvaldības domes vēlēšanās, 0,50 EUR par katru iegūto balsi pēdējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Partijai par kuru Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 5% vēlētāju, papildus iepriekš minētajam piešķir valsts budžeta finansējumu – 100 000 EUR gadā. Noteikti arī privāto dāvinājumu un ziedojumu griesti – 12 minimālās mēnešalgas 2–5% ieguvušajām partijām un partiju apvienībām, piecas mēnešalgas sarakstiem, kas saņēmuši 5% un vairāk (sk. KNAB mājaslapā ->).
Par kuru sarakstu vēlēt?
14. Saeimas vēlēšanām sarakstus iesniegušas 19 partijas un partiju apvienības. Lai saprastu, kura no tam vislabāk spēj pārstāvēt vēlētāja intereses, ir jāizvērtē vairāki faktori.
Jāizlasa partijas vai partiju apvienības vēlēšanu programma, lai izvērtētu, vai solījumi ir reāli izpildāmi. Solījumu nepildīšanu var pamatot ar neprognozētiem ārējiem apstākļiem, kā krīzes – pandēmija un karš, tāpat arī ievēlēto deputātu individuālas intereses nosaka, kuri jautājumi būs prioritāri. Savukārt 13. Saeimas deputāti skaidro, ka nav spējuši pildīt visu solīto, jo neieguva vairākumu (51%) Saeimā, tādēļ jāveido kompromisi ar citām partijām. Jāpiebilst, ka ar to deputātiem jārēķinās jau pirms vēlēšanām, jo iepriekšējās Saeimas vēlēšanu un priekšvēlēšanu reitingos redzams, ka vairākuma iegūšana esošajā situācijā nav reāla. Solījumu nepildīšana var būt arī apzināta, jau programmās izsakot skaļus lozungus, apzinoties, ka iespējas tos īstenot būs ļoti ierobežotas. Delna aicina neaprobežoties ar programmu lasīšanu un pētīt partijas, kandidātu darbus un viedokļus.
Jānoskaidro, kāda ir partijas vai partiju apvienības vēsture. Latvijā katrās Saeimas vēlēšanās dalību piesaka jauni spēki, dažas partijas maina nosaukumu, veido partiju apvienības. Kandidāti, kas saistīti ar skandāliem, prettiesisku rīcību, var censties maldināt vēlētāju. Tas apgrūtina vēlētāja izvēli, jo kļūst grūti izsekot izmaiņām, izprast, kurš jo “jaunajiem spēkiem” tāds ir, kurš tikai izliekas, pēc laika liekot vilties. Vēlētājam tādēļ svarīgi meklēt informāciju uzticamos avotos, sekot pētniecisko žurnālistu teiktajam, kā arī sekot līdzi partijas darbībai iepriekšējos Saeimas sasaukumos, tai skaitā – kādus likumprojektus deputāti atbalstījuši.
Jāizzina, kas finansē partiju vai partiju apvienību. Valsts un privātā finansējuma apmērs proporcionāli atšķiras atkarībā no rezultātiem vēlēšanās, privātu sponsoru, biedru piesaistes. Izprotot, kas finansē partiju, var noprast arī, kurš ir ieinteresēts politiskā spēka darbībā un kuram var būt lielāka ietekme uz iekšējiem lēmumiem. KNAB datubāzē iespējams izpētīt ar partiju finansējumu saistītos datus, Deputatiuzdelnas.lv pieejamas ziņas par lielākajiem partiju ziedotājiem 13. Saeimas laikā. Svarīgi saprast, cik biedru ir partijā, lai konstatētu, kā finansējums tiek sadalīts. Delnas pētnieks Olafs Grigus uzsver problēmu – joprojām neviena institūcija nepārbauda partiju sniegto informāciju par biedru skaitu.
Jāidentificē “sarkanie karogi” jeb skaļākie viedokļi, skandāli, kas raksturo partijas uzskatus par vēlētājam un plašākai sabiedrībai aktuālām tēmām. Pēdējos gados uzmanību pievērsuši ar pandēmiju, Krieviju Ukrainas kara kontekstā saistīti izteikumi. Jāpievērš uzmanību arī šaubīgām, prettiesiskām darbībām gan privātajā, gan publiskajā sektorā, kas saistāmas ar partiju vai atsevišķiem kandidātiem, piemēram, iepirkumu jomā.
Ietekmi vēlētājs var palielināt, pētot partiju un partiju apvienību reitingus un izvēloties balsi atdot partijai, kura balansē uz 5% robežas – nav skaidrs, vai tai izdosies iekļūt Saeimā. To var izmantot gadījumā, ja ir vairākas simpatizējošās partijas.
Kuram kandidātam likt “+”?
Ne mazāk būtiski ir iepazīt kandidātu, jo spēja izpildīt solījumus atkarīga arī no ievēlēto kandidātu ietekmes, prioritātēm un kompetences.
Kandidātu izpēte ir sarežģīts process, jo partijas un partiju apvienības savās mājaslapās, sociālajos tīklos bieži publicē nepilnīgu informāciju, attēlo kandidātu no labākās puses. Arī informācija par to, kā tiek veidoti kandidātu saraksti, nav pieejama. Jaunie biedri nereti ir populāras figūras bez politiskās pieredzes, kas piesaista atpazīstamības dēļ. Tas neļauj vēlētājam novērtēt, vai kandidāts solījumus spēs pildīt. Balsot par kandidātu var motivēt arī piešķirtais numurs sarakstā.
Vēlētājam tādēļ svarīgi izzināt:
- kandidāta izglītību un profesionālo darbību;
- partejisko piederību un politiskās darbības vēsturi, ieņemtajiem amatiem;
- ziņas par kandidāta ienākumiem un, cik lielu finansējumu (ziedojumus, biedra naudas) kandidāts sniedz partijai;
- skandālus, prettiesiskas darbības, kurās kandidāts bijis iesaistīts.
Delnas un KNAB sadarbības rezultātā izveidotu pilnu sarakstu ar jautājumiem, ko uzdot, vērtējot kandidātu, kā arī uzticamu avotu sarakstu, kur meklēt informāciju, var atrast šeit ->.
Ietekmi var palielināt, novērtējot kandidātus viena saraksta ietvaros. Olafs Grigus izceļ, ka no 13. Saeimas vēlēšanu rezultātiem redzams – balsu skaits, kas šķir pirmo aiz svītras palikušo kandidātu un pēdējo, kurš ievēlēts, ir neliels, dažos gadījumos tikai 30–60 balsis. Lielāko ietekmi var panākt, velkot gan “+”, gan svītrojot, līdz ar to koriģējot sarakstu.
Tiešākā ietekme uz vēlēšanām un politiskajiem procesiem ir cilvēkam, kurš darbojas partijā. Tā iespējams gan gūt ietekmi lēmumu pieņemšanas procesā, programmu un sarakstu veidošanā, gan izprastu politisko vidi, partijas iekšējos procesus, esot tuvāk klātesošam un komunicējot ar biedriem.
Pēdējos gados piedzīvotās krīzes un sabiedrības neuzticība amatpersonām rada bažas par vēlētāju aktivitātes mazināšanos. Delna aicina ikvienu pilsoni – apzinies savu ietekmi un 1. oktobrī doties vēlēt!
Ko zināt par deputāta kandidātu, lai balsotu gudri – sk. jautājumus un informācijas avotus šeit ->.
Pasākums notiek projekta “Veido atbildīgu Saeimu – iepazīsti pirms balso!” ietvaros, ko līdzfinansē Atklātības fonds.
