×

DELNA PĒTA IEKŠĒJĀS TRAUKSMES CELŠANAS SISTĒMAS UZŅĒMUMOS

“Sabiedrībai par atklātību – Delna” (Delna) no 2022. gada augusta līdz oktobra sākumam izstrādāja pētījumu par iekšējās trauksmes celšanas sistēmu starptautiskos privātos uzņēmumos un Latvijas valsts, pašvaldību kapitālsabiedrībās. Kopumā Delna iepazina iekšējās trauksmes celšanas sistēmas 10 uzņēmumos.

Delnas mērķis, veicot pētījumu, bija noskaidrot, kā labāk ieviest trauksmes celšanas mehānismu un nodrošināt Trauksmes celšanas likuma ievērošanu, tāpat arī – kā uzņēmumi vērtē sistēmas darbību kopumā un ar kādiem izaicinājumiem nākas saskarties. Šajā rakstā aplūkosim piemērus, kā trauksmes celšanas nozīmi vērtē desmit pētījumā aptaujāto uzņēmumu pārstāvji.

No indivīda perspektīvas

Uzņēmumu pārstāvji bija vienisprātis, ka darba devējam jau uzsākot darba tiesiskās attiecības ir jāskaidro darbiniekam, ka trauksmes celšana ir viņa paša personīgajās interesēs. Tikai tad, ja darbinieks apzinās savas tiesības, viņš var pasargāt sevi un kolēģus. Trauksmes celšana nenozīmē ziņot tikai par lielām korupcijas un naudas atmazgāšanas shēmām. Ar situāciju, par ko jāceļ trauksme, var saskarties ikviens. Nenostiprinātas konstrukcijas, nedrošas tehniskās iekārtas, toksisku vielu noplūde, būvgružu izbēršana neatļautā teritorijā var apdraudēt katra darbinieka veselību un pat dzīvību. Aplokšņu algas, nodokļu nemaksāšana atstāj iespaidu arī uz valsts veselības, izglītības un sociālās aprūpes sistēmu. Vairākos gadījumos uzņēmumi saņēmuši ziņas par aizdomām, kas palīdzējušas atklāt krāpšanas shēmas un citus noziegumus.

Runājot par konkrētiem piemēriem, starptautiska uzņēmuma atbildīgā pārstāve uzsvēra: “Jauni darbinieki, kas nākuši no uzņēmumiem, kuros nav pievērsta uzmanība sadarbības veidošanai arī caur trauksmes celšanas sistēmu, ir pozitīvi pārsteigti ieraudzīt citādāku uzņēmuma iekšējo politiku.”

Cita uzņēmuma pārstāvis norādīja: “Darbinieku atvērtība pakāpeniski palielinās, ieraugot, ka sistēma darbojas pašu labuma vārdā.”

Tas nozīmē ne tikai sadarbību saistībā ar jauniem projektiem, pozitīvu notikumu radīšanā, bet arī atklātas sarunas par problemātiskām situācijām un negatīvu pieredzi, kas palīdz pilnveidoties un novērst riskus.

Rodas jautājums – vai tas nav jānodrošina darba devējam? Skaidrs, ka vadības komandai, kas ir gatava un ieinteresēta pilnveidot uzņēmuma iekšējo politiku, ir liela ietekme. Tomēr kopējo vidi uzņēmumā veido arī darbinieki. Ikviens var aicināt uz dialogu, veidot sadarbību, piemēram, darbinieku padomē, arodbiedrībā vai neformālā diskusiju grupā. Tas ne tikai ļaus sadzirdēt ikdienišķas darbinieku vēlmes, bet arī var veicināt plašākas pārmaiņas. Bez pieprasījuma nerodas piedāvājums.

Lai arī vairāku uzņēmumu pārstāvji min, ka darbinieku atvērtība runāt par problēmām palielinās un arī pats uzņēmums cenšas pilnveidot ikdienas komunikāciju, jāpatur prāta, ka tikai katram pašam uzņemoties atbildību un izprotot savu ietekmi, ir iespējams novērst nevēlamu situāciju eskalāciju jau saknē.

Ieguvumi uzņēmumam

Saistībā ar to, kāds uzņēmumam labums no trauksmes celšanas sistēmas, jāizdala divi faktori. Pirmkārt, tā ir uzņēmuma kopējā snieguma uzlabošana. Trauksmes celšana, ja tai ir noteikti skaidri mērķi, pilnveido vadītāju un darbinieku komunikāciju, efektivizē iekšējos procesus, īsteno labās pārvaldības prakses un paplašina tēmu loku, par ko runāt apmācībās.

“Trauksmes celšanas sistēma skaidri nosaka, ko darbinieks drīkst un ko nedrīkst darīt. Rezultātā ir vieglāk izprast savus pienākumus un tiesības uzņēmumā,” sacīja viena uzņēmuma atbildīgā persona.

Jo skaidrāk uzņēmums to definēs, jo vienotāku kolektīvu būs iespējams veidot, kā arī pārkāpumu gadījumā pastāvēs lielāka iespēja, ka sekos rīcība. Izprotot “spēles noteikumus” un atvērtu attieksmi no vadības, darbinieks jūtas iesaistītāks uzņēmumā kopumā un būs motivētāks strādāt, sasniegt rezultātu.

Otrkārt, tā ir finansiālu zaudējumu novēršana vai mazināšana, izslēdzot iespēju, ka pārkāpumi, krāpšana un korupcijas gadījumi ilgstoši netiek pamanīti. Rezultātā iespējams arī saglabāt uzņēmuma labo slavu un veiksmīgāk pozicionēt sevi investoriem, sadarbības partneriem.

Uzņēmuma kontaktpersona šajā sakarā piebilda: “Trauksmes celšana dod iespēju ātri rīkoties. Nav jāveic papildus procedūras, kā audits, problēmu tiesiskā ceļā var risināt uzreiz.”

Pastāv iespēja, ka uzņēmuma vadība īpaši lielos uzņēmumos var nepamanīt rūpīgi slēptas noziedzīgas darbības vienā no daudzajām nodaļām. Tādēļ ir būtiski, ka arī darbinieki ir vērīgi un jūtas droši runāt, pievērst uzmanību, ja regulāri ievēro ko pretlikumīgu vai aizdomīgu. Jāatcerās, ka nepatiesi apmelojumi un apsūdzības nav pieļaujamas, par to var piemērot sodu.

Īsi un kodolīgi savu pieeju pauda kāda uzņēmuma pārstāve, uzsverot, ka: “Jebkurš ziņojums ir ieguvums.” Ja katrs uzņēmums izpratīs, cik nozīmīgs resurss uzņēmuma pilnveidei ir problēma, notikums, starpgadījums, ko aktualizējis trauksmes cēlējs, mēs ar laiku redzēsim arvien vairāk veiksmīgu biznesu, jo viens no sasniegumu pamata elementiem ir atklāts un atbildīgs komandas darbs.

To pamato kapitālsabiedrības pārstāvis, norādot uz ķēdes reakciju: “Jo labāka būs uzņēmuma kopējā vide, jo labākus darbiniekus varēs piesaistīt, jo mazāka paliks rotācija, jo veiksmīgāks kļūs uzņēmums.”

Nozīme sabiedrībai

Arī par plašāko Trauksmes celšanas likuma nozīmi sabiedrībai uzņēmumu pārstāvji bija līdzīgās domās. Ikviena veida prettiesiska, negodprātīga rīcība ir nosodāma un jādara viss, lai to nepieļautu.Visi būs ieguvēji, ja tā netiks pieļauta. Tomēr katrā uzņēmumā pastāv atšķirīga izpratne par to, kas tieši jādara. Attiecīgi rodas grūtības sistēmu iedzīvināt un dot vairāk sabiedrības labumam.

Starptautiska uzņēmuma pārstāvis norādīja: “Bijušie darbinieki ir izteikušies, ka mūsu uzņēmumā izveidotie ikdienas ieradumi palīdz citās darba vietās.”

Uzņēmumā gūtā pieredze veido cilvēku kā personību. Atkarībā no darba specifikas pieredzi iespējams veidot gan praktiskos jautājumos, gan ar morāli un ētisku rīcību saistītos. Būsim tikai ieguvēji, ja vairāk cilvēku apgūs darba drošības prakses vai izpratīs, kā pēc iespējas veiksmīgāk mazināt riskus savai un sabiedrības veselībai, darot savu darbu. Tāpat darbinieks, kurš zina, ka problēmas labāk risināt sarunu ceļā, caur dialogu ar vadītāju vai iesaistot trešās puses, ar savu rīcību ienesīs pozitīvu pieredzi arī citos darba kolektīvos, iespējams pat draugu lokā.

Citā intervijā izcelts: “Cilvēki, kas pārnāk no citas vides, uzņēmuma vai jomas, kurā nav pieraduši pie ciešas kolektīva sadarbības, ir pozitīvi pārsteigti, kad saskaras ar citu pieeju, saprot, ka var runāt par problēmām.”

Ikviens no mums vēlas sabiedrību, kurā esam sadzirdēti, mūsu viedoklis ir no svara un neciešam no kāda cita īstenotajiem noziegumiem. Tādēļ arī mirklī, kad prātā rodas šaubas, vai tas, ko novērojam, ir pieļaujams, ir svarīgi saprast savas prioritātes. Ja daļa darbavietu jau šobrīd spēj paplašināt cilvēka izpratni par ētikas un morāles normām, kā arī prettiesiskas rīcības sekām, tad esam uz pareizā ceļa. Tikai jāturpina iesāktais.

Pat ja savā darbavietā neizjūti atbalstu trauksmes celšanai, svarīgākais ir pašam personīgi apzināties ieguvumus no tās. Atceries – trauksmes celšana ir mūsu kopīgajās interesēs.

 

Ar pilnu pētījuma tekstu iespējams iepazīties šeit ->.

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.

Pievienot komentāru

  • deputati uz delnas
  •  

    Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52