Īsā atbilde uz jautājumu, kā veicināt atvērtību celt trauksmi – veido trauksmes celšanas sistēmu kā daļu no uzņēmuma politikas un kultūras. To ir iespējams paveikt dažādi, izvēloties, kas konkrētajam uzņēmumam ir piemērotākais veids. Šajā rakstā sniegsim ieskatu veidos, kā informēt darbiniekus un padarīt viņus atvērtākus runāt par novērotajām problēmām.
Skaidras uzņēmuma kultūras, ētikas normas
Delnas pētījumā par iekšējo trauksmes celšanas sistēmu uzņēmumos noskaidrots, ka veiksmīgu dialogu ar darbinieku veido tie uzņēmumi, kuros ir noteikti iekšējās kārtības un darba drošības noteikumi un pastāv ētikas kodekss. Jebkuras normas, kas jāievēro visiem darbiniekiem, veido vienotu uzņēmuma kultūru. Ētikas kodekss ir arī praktisks palīgs darbiniekam neierastu situāciju risināšanā.
Par uzņēmuma kultūru un ētiku ir jārunā ar darbinieku līdzko viņš uzsāk darbu, jo nav zināms no kādas iekšējās darba vides viņš nāk. Lai pārliecinātos, ka darbinieks ētikas normas izprot, svarīgi tās pārrunāt individuālās sarunās vai nelielās grupās. Ja uzņēmumā strādā liels skaits darbinieku un ar visiem nav iespējams veidot tiešu sarunu, piemēram, var izveidot vēstuli, kuru darbinieks paraksta, personīgi apņemoties pildīt ētikas kodeksu.
Regulāras apmācības un informācijas materiāli
Darbiniekiem un vadītājiem ir regulāri jāatgādina par trauksmes celšanas sistēmu – gan tās tehnisko, gan morālo pusi. To var darīt, gan rīkojot speciāli trauksmes celšanai veltītās mācībās, gan iekļaujot tēmu kādu citu apmācību programmā. Tikai tā iespējams padarīt trauksmes celšanu par ikdienā saprotamu un pieņemamu mehānismu, ar ko novērst situācijas, kas var apdraudēt gan katru darbinieku individuāli, gan uzņēmumu kopumā.
Būtiski pilnveidot tieši vadītāju izpratni par trauksmes celšanu, jo viņi būs tie, kas runā ar darbinieku ikdienā, veidojot savas komandas darba rutīnu un vidi. Labā prakse ir nodrošināt darbiniekam iespēju runāt ar kādu uzticības personu vai personāla daļas pārstāvi, kas nav viņa tiešais vadītājs, lai nodrošinātu konfidencialitāti un iedrošinātu runāt par novēroto problēmu.
Juridiski dokumenti, kuros skaidrots trauksmes celšanas mehānisms, nespēj veiksmīgi uzrunāt darbiniekus un nerada ticību mehānismam. Informatīvajiem materiāliem par trauksmes celšanu jābūt uzskatāmiem, vizuāli pievilcīgiem un veidotiem viegli uztveramā valodā, lai darbinieki ar dažādu izglītības līmeni un darba pienākumiem tos izlasītu, izprastu un ievērotu.
Ārējās ziņošanas iespējas un anonīmā ziņošana
Darbiniekam jāzina, ka pastāv iespēja ziņot par novēroto arī ārēji, piemēram, Valsts kancelejas kontaktpunktā vai Delnai. Ja neredzi, ka uzņēmuma vadībai rūp iekšējās darba vides uzlabošana, tas nenozīmē, ka Tev jāklusē par novērotu pārkāpumu. To īpaši svarīgi atcerēties gadījumā, ja ir pamats uzskatīt, ka ziņošana radīs nelabvēlīgas sekas pašam ziņotājam, pārkāpumu slēps un nenovērsīs.
Anonīmo ziņošanu var vērtēt divējādi. No vienas puses anonīma ziņojuma gadījumā ziņotāju nevar aizsargāt, jo nav zināma personas identitāte. Anonīma ziņošana veicina arī to, ka var tikt iesniegtas nepatiesas ziņas. Tomēr no otras puses Delnas veiktajā pētījumā uzņēmumu pārstāvji uzsvēra, ka primārais ir ieraudzīt situāciju, nevis zināt, kas ir ziņotājs. Ja ir jāizvēlas starp iespēju nezināt, ka problēma eksistē un ļaut noziedzīgām darbībām turpināties, un iespēju par problēmu uzzināt no anonīma ziņojuma – darba devējs izvēlēsies otro variantu.
Rīcība valsts mērogā
Prettiesiskas rīcības sekas ir plašākas par uzņēmuma mērogu. Delnas pētījumā aptaujātie norādīja, ka jau kopš 2019. gada, kad valstī aktualizēta trauksmes celšana, novēroti būtiski trūkumi valsts komunikācijā par tēmu. Kā uzlabot komunikāciju? Uzņēmumu pārstāvji minēja, ka palīdzētu plašākas kampaņas, lekcijas, kā arī amatpersonu iesaiste informēšanā.
Ilgtspējīga pieeja būtu sabiedrības izglītošana par tēmu jau no skolas vecuma. Tas paveicams, stiprinot pilsonisko aktīvismu pamatizglītības un vidējās izglītības programmās, ko aktualizējusi arī Delna. Intervijās izskanēja arī ideja par atsevišķu kursu augstskolās. Tas ir būtiski nozaru studentiem, kas darba vidē tieši saskarsies ar darba drošības un veselības apdraudējuma riskiem, piemēram, medicīnas un būvniecības jomas studenti. Tāpat tas ir svarīgi izglītības programmās, kuru absolventi strādās biznesa vidē vai valsts sektorā. Agrīna informēšana palīdzētu veidot vienotu sabiedrības izpratni par to, kādas ir pieņemamās ētikas normas katrā profesijā un kā efektīvi novērst prettiesisku rīcību. Rezultātā ieguvēji būtu gan darba devēji, gan darbinieki, liekot pamatus iekļaujošākai un atbildīgākai sabiedrībai.
Visbiežāk cilvēku no rīcības attur bailes un nedrošība. Jo skaidrāk katrs darbinieks un darba devējs sapratīs, kādas priekšrocības ir trauksmes celšanas sistēmai un kā to izmantot savam un kopējam labumam, jo lielāka iespēja, ka zaudējumus un problēmas varēs veiksmīgi novērst. Rīkojies – esi daļa no pārmaiņām!
Šis raksts ir pieejams arī krievu valodā ->.
Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.
