Lai politiskās partijas spētu veiksmīgi darboties ikdienā, kā arī veidot priekšvēlēšanu aģitāciju, tām ir nepieciešami ievērojami finanšu līdzekļi. Politisko partiju finansēšanas likums nosaka veidus, kā partijas var tikt finansētas. Likums kopumā izšķir šādus politisko partiju līdzekļu avotus:
- fizisko personu ziedojumi;
- ienākumi no partijas saimnieciskās darbības;
- valsts budžeta finansējums;
- partijas biedru naudas;
- iestāšanās naudas.
Spēkā esošais likuma regulējums paredz, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) mājaslapā jāpublicē informācija gadījumos, ja viena biedra iestāšanās naudas vai biedra naudas kopsumma kalendārajā gadā pārsniedz vienu minimālo mēnešalgu. Tas nozīmē, ka KNAB nepublicē informāciju par mazajām biedru naudām, kas nepārsniedz vienu minimālo mēnešalgu[1]. Savukārt partiju nepublicēto, mazo biedru naudu kopsumma vienā kalendārajā gadā var veidot ievērojamu summu. Šajā rakstā iepazīsim esošā regulējuma vēsturi un problemātiku.
Politisko partiju finansēšanas likums pieņemts 1995. gada jūlijā. Tajā noteikts, ka politiskās partijas biedru naudas un iestāšanās naudas lielums un tās maksāšanas kārtība nosakāma katras partijas statūtos. Kopš tā laika grozījumi veikti 13 reizes, tostarp arī attiecībā uz biedru naudas iemaksām. 2002. gada grozījumos noteikts, ka partijām finansiālās darbības gada deklarācijā nepieciešams uzrādīt finanšu līdzekļus, kas gūti no biedru naudas un iestāšanās naudas[2]. Nākamajos grozījumos, kas tika veikti 2004. gadā, noteikts, ka politiskās partijas katru gadu ne vēlāk kā līdz 1. martam iesniedz KNAB attiecīgās partijas vadītāja parakstītu iestāšanās naudas un biedru naudas sarakstu, norādot katra maksājumu veikušā biedra vārdu un uzvārdu, kā arī iestāšanās naudas un biedru naudas saņemšanas datumu un apmēru. Likums nosaka, ka KNAB veic ikgadējās finansiālās darbības pārbaudi un līdz nākamā gada 1. martam informē sabiedrību par visās šajās iesniegtajās deklarācijās atklātajiem politisko organizāciju (partiju) finansēšanas noteikumu pārkāpumiem, kā arī par pasākumiem, kas veikti to novēršanai.
Izmaiņas attiecībā uz biedru naudu iemaksām tika veiktas arī 2008. gada grozījumos, nosakot, ka biedru naudas un iestāšanās naudas lielums un tās maksāšanas kārtība tiek reglamentēta attiecīgās partijas statūtos. Tāpat attiecīgie grozījumi noteica, ka, partijai iesniedzot KNAB gada deklarāciju, tam jāpievieno attiecīgās partijas valdes vai tās pilnvarotās personas parakstīts saraksts, kurā norādīts katra maksājuma veikušā biedra vārds un uzvārds, personas kods, kā arī iestāšanās naudas un biedru naudas apmērs attiecīgajā kalendārajā gadā.
Tieši saistībā ar mazajām biedru iemaksām, būtiski ir 2010. gada grozījumi. Tajos noteikts, ka gadījumos, kad viena biedra iestāšanās naudas un biedru naudas kopsumma attiecīgajā kalendārajā gadā pārsniedz vienu minimālo mēnešalgu, partijai par to jāinformē KNAB. Birojs tad attiecīgi mājaslapā publicē informāciju par iestāšanās un biedru naudām, kuru kopsumma kalendārajā gadā vienam partijas biedram pārsniedz vienu minimālo mēnešalgu. Pašreizējā likuma redakcija stājās spēkā 2020. gada 19. jūnijā. 2022. gada sākumā pieņemtie likuma grozījumi attiecībā uz partijām piešķiramo valsts finansējuma apjoma aprēķina formulu stāsies spēkā 1. novembrī. Savukārt 2022. gadā minimālā mēnešalga ir noteikta 500 eiro apmērā.
Regulējuma šī brīža redakcijā fizisko personu ziedojumu un biedru naudu iemaksu kārtība atšķiras atkarībā no tā, vai partija ir, vai nav pārstāvēta Saeimā[3]. Proti, likums nosaka, ka visām partijām, kas saņem valsts finansējumu un ir pārstāvētas Saeimā, vienas fiziskas personas ziedojumi, biedru naudas un iestāšanās naudas kopējais apmērs nedrīkst pārsniegt piecas minimālās mēnešalgas. Savukārt partijām, kas nav pārstāvētas Saeimā, bet par ko nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju, bet ne vairāk kā pieci procenti vēlētāju, vienas fiziskas personas ziedojumi, biedru naudas un iestāšanās naudas kopējais apmērs nedrīkst pārsniegt 12 minimālās mēnešalgas[4].
Augstāk minētā informācija ir būtiska vismaz divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, sabiedrība, izmantojot KNAB mājaslapu informācijas iegūšanai par politisko partiju biedru maksām, saņem maldīgu priekšstatu par biedru naudu kopējo apmēru politiskajās partijās. Otrkārt, mazo biedra naudu jautājums skatāms kontekstā ar partijas stabilitāti un iekšējo dinamiku. Var izteikt apgalvojumu, ka partijas, kurās biedru iemaksas ir regulāras, ir novērojama arī augstāka biedru aktivitāte. Proti, ja daudzi partijas biedri maksā mazās biedru naudas, tas norāda uz zināmu aktivitātes slieksni politiskajā partijā. Nākamajā rakstā Delna pievērsīsies konkrētu partiju piemēru analīzei.
Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.
ATSAUCES
[1] Likumi.lv. Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums. 3. pants. Iestāšanās nauda, biedru nauda un biedra veiktie dāvinājumi (ziedojumi) politiskajai organizācijai (partijai) Izgūts: https://likumi.lv/ta/id/36189-politisko-organizaciju-partiju-finansesanas-likums
[2] “8.pants. Ikgadējā finansiālās darbības deklarācija https://likumi.lv/ta/id/63633-grozijumi-politisko-organizaciju-partiju-finansesanas-likuma
[3] Likumi.lv. Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums. 3. pants. Iestāšanās nauda, biedru nauda un biedra veiktie dāvinājumi (ziedojumi) politiskajai organizācijai (partijai) Izgūts: https://likumi.lv/ta/id/36189-politisko-organizaciju-partiju-finansesanas-likums
[4]Turpat. 12. pants. Finansēšanas avoti.