×

LIKUMA IEVĒROŠANA BUDŽETA VEIDOŠANĀ – VADLĪNIJAS NOZARU ORGANIZĀCIJĀM

Ik gadu valsts budžeta veidošanas process ir saistīts arī ar vairāku sabiedrības grupu neapmierinātību, ka to intereses netiek ņemtas vērā. Nereti šīs situācijas saistītas ar apstākļiem, kad Saeima jau likumā noteikusi Ministru kabinetam pienākumu budžeta projektā paredzēt konkrētu finansējumu, taču šīs normas joprojām netiek respektētas.

“Sabiedrības par atklātību – Delna” (Delna) ieskatā situācija, kad Ministru kabinets patvaļīgi ignorē likumā noteiktos pienākumus, uzskatāma par nepieņemamu un atstāj būtisku negatīvu iespaidu uz sabiedrības uzticēšanos publiskās pārvaldes institūcijām. Uz nepieciešamību pēc uzlabojumiem budžeta veidošanas procesā 2022. gada maijā Saeimas budžeta komisijas sēdē, norādīja arī Latvijas Pilsoniskā alianse.

Lai nodrošinātu to, ka Delnas un citu nevalstisko organizāciju līdzdalība valsts budžeta veidošanā ir jēgpilna, Delna ir izstrādājusi vadlīnijas, kurās identificē procesa problēmjautājumus un sniedz ieteikumus nozaru organizāciju (turpmāk – NVO) darbībai. Vadlīnijas sniedz īsu ieskatu procedūru regulējošajos normatīvajos aktos, kā arī diskusijās ar budžeta veidošanas procesā iesaistīto organizāciju pārstāvju un amatpersonu secināto (Delna 2022. gada oktobrī organizēja diskusijas ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un publiskās pārvaldes amatpersonām).

Finanšu ministrijas mājaslapā skaidrots, ka budžeta procesu regulē šādu normatīvo aktu hierarhija:

  • Latvijas Republikas Satversme,
  • Starptautiskie tiesību akti,
  • Fiskālās disciplīnas likums,
  • Likums par budžetu un finanšu vadību,
  • Likums par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru,
  • Ministru kabineta noteikumi,
  • Iestāžu iekšējie noteikumi.

 

Būtiski atzīmēt, ka dažādi nozaru darbību regulējošie likumi, kuros paredzēti publiski tēriņi, kā Augstskolu likums vai Politisko partiju finansēšanas likums, šajā hierarhijā nav pieminēti. Tomēr veselais saprāts diktē, ka šādos likumos iekļautajām normām hierarhijā būtu jāatrodas vismaz virs Ministru kabineta noteikumiem. Attiecīgi secināms, ka šādu normu neievērošana iespējama tikai tiktāl, cik ievērošana būtu pretrunā augstākiem normatīvajiem aktiem.

Tāpat jāsecina, ka, ņemot vērā faktu, ka tehniski valsts savu budžetu var palielināt uz ārējā parāda rēķina, bieži izskanējušo argumentu par “līdzekļu trūkumu” likumā noteiktiem tēriņiem nedrīkstētu pašu par sevi uztvert par argumentu. Gadījumos, kad šāds arguments izskan, nepieciešams pieprasīt no amatpersonām papildu paskaidrojumus:

  • Kādi hierarhijā augstāki normatīvie akti neatļauj papildu līdzekļus piesaistīt?
  • Ja šādi augstāki normatīvie akti ierobežojumu uzliek, vai ieguvums no konkrētā ierobežojuma atsver zaudējumu, ko tas rada, neatļaujot budžetā iekļaut Saeimas iepriekš paredzētos tēriņus?

 

Šo jautājumu uzdošana amatpersonām ļautu būtiski celt diskusiju kvalitāti, kā arī veicinātu kopīgas izpratnes veicināšanu starp amatpersonām un NVO pārstāvjiem par “spēles noteikumiem”, kas budžeta veidošanas procesu regulē. Lai veidotu šādu vienotu izpratni par spēles noteikumiem, kas sniedz iespēju NVO kā partnerim iesaistīties procesā, Finanšu ministrija savā mājaslapā publicējusi arī dokumentu “Nevalstisko organizāciju (NVO) iesaiste budžeta izstrādes procesā nozaru ministrijās”.

Publicētajā dokumentā Finanšu ministrija budžeta pieņemšanas aptuvenajā grafikā iezīmējusi brīžus, kad NVO iesaistei varētu būt lielākā pievienotā vērtība.

Vispirms NVO iesaiste ir vēlama sadarbībā ar nozaru ministrijām gatavojot prioritāros pasākumus, ko paredzēts iesniegt Finanšu ministrijai. Publiskās pārvaldes amatpersonas Delnas diskusijā skaidroja, ka tieši, nozaru ministrijām, iesniedzot prioritāros pasākumus Finanšu ministrijai, tajos būtu jāiekļauj likumā jau paredzēto vajadzību finansēšana.

Pēc šī posma Ministru kabinets pieņem lēmumus par prioritāro pasākumu finansēšanu, vienlaikus, ievērojot Finanšu ministrijas sākotnēji noteiktos valsts fiskālos mērķus. Finanšu ministrija rekomendē NVO iesaisti šajā posmā, taču NVO pārstāvji Delnas diskusiju laikā norādīja, ka šajā posmā pieejams ļoti ierobežots informācijas daudzums par dokumentiem, kas Ministru kabinetā tiek apspriesti. Tāpat ministrija rekomendē NVO iesaisti arī politiskajās diskusijās, apstiprinot budžeta projektu Saeimā. Jāuzsver, ka Delnas diskusiju laikā sevišķi amatpersonas budžeta veidošanas procesu pasniedza kā politisku un tādu, uz ko normatīvie akti nemaz neattiecas, visu nosakot politiskajai gribai.

Ieteikumi NVO sektoram

  • Konstruktīva pieeja diskusijām, respektējot normatīvo aktu hierarhiju.
  • Jāpieprasa Finanšu ministrijai atklātība attiecībā uz valsts fiskālo mērķu noteikšanu un iespējamām atkāpēm no fiskālās disciplīnas (Fiskālās disciplīnas likuma 12. pants) – jālūdz Ministru prezidentam sniegt komentāru par fiskālo mērķu pamatotību, ņemot vērā citus sabiedrības attīstību raksturojošus rādītājus.
  • Jāatgādina nozaru ministrijām par likumu normām, kas nosaka nepieciešamību iesniegt attiecīgus prioritāro pasākumu finansējuma pieprasījumus.
  • Jārespektē nozaru ministriju ierosinājumi pārskatīt nozares finansējumu, lai pārdalītu to par labu likumos noteiktu vajadzību finansēšanai.
  • Jāpieprasa Ministru kabinetam atklātība attiecībā uz argumentāciju prioritāro pasākumu noradīšanai un jāidentificē gadījumi, kad argumentācija nav balstīta normatīvo aktu hierarhijā.
  • Gadījumā, ja nav ievērots nepieciešamais atklātības līmenis, vai pienācīgā mērā pamatota likumu neievērošana, Ministru kabinetam sagatavojot budžeta projektu, nepieciešams pēc budžeta pieņemšanas vērsties Satversmes tiesā, skaidrojot tā pieņemšanas neatbilstību labas likumdošanas principam.

 

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.

Pievienot komentāru

  • deputati uz delnas
  •  

    Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52