“Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) norāda – normatīvo aktu ievērošana Latvijas valsts budžeta sagatavošanas procesā bijusi problemātiska. Viens no piemēriem normatīvo aktu neievērošanai ir ilggadējā atsevišķu Augstskolu likuma normu neievērošana attiecībā uz tēriņiem, kas jāparedz budžeta projektā. Normas neievērošana jau teju 10 gadus bijusi par pamatu studentu protestiem.
“Iezīmēts” finansējuma palielinājums – Satversmes tiesas spriedums
Augstskolu likuma 78. panta septītā daļa no likuma izslēgta ar 2020. gada 29. oktobra spriedumu par 2019. gada valsts budžeta atbilstību Satversmei. Konkrētā norma noteica, ka Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo valsts budžeta projektu, tajā paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās – ne mazāku par 0,25 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums studijām valsts dibinātās augstskolās sasniedz vismaz 2 % no iekšzemes kopprodukta.
Satversmes tiesas procesā iesaistītās puses norādīja uz nepieciešamību sastādīt un sabalansēt budžetu saskaņā ar Likumu par budžeta un finanšu vadību un Fiskālās disciplīnas likumu. Citas saistības, ko valdībai dažādos likumos noteikusi Saeima, nav uzskatāmas par saistošām, jo it kā neiekļaujas šajā “reālistiskajā” un “ilgtspējīgajā” budžeta veidošanas rāmī.
Secinājumu daļā tiesa, atsaucoties uz Likumu par budžeta un finanšu vadību, secina, ka, “budžetu izstrādājot, jāņem vērā tas, lai izdevumus segtu atbilstoši ieņēmumi, un jāņem vērā arī nepieciešamība nodrošināt vispārējo ekonomisko līdzsvaru”. Šeit būtu vietā atzīmēt, ka, lai gan Likums par budžeta un finanšu vadību un Fiskālās disciplīnas likums zināmā mērā tiešām paredz “sabalansēta budžeta” veidošanas nepieciešamību, nav acīmredzami, kā šāda pieeja būtu vienīgā no Satversmes izrietošā.
Tiesas pamatojums rada iespaidu, ka “patiesuma princips“, par ko runāts sprieduma secinājumu daļā, noved pie nepieciešamības budžeta tēriņiem pārsniegt ieņēmumus. Tiesa šķietami principā nav ņēmusi vērā faktu, ka valsts tēriņu segšanai līdzekļus var arī aizņemties un atsevišķos gadījumos tā varētu būt saprātīga politika.
Tāpat spriedumā norādīts, ka nepieļaujams ir valdības rīcības brīvības samazinājums, kas izriet no Augstskolu likuma normas un tai līdzīgām normām. Vienlaikus pārsteidzošā kārtā itin nekāda uzmanība nav veltīta jautājumam par to, vai un kādā mērā valdības rīcību ierobežo Fiskālās disciplīnas likums. Jāatzīmē, ka sprieduma atsevišķajās domās tiesnesis Artūrs Kučs skaidrojis, ka ar šo spriedumu Saeimai ir nepamatoti ierobežota iespēja konceptuāli lemt par sabiedrībai un valstij vispārsvarīgu jautājumu ilgtermiņa risinājumiem.
Vispārīgā norma par dibinātāju pienākumu finansēt augstskolas
Kā 2022. gada jūnijā skaidrojis Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns profesors Jānis Ikstens, Augstākās izglītības likuma 77. pants nosaka pienākumu augstskolu dibinātājiem finansēt to darbību. Attiecīgi secināms, ka Augstskolu likums kalpo kā ilustrācija divu veidu normām, kas var “uzlikt Saeimai pienākumu” kādu nozari finansēt. Proti, tas var būt noticis vai nu ar normu, kas tiešā veidā iezīmē iekšzemes kopprodukta apjomu, kas tēriņiem novirzāmi, vai arī formulēts vispārīgi, kā pienākums valstij finansēt kādu funkciju izpildi. Profesora Ikstena situācijas izklāsts savukārt ilustrē politisko amatpersonu nespēju sniegt nopietnu pamatojumu vispārējo normu neievērošanai.
Jāatzīst, ka politiskās amatpersonas nav spējušas argumentēti pamatot arī “IKP iezīmēto normu” neievērošanai – attiecīgi piespiežot situāciju censties sakārtot Satversmes tiesai.
Delna ir pievērsusies Augstskolu likuma normu neievērošanai valsts budžeta veidošanas procesā, jo tas ir viens no gadījumiem, kad budžeta likums uz šī pamata apstrīdēts Satversmes tiesā. Gadījums arī ilustrē faktu, ka valsts pārvalde var turpināt ignorēt likumā noteikto daudzu gadu garumā. Lai gan Satversmes tiesas spriedums nav bijis par labu attiecīgajai nozarei, tā pamatojums iezīmējis atsevišķus interesantus jautājumus attiecībā uz varas atzaru lomu un savstarpējām attiecībām Latvijā. Šie jautājumi var sniegt noderīgu pienesumu turpmākām diskusijām starp NVO un publiskās pārvaldes amatpersonām par to, kā nodrošināt normatīvo aktu ievērošanu, atklātību un pilnvērtīgas NVO iesaistes iespējas valsts budžeta projekta izstrādē.
Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.
