×

DELNA PĒTA: KĀ PARTIJU BIEDRI IESAISTĀS PARTIJU DARBĀ

“Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna), lai veicinātu pilsoniskas līdzdalības iespējas, vēlas palielināt plašākas sabiedrības izpratni par partiju iekšējiem procesiem un padarīt partiju darbu atklātāku. Ar mērķi izzināt partiju biedru motivāciju iesaistīties organizācijā un to līdzdalības paradumus, Delna 2022. gada septembrī veica partiju biedru aptauju.

Dalība partijās ir viens no pilsoniskās līdzdalības veidiem, taču Latvijā iedzīvotāju iesaiste ir kritiski zema. Pēc oficiāliem datiem, 2018. gadā tikai 1,1 % no iedzīvotājiem bija iesaistījušies politiskajās partijās, salīdzinājumam Igaunijā tie bija 4,3 %, bet Lietuvā 4,1 %.

Partijas biedru iesaistes iespējas – normatīvie akti

Delna pirms 14. Saeimas vēlēšanām veikusi sarakstus iesniegušo politisko organizāciju (partiju un apvienību) mājaslapās publicētās informācijas izvērtējumu. Izvērtējumā konstatēts, ka politisko organizāciju prakse, publicējot informāciju ir diezgan atšķirīga. Nepilnīgas informācijas publicēšana daļēji skaidrojama ar faktu, ka mājaslapas ir vieta, kur organizācijām sevi reklamēt pirms vēlēšanām. Organizācijas parāda sevi no labākās puses un mazāku uzsvaru liekot uz izglītojošas un praktiskas informācijas piedāvāšanu, kas būtu noderīga, piemēram, uzraugot partijas darbu.

Daļā gadījumu partijas mājaslapās nav publicējušas arī savus normatīvos aktus. Tomēr tas nenozīmē, ka partijai tādu nav. Politisko partiju likums paredz, ka, lai dibinātu partiju, personas, kas apvienojas partijā, dibinātāju sapulcē pieņem lēmumu par partijas dibināšanu, apstiprina partijas programmu un statūtus, ievēlē valdi un saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūciju. Informācija, kas iekļaujama statūtos precizēta likuma 14. pantā. Tāpat partijas statūtos var paredzēt arī citus noteikumus, kas nav pretrunā ar likumu.

Gadījumos, kad statūti nav publicēti organizācijas mājaslapā, ar tiem ir iespējams iepazīties Uzņēmuma reģistra mājaslapā. Likuma 14. pants paredz, ka statūtos atrunājams plašs jautājumu loks. Cita starpā statūtos jāatrunā:

  • biedru iestāšanās, izstāšanās un izslēgšanas priekšnoteikumi un kārtība;
  • biedru naudas un iestāšanās naudas maksāšanas kārtība;
  • biedru tiesības un pienākumi;
  • biedru sapulces sasaukšanas, lēmumu pieņemšanas un pārstāvības kārtību, kā arī kārtību, kādā biedrs var pieprasīt jautājuma iekļaušanu partijas biedru sapulces darba kārtībā;
  • valdes darbības termiņu un valdes skaitlisko sastāvu, nosakot valdes locekļu tiesības pārstāvēt partiju atsevišķi vai kopīgi, valdes priekšsēdētāja tiesības un pienākumus;
  • saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijas uzbūvi, ievēlēšanas kārtību, kompetenci, lēmumu pieņemšanas kārtību un pilnvaru termiņu, kā arī zvērināta revidenta iecelšanas kārtību un pilnvaru termiņu;
  • kārtību, kādā tiek izdarīti grozījumi partijas statūtos un programmā;
  • kārtību, kādā tiek izvirzīti un apstiprināti deputātu kandidāti Saeimas, pašvaldību domju (padomju) un Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Tomēr partijas var, kamēr tas nav pretrunā likumam, statūtos atrunāt arī papildu jautājumus un veidot lēmumu pieņemšanas institūcijas. Daļa partiju, piemēram, ir izveidojušas partijas domi ētikas komisiju u.c. Šāda veida papildu institūciju darbu var regulēt statūtos atrunāti partijas iekšējie normatīvie akti (piemēram, domes nolikums). Tāpat partijas var veidot un publicēt tādus dokumentus kā ētikas kodekss un komunikācijas vadlīnijas. Gadījumos, kad tās eksistē, iespējams publicēt arī nodaļu nolikumus vai jaunatnes organizācijas normatīvos aktus. Kā labs piemērs pārskatāmi publicētam un plašam organizācijas iekšējo normatīvo aktu klāstam izceļama partijas Vienotība mājaslapa, kas Delnas veiktajā izvērtējumā saņēmusi augstāko punktu skaitu.

Lai gan Politisko partiju likums iezīmē jautājumu loku, kam statūtos jābūt atrunātam, pieejas un detalizācijas pakāpe, ko dažādas organizācijas izvēlas var būt atšķirīgas. Piemēram, procedūra, kādā partijas sastāda savus vēlēšanu sarakstus likumā nav detalizēti atrunāta. Attiecīgi būtiski, lai statūtos atrunāta dažādu lēmējinstitūciju iesaiste kandidātu saraksta apstiprināšanā. Vienlaikus uzmanību vērts pievērst ne vien tam, kā izveidotie saraksti tiek apstiprināti, bet arī tam, kurš atbildīgs par to veidošanu un kādā procedūrā tas tiek veikts. Ja šādi jautājumi nav atrunāti statūtos, tad tie būtu jāatrunā dokumentā, kas paredzēts tieši dalības vēlēšanās organizācijai.

Kas piedalījās Delnas aptaujā?

Delna izsūtīja e-pastus partijām no visiem 19 sarakstiem, kas pieteikti dalībai 14. Saeimas vēlēšanās. Aptauju noslēdzām 4. oktobrī, kopumā saņemot 209 atbildes. Aptaujā iekļauti 8 jautājumu bloki par iesaisti partijā, partijas finansēšanu, biedru līdzdalību lēmumu pieņemšanā, tāpat arī divi precizējoši jautājumi par to, kurai politiskajai partijai respondents pieder un cik ilgi bijis tās biedrs. Jautājumi formulēti ar mērķi veicināt izpratni par to, kā dažādu partiju biedri vērtē savas iespējas un līdzšinējo pieredzi, izmantojot normatīvajos aktos paredzētās līdzdalības iespējas.

Ne visas uzrunātās politiskās organizācijas bija atsaucīgas, lai arī e-pastu vēstules sūtītas gan uz partiju apvienības, gan partiju apvienībā esošo partiju e-pastu adresēm. Arī atgādinājumi nosūtīti vairākkārt. Pat ja saņemta atbilde, ka aptauja biedriem izsūtīta, vairāku organizāciju gadījumos neviens biedrs atbildi neiesniedza. Tas visdrīzāk pamatojams ar pirmsvēlēšanu laiku, kad partiju komunikācijas intensitāte ar medijiem un iedzīvotājiem palielinās, līdz ar to pastāv lielāka iespēja neievērot ziņu. Iespējams arī, ka vairumā gadījumu partijas biedri pasīvi seko līdzi no organizācijas saņemto ziņojumu saturam, vai nejūtas pietiekami motivēti ar savu līdzdalības pieredzi dalīties aptaujas formātā. Nav izslēgts arī, ka izvēle neatbildēt izdarīta speciāli, kas savukārt liecinātu par būtisku trūkumu partijas politikā, izvairoties no diskusijas.

Partijas, kuru biedru viedokļi ir visplašāk pārstāvēti aptaujā, ir Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” ar 75 dalībniekiem, Republika ar 38, Progresīvie ar 16, Konservatīvie, kā arī Latvijas Zemnieku savienība ar 15. “Latvija pirmajā vietā” ar 12, Saskaņa ar 8. Pārējās partijas nepārsniedza 5 atbilžu barjeru. Viens dalībnieks nebija norādījis partijas nosaukumu.

Vērojams, ka pat partiju biedru rindās nav vienotas izpratnes par to, kas ir partiju apvienība un kas ir partija, jo daļa aptaujāto kā savu pārstāvēto partiju ierakstījusi partiju apvienību, piemēram – septiņi Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji. Daļa Nacionālās apvienības biedru savukārt kā pārstāvēto partiju minējuši kādu no partijām, kas 2010. gadā izveidoja partiju Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”.

Darbības ilgums

Iedzīvotāju politisko partiju maiņa Latvijā ir bieža parādība. Ja politiķis pāris gadu laikā nomainījis vairāk par divām partijām, rodas jautājums – vai viedokļa un nostājas maiņa neparādīsies arī lēmumu pieņemšanas procesā un, kā tādā gadījumā garantēt, ka vēlētāja intereses tiks pārstāvētas. Lojalitāte partijai norāda uz uzskatu noturību un palielina uzticību. Tas ne tikai ļauj vēlētājam uzticēties konkrētiem politiķiem, bet arī liecina par politiskā spēka stabilitāti, padarot to prognozējamāku, līdz ar to samazinās iespēja, ka vēlētājs piedzīvos vilšanos partijas īstenotajā politikā.

Tā kā daļa no aptaujas dalībniekiem nāk no relatīvi jaunām politiskajām organizācijām, kā Republika un “Latvija pirmajā vietā”, vairums (21%) atbildējuši, ka ir partijas biedri vienu līdz divus gadus. Savukārt vecāko politisko spēku, kā Latvijas Zemnieku savienība, Latvijas Krievu savienība, Saskaņa, gadījumos atbildes iezīmē lielākus skaitļus – desmit un vairāk gadu dalību. Lielākā daļa  no ilgstošajiem biedriem nāk no Nacionālās apvienības, tikai 6% no pārējām partijām. Šeit gan vēlreiz jāatgādina, ka partija pastāv desmit gadus. Kopumā biedru skaits, kas darbojušies 10 un vairāk gadus, sastāda 25% no visiem aptaujātajiem. Tie biedri, kas atzīmējuši, ka darbojas partijā ilgāk, pirms apvienošanās acīmredzot piederējuši kādam no partiju veidojošajiem spēkiem – „Visu Latvijai!” vai „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Tā kā pāris biedri (4%) atzīmējuši, ka ir biedri jau vairāk nekā 30 gadus, iespējams, ka tie iestājušies “Tēvzemei un brīvībai” vai Latvijas Nacionālās neatkarības kustībā vēl pirms to apvienošanas 1997. gadā. Tas ir piemērs gadījumiem, kad biedri sekojuši savai partijai arī cauri pārmaiņām, kas liecina par spēcīgu politisko noturību un lojalitāti, politiskā spēka spēju saglabāt biedru uzticēšanos.

Kopumā aptaujas rezultāti vedina domāt, ka visās partijās aktīvu biedru rindās salīdzinoši liels skaits ir jauni biedri. Divus gadus un mazāk partijās darbojušies 30% no visiem aptaujātajiem. Arī tie 40 biedri (19%), kas darbojas 3–5 gadus, ir piedzīvojuši tikai vienu Saeimas sasaukumu.

Iemesli kļūt par partijas biedru

Vērojams, ka motivācija kļūt par partijas biedru daļā gadījumu ir līdzīga divos faktoros. Pirmkārt, 93 aptaujas dalībnieki (45%) vēlas iesaistīties politiskajā spēkā, kura vērtības un ideoloģija viņiem ir tuva, ar kuru sakrīt intereses sev būtiskajās jomās. Otrkārt, 80 no respondentiem (38%) caur dalību partijā vēlas ietekmēt politiku valstī gan kopumā, gan, izjūtot atbildību par konkrēto sevis pārstāvēto nozari. Faktors, ko atzīmējuši desmit biedri (5%), ir interese par politiku, caur partiju iegūstot iespēju nokļūt tuvāk pārvaldes procesiem, kā viens dalībnieks minējis – “redzēt politikas aizkulises”. Desmit citi biedri (5%), kas lielākoties nāk no jaunajām partijām, kā motivāciju minējuši neapmierinātību ar situāciju valstī, valdības un Saeimas darbu. Pozitīvi vērtējams, ka vērojama rīcība – stāšanās partijā, “nespējot vienaldzīgi noskatīties”, kā teikts vienā atbildē. Kritikas paušana no malas ir neefektīva un norāda uz nespēju uzņemties atbildību, piedāvāt risinājumu. Arī, ja gaidas ir tālu no realitātes, esot partijā var iepazīt politiskos procesus un sistēmu, ar laiku izprotot, ko un kā ir iespējams īstenot.

Piecus biedrus (2.5%) uzrunājusi partijas līderu, citu biedru darbība. Spēcīgu valstiskuma apziņu un atbalstu demokrātiskām vērtībām parāda dažu (2%) aptaujas dalībnieku izceltā savu tiesību realizēšana, demokrātijas pamatvērtību, tai skaitā pilsoniskās sabiedrības stiprināšana.

Citas atbildes saistītas ar specifiskiem iemesliem, piemēram, ģimenes vēsturi, kā arī vēlmi piedalīties sabiedriskajā dzīvē. Minēts arī, ka iestāties partijā motivējis drauga padoms, ka tas palīdzēs iegūt darbu. Viens biedrs izteicies, ka partijā vairs nebūs, jo tā nestrādā sabiedrības interesēs. Cits biedrs izcēlis, ka kļuvis par biedru, vēloties ietekmēt tās partijas viedokli, par kuru balsojis vēlēšanās.

Partiju biedru sapulču apmeklējums

Partijas biedru sapulces ir vieglākais un izplatītākais veids, kā sekot līdzi un piedalīties partijas darbā. Sapulces reizi gadā vai biežāk apmeklē 88% biedru, 5% apmeklē reizi 2-3 gados. Tikai 2% piedalās sapulcēs retāk kā reizi 3 gados, bet 5.2% sapulces neapmeklē vispār, pamatojot to ar grūtībām nokļūt klātienes sapulcēs personīgu iemeslu, veselības, attāluma dēļ. Divi respondenti (1%) netiek uz sapulcēm darba dēļ, vēl trīs netiek informēti par sapulču norisi vai par to paziņots pārāk vēlu. Vienā gadījumā partijas biedrs uzskata, ka nav jēgas dalībai sapulcēs, jo lēmumus pieņem daži cilvēki, pārējie ir “statisti”. Par iemeslu nepiedalīties partijas biedru sapulcēs minēta arī iespēja iegūt informāciju citos veidos.

Citi līdzdalības veidi

Veidi, kā partiju biedri var iesaistīties partijas darbā, atšķiras dažādās partijās un arī atkarībā no katra cilvēka personīgās motivācijas, spējām. Visbiežāk, 42 gadījumos, partiju biedri min pasākumu rīkošanu, koordinēšanu, minot arī specifiskus piemērus, kā piemēram, partijas kongresa organizēšana, tāpat arī dalību tajos. Partijas popularizēšana sociālajos tīklos, tāpat kā došanās pie vēlētājiem un zvanīšana aktīvistiem, kā arī aģitēšana pirms vēlēšanām, ir otrs populārākais veids, kā iesaistīties partijas darbā, saņemot tikpat respondentu atbildes, cik pirmajam.

Arī iesaiste dažādās darba un diskusiju grupās par tēmām, kas būtiskas konkrētajam biedram ir populāra atbilde ar 30 respondentu atbildēm. Dalība šajās diskusijās ļauj nodot savas idejas un padomus citu vērtējumam, kā arī palīdz idejām nokļūt līdz partijas amatpersonām un veidot partijas kopējo nostāju.

Biedru līdzdalības veids ir arī kandidēšana pašvaldības vai Saeimas vēlēšanās, ko ir darījuši 17 respondenti, no tiem pieci arī šobrīd pilda deputātu pienākumus. Darbs partijas vadības struktūrās izcelts 16 atbildēs, bet aktīva palīdzība praktiskos ikdienas darbos un neiesaistīšanās partijas darbā, turpinot sekot līdzi, atzīmēta 14 reizes.

Tikai 10 partiju biedri piedalījušies iekšējo lēmumu pieņemšanā – attiecīgi viens kandidātu saraksta izveides procesā, deviņi piedalījušies programmas rakstīšanā. Respondenti minējuši pozitīvu līdzdalības formu – iespēju iesūtīt priekšlikumus programmai. Par ierosinājumu un priekšlikumu iesniegšanu partijas valdei un deputātiem runājuši vēl 10 biedri. Tas norāda uz priekšrocību, ko iegūst, kļūstot par partijas biedru – rodas iespēja tiešāk komunicēt ar amatpersonām, taču šīs iespējas diemžēl nav izmantojis liels skaits respondentu.

Viens biedrs atbildējis, ka atbalsta partiju, ziedojot. Viens partijai palīdz ar normatīvo aktu projektu izvērtēšanu, bet cits strādā, lai izceltu kļūdas un nepilnības. Vēl divos gadījumos biedri pauduši, ka iesaistās diskusijās partijas biedru grupās sociālajos tīklos.

Ziedojumu un biedra naudu iemaksu biežums

Atbildot par partiju biedru iesaisti partijas finansēšanā – ziedojumu un biedra naudu iemaksu biežumu, ir divas populārākās atbildes – iemaksas veiktas reizi gadā vai tās netiek veiktas vispār. Regulāras biedra naudas iemaksas un ziedojumus reizi gadā vai biežāk raksturīgas “vecajām” partijām, kā Latvijas Zemnieku savienība, Nacionālā apvienība un Saskaņa. Tas kopumā norāda uz partiju biedru aktivitāti, ja pieņemam, ka regulāri maksājumi nozīmē arī augstāku iesaistes līmeni. Redzams, ka ziedojumu iemaksas kopumā ir retākas par biedra naudas iemaksām, kas skaidrojams ar brīvprātības principu ziedojumu gadījumā.

Ziedojumu un biedra naudu iemaksu apmērs

Respondenti lielākoties veic iemaksas minimālās biedra naudas apmērā (katra partija nosaka savu minimālo biedru naudas apmēru), bet liela daļa maksā mazāk par 2500 EUR gadā, bet vairāk, nekā minimālo biedra naudu. Kā trešā populārākā atbilde minēta iemaksu un ziedojumu neveikšana. Divi aptaujātie biedri partijai maksā no 2500 līdz 6000 EUR gadā, bet neviens nav iemaksājis 6000 EUR un vairāk. Tendence, kas parādās, kopumā ir pozitīva, jo to personu skaits, kas veic lielas iemaksas, tādējādi potenciāli gūstot nesamērīgu ietekmi uz partijas darbu, ir mazs.

Iesaiste iekšējā lēmumu pieņemšanā

Visos apgalvojumos, kas saistīti ar procedūrām lēmumu pieņemšanā un partijas biedru iespējām ietekmēt iekšējos lēmumus, pārsvaru gūst pozitīvās un daļēji pozitīvās atbildes. Tomēr partijas amatpersonu nostājas skaidrošanu nav novērojuši 40 biedri (19%). Neizskaidrota nostāja var radīt neizpratni un pat vilšanos biedros, taču izskaidrota – veicināt atbalstu. Ja nostājai nav objektīva pamatojuma, tā uzskatāma par negatīvu tendenci, kas nerada labu priekšstatu par to, kas ir partijas viedokļa pamatā. Par partijas finanšu plūsma  informēta vairāk kā puse, taču ap 50 partiju biedru (23%) nepiekrīt vai daļēji nepiekrīt apgalvojumam. Tā kā daļu partijas budžeta sastāda privāto finansētāju līdzekļi, bet tās partijas, kas pārvarējušas 2% slieksni Saeimas vēlēšanās, ienākumus gūst arī no valsts, ir būtiski saprast finansējuma izlietojumu un ienākumus, lai izprastu, kur tērēti biedru, sabiedrības līdzekļi. Gadījumos, ja partijai ir kāds nozīmīgāks sponsors, to partijas biedriem būtu svarīgi zināt, lai saprastu, kā interesēs viņu pārstāvētā partija darbojas, kam ir potenciāli lielākā ietekme. Neitrālās balsis var tulkot kā mazu interesi par finansējuma plūsmu.

Biedru iesaisti politiskās partijas darbībā, to, cik uzklausīts ir viņu viedoklis, kā arī – kādas ir viņu ietekmes iespējas, vislabāk var novērtēt brīdī, kad partijas izraugās savus līderus, definē partijas pozīciju un programmu, kā arī izraugās partijas kandidātus vēlēšanās. Kā noskaidrojām izpētes procesā pirms vēlēšanām, partiju mājaslapās nav pieejama informācija par vēlēšanu kandidātu sarakstu izveidi un programmu izstrādi. Ir vērtīgi to izprast, jo lēmumu pieņemšanas norise parāda, cik spēcīga ir partijas vai partiju apvienības iekšējā demokrātija. Vērojams, ka vairākums partiju biedru izprot iekšējos procesus, piemēram, vēlēšanu sarakstu izveides principus. Par dalību saraksta un programmas izveidē gan atbildes nav tik viennozīmīgas, vairāk nekā 40 biedriem (19%) atbildot, ka iesaiste nav notikusi. Tas savukārt liek apšaubīt, cik demokrātiska ir lēmumu pieņemšana partijā. Pozitīvu tendenci savukārt uzrāda apgalvojums par iespēju ikvienam kandidēt uz vadošiem amatiem partijā, kur piekrītoši atbildējis nospiedošais vairākums aptaujas dalībnieku. Arī skaidrojumu sakarā par amatpersonu veiktiem balsojumiem situācija ir līdzīga, palielinoties neitrālo un daļēji pārliecinošo atbilžu skaitam, bet samazinoties negatīvajām atbildēm.

Nav vērojama acīmredzama sakarība starp partijas darbības ilgumu vai citiem līdzīgiem kritērijiem un respondentu informētības līmeni. Līdz ar to jāsecina, ka dažādu partiju darbā iespējams gūt visai atšķirīgas pieredzes.

Zināšanas par partijas sadarbības partneriem

Jautājumā par to, ar kādām organizācijām un partijām biedru pārstāvētā partija sadarbojusies, bija iespējams atzīmēt vairākas atbildes. Atbildes nav snieguši visi biedri, kā arī 38 no respondentiem (18%) atbildējuši “Neviens no minētajiem”, jo ne visas partijas ir sadarbojušās ar citām, veidojot apvienības, kā arī ne visas piedalījušās Saeimas un pašvaldību vēlēšanās un veidojušas koalīciju. Lielais biedru skaits, kas snieguši apstiprinošas atbildes, ļauj secināt, ka partija veiksmīgi komunicē, kā arī biedri interesējas par partijas darbu. Mazāks pozitīvo atbilžu skaits ir jautājumā par kopīgi iesniegtajiem vēlēšanu sarakstiem, ko daļēji var saistīt ar jaunāko partijas biedru zināšanu trūkumu par iepriekšējo vēlēšanu sarakstu sastāvu.

 

Partiju biedru motivācija iestāties partijās, kā arī dažādās iesaistes iespējas parāda, ka partijas ir platformas, kur pastāvēt par savām interesēm, satikt līdzīgi domājošus cilvēkus un līdzdarboties veidā, kas personīgi šķiet tuvākais. Vienlaikus jāizceļ, ka aptauja vēsta tikai par daļu no partijām un biedriem, kas parādījuši aktivitāti un vēlmi aktualizēt dalību politiskajā partijā kā nozīmīgu pilsoniskās līdzdalības veidu. Partiju biedru piesaiste un pilsoniskās sabiedrības stiprināšana iet roku rokā ar atklātību, runājot par to, kas notiek partijā. Tādēļ aicinām gan partijas, kas iesaistījās aptaujā, gan visas pārējās aktīvāk komunicēt ar sabiedrību par iesaistes veidiem un nozīmi, kā arī skaidrot iekšējos procesus.

 

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.

Pievienot komentāru

  • deputati uz delnas
  •  

    Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52