×

LATVIJAS VALSTS MEŽU NEPAVEIKTAIS DABAS AIZSARDZĪBĀ

Pirmais teikums no Latvijas meža politikas, kas apstiprināta 1998. gadā: “Meži ir Latvijas nacionālā bagātība, kura saglabājama un vairojama, lai apmierinātu sabiedrības ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās vajadzības.”. To, kā “Latvijas valsts mežiem” (LVM) ir veicies ar ekonomisko vajadzību apmierināšanu, šajā rakstā nekomentēšu, bet tālāk aprakstītas ekoloģiskās un sociālās vajadzības.

Pretēji uzņēmuma mārketinga aktivitātēm, LVM vienmēr ir politiskā līmenī aktīvi cīnījies pret dabas aizsardzības stiprināšanu valsts mežos, praktiskajā mežu apsaimniekošanā iznīcinājis saudzējamas dabas vērtības un ignorējis vietējo iedzīvotāju vēlmes mežu apsaimniekošanā.

Ļoti vienkāršs rādītājs, ka LVM apsaimniekotajos valsts mežos netiek ievērots līdzsvars starp ekonomiskajiem, vides un sociālajiem mērķiem, ir primāri šiem mērķiem atvēlētās mežu platības. Kā redzams jaunākajā stratēģijas īstenošanas pārskatā, 2021. gadā 81 % mežu bija atvēlēts primāri ekonomiskajiem mērķiem – koksnes ražošanai, bet dabas aizsardzībai – tikai 18,7 %. Un tas, pat neiedziļinoties, vai formāli dabai atvēlētie meži tiešām tiek atbilstoši apsaimniekoti.

Uzņēmumam uzticētajos valsts mežos tiek iznīcinātas starptautiskas nozīmes dabas vērtības. Šajā video (8:34) no mežu nozares konferences toreizējais LVM padomes loceklis Mārtiņš Gaigals norāda, ka, atsakoties no ES nozīmes biotopu ciršanas, samazinātos LVM iegūtais koksnes apjoms. Tātad LVM apzinās, ka, lai aizsargātu šos biotopus, ciršanas apjoms būtu jāsamazina, bet tā vietā viņi cīnās pret šo biotopu aizsardzību.

Līdzīgi ir ar aizsargājamo sugu atradnēm. LVM apzina lielās ligzdas, bet pārējās aizsargājamās putnu sugas tiek faktiski ignorētas. Pirmkārt, netiek mērķtiecīgi novērtēta šo sugu klātbūtne plānotajās mežizstrādes vietās (LVM kā atbildi parasti pasniedz savu datubāzi, kurā ir daudz ierakstu, bet lielākoties tie ir gadījuma rakstura novērojumi). Otrkārt, pat tajos gadījumos, kad aizsargājamu sugu klātbūtne tiek konstatēta, tas faktiski neietekmē mežizstrādes plānošanu.

Īpašs gadījums ir pūču un dzeņu sugu aizsardzības plāni, kuru ietvaros zinātnieki noteica šo sugu grupu aizsardzībai prioritārās teritorijas. Tātad uzlika uz kartes vietas, kas no šo sugu saglabāšanas viedokļa būtu īpaši saudzējamas. LVM meža apsaimniekošanas plāna 33. lpp. var izlasīt, kāda ir uzņēmuma attieksme pret šo. Vietās, kur saskaņā ar šo sugu aizsardzības plāniem nedrīkstētu cirst mežu, vienīgais, ko LVM dara, ir nosaka sezonālus ierobežojumus ceļu būvei. Tālāk seko skaidrojums, kāpēc LVM ignorē speciālistu izstrādātos, uz zinātniskām metodēm balstītos un VARAM apstiprinātos sugu aizsardzības plānus. Vai šis skaidrojums bija arī iepriekšējās (iepriekšējās vadības apstiprinātajās) meža apsaimniekošanas plāna redakcijās ir jāpārbauda, bet pati pieeja, ka pūču un dzeņu aizsardzībai prioritārās teritorijas tiek ignorētas, bija gan.

Un šādus gadījumus, kad dabas aizsardzība Latvijas valsts mežu pārraudzītajos mežos tikusi apkarota, varētu skaitīt vēl un vēl.

Nereti arī vietējie iedzīvotāji iebilst pret mežizstrādes plāniem. Parasti tas beidzas ar to, ka ierodas LVM pārstāvji un izskaidro iedzīvotājiem, kāpēc viņu viedoklis netiks ņemts vērā. Kliedzošākais bija gadījums, kad viena no vietējām iedzīvotājām tika iesūdzēta tiesā. Kā tieši lieta beidzās, detaļas nezinām, bet notiesāta Anita Biseniece netika, taču šis bija LVM mēģinājums iebiedēt iedzīvotājus, kas iebilst viņu plāniem.

Par interešu konfliktiem jau minēts iepriekš, bet viens īpašs piemērs ir LVM ziedojumu piešķiršana pašam uzņēmumam pietuvinātām organizācijām, faktiski tos novirzot pašu LVM tēla spodrināšanai. Svaigākais zināmais sižets šeit->Vecāka ziņa šeit ->.

Vēl viena lieta, par ko saprotamu iemeslu dēļ ļoti maz publiski runā, bet kas ir vispārzināma, ir LVM ietekme uz plašsaziņas līdzekļiem. Šeit (12:04) viens gadījums, kad tas tomēr pieminēts arī publiski ->.

Nobeigumā vēlos piebilst, ka man nav pilnīgi nekādu simpātiju pret LVM jauno padomi un valdi. Pat nerunājot par procesu, kādā viņi tika pieņemti darbā, jau tagad ir skaidrs, ka viņi neplāno neko uzlabot LVM darbā. Turklāt jāatzīmē, ka bija paredzēts, ka gan padomē, gan valdē būs viens cilvēks, kura kompetence būtu vides aizsardzība, bet šāds cilvēks netika pieņemts nevienā no šīm institūcijām.

Viesturs Ķerus

Biedrības “Latvijas Ornitoloģijas biedrība” valdes priekšsēdētājs

 

Pievienot komentāru

  • deputati uz delnas
  •  

    Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52