Kā salāgot privātumu ar atklātību? Tā varētu raksturot dilemmu diskusijā par pašvaldību un valsts pārvaldē strādājošo atalgojuma publiskošanu. Savulaik Saeima jau pieņēma likumu, kas paredzēja, ka valsts un pašvaldību darbinieku algām ir jābūt publiskām. Tomēr pēc tam, kad divu augstskolu – Rīgas Tehniskās universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes – mācībspēki vērsās tiesā, sūdzoties par privātās dzīves neaizskaramības principa pārkāpšanu, Satversmes tiesa likuma normas atcēla (2019).
“Sabiedrības par atklātību – Delna” (Delna) ieskatā pēc normu atcelšanas ir ievērojami vājināts valsts un pašvaldību līdzekļu izlietojuma atklātības līmenis un sabiedriskās kontroles mehānisms. Lai raisītu šī jautājums plašāku rezonansi sabiedrībā, valsts pārvaldes amatpersonu un darbinieku, kā arī lēmumu pieņēmēju vidū, Delna 2022. gada 4. novembrī rīkoja tiešsaistes ekspertu forumu un publisko diskusiju. Pasākuma mērķis ir paplašināt informētību par apstiprināto valsts pārvaldes atalgojuma sistēmas reformu, valsts kapitālsabiedrību atlīdzības politiku un atklātības tendencēm; vajadzību publicēt valsts amatpersonu un darbinieku atlīdzību valsts iestādēs. Pasākuma video ieraksts ir pieejams Delnas Facebook lapā.
Pasākumu atklāja finanšu ministra padomnieks budžeta jautājumos Ints Dālderis (Jaunā Vienotība), pēc kura iniciatīvas savulaik likumā tika iekļauta prasība publicēt iestāžu mājaslapās valsts un pašvaldību amatpersonām, darbiniekiem izmaksāto atlīdzību – vārdu, uzvārdu un saņemtās atlīdzības apmēru.
Apstiprinātā valsts pārvaldes atlīdzības reforma un kapitālsabiedrību atlīdzības politika
Valsts kontrolieris Rolands Irklis iepazīstināja ar revīziju ziņojumos “Valstij un pašvaldībai tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzība” (2020) un “Vai Valsts pārvaldes reformas plāns 2020 norit saskaņā ar plānoto un tiek panākts iecerētais efekts?” (2022) secināto. Runājot par kapitālsabiedrībām, R. Irklis norādīja, ka normatīvie akti regulē kapitālsabiedrību atlīdzības politiku, bet ir vairāki trūkumi – nav izveidota atlīdzības vienota prakse un centrāla pārraudzība. Kapitālsabiedrību valdes nerīkojas atbilstoši normatīvo aktu regulējumam un labas pārvaldības principiem. Atlīdzība ir augstāka, maksājumi veikti neatbilstoši likumam (piemēram, maksājumi, atstājot amatu). Piecu gadu laikā kapitālsabiedrību līdzekļi vismaz 4 miljonu apmērā izlietoti, pārkāpjot likumu.
Reaģējot uz Valsts kontroles revīzijas secinājumiem, Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) ir skaidrojis, kā valdes locekļiem noteikt mēnešalgas apmēru un prēmijas, sniedzis skaidrojumus individuālo mērķu noteikšanai un snieguma novērtēšanai – publicējot vadlīnijas (ieteicošs raksturs). PKC vadītājs Pēteris Vilks norādīja, ka galvenās atlīdzības komponentes kapitālsabiedrības valdes locekļiem ir fiksētā daļa un atlīdzības mainīgā daļa (prēmija), padomes locekļiem prēmijas nav paredzētas. Vēl ir atsaukšanas pabalsts un apdrošināšana. Noteikts ir maksimālais koeficients mēnešalgai, ņemot vērā kapitālsabiedrības izmēru (maza, vidēja, liela), sniegumu un finanšu rezultātus. Turklāt atalgojuma politikas principiem ir jābūt publicētiem kapitālsabiedrības mājaslapā kopā ar informāciju par izmaksāto atalgojumu, papildu tam informācijai jābūt iekļautai starp periodu vadības ziņojumā un amatpersonas deklarācijā. Pēc pasākuma apskatot AS “Latvijas Valsts meži”, “Latvijas Dzelzceļš” un “Rīgas Satiksme” mājaslapas, diemžēl neizdevās atrast izmaksātās atlīdzības apjomu, tā vietā bija vispārīgs un nekonkrēts apraksts par atlīdzības politiku un kapitālsabiedrību vadību.
Pārresoru koordinācijas centra pasūtītajā pētījumā “Par valdes un padomes locekļu atlīdzības noteikšanas praksi un atlīdzības apmēru publisku personu kapitālsabiedrībās un privātās kapitālsabiedrībās Latvijā un ārvalstīs” (2022), ko veica zvērinātu advokātu birojs “PwC Legal&”, būtiskas nepilnības nekonstatēja. Tiek uzsvērta pārskatāmas atlīdzības politikas izstrādes nozīmība katrā kapitālsabiedrībā, atalgojuma apmēra sasaiste ar valdes un padomes locekļa slodzi, kā arī atalgojuma maksimālā apmēra sasaiste ar kapitālsabiedrības mērķiem un ienākumu avotiem, aicinājums pārskatīt mainīgās atlīdzības apmēra limitus, apsvērt personāla akciju piešķiršanu valdes locekļiem.
Valsts kancelejas Cilvēkresursu politikas nodaļas konsultante Laila Ruškule iepazīstināja ar apstiprinātās atlīdzības reformas likuma tvērumu un informēja par izmaiņām valsts un pašvaldību institūcijās nodarbināto atlīdzībā (grozījumi Atlīdzības likumā). Likuma tvērums attiecas tikai uz Saeimas un pašvaldības deputātiem, valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem, ārstniecības personām, kuras sniedz no valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus (t.sk. valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības). Ārpus likuma tvēruma paliek pedagogi un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās nodarbinātie.
Reforma paredz mēnešalgu samērot ar atlīdzību darba tirgū – 80 % no privātā sektora algas par līdzīgu darbu. Turklāt atsevišķās specialistu grupām, piemēram, IT, lai piesaistītu un noturētu darbiniekus, atlīdzība iespējama lielāka. Mēnešalga ir izteikta koeficienta veidā, mainoties ekonomiskajai situācijai, vai mainīties arī tās apmērs un tā ir atkarīga no iestādē noteiktajiem atlīdzības kritērijiem un darbinieku darba snieguma. Savukārt, iestādes vadītāja atalgojums – no iestādes budžeta un amata vietu skaita.
Maksimālais piemaksu apjoms ir samazināts uz pusi (iepriekš 60 % no mēnešalgas, tagad – 30 %), lai spētu celt mēnešalgu un uzlikts limits – no 2023. gada mēnešalga kopā ar piemaksām nevarēs pārsniegt ministru prezidenta mēnešalgu. Būtiski zināt, ka jauno sistēmu sāk ieviest jau no 2022. gada 1. jūlija, taču vēl ir daudz darāmā un priekšā ir amata vietu pārskatīšana un klasificēšana. Valsts kontrolieris uzsvēra, ka valsts pārvaldes atlīdzības reforma nav bijusi līdz šim efektīva – nav samazināts nodarbināto skaits, pārskatītas funkcijas, līdz ar to nav rasts finansējums mēnešalgas celšanai, būtībā nav notikušas redzamas nodarbināto skaita izmaiņas centrālajās iestādes.
Ir jāizstrādā vienoti darba snieguma radītāji augstākā līmeņa amatpersonām, jārod risinājums kā izlīdzināt atalgojuma fondu starp ministrijām, jo ir “bagātās” un “nabagās” ministrijas; “nabagās” ministrijas nevar darbiniekiem celt algas, jo nepietiek līdzekļu. Tikai iekšējo resursu ietvaros algu izlīdzināšanu un celšanu varētu neizdoties veikt līdz 2027. gadam. To var izdarīt tikai radikāli mazinot darbinieku skaitu un pārskatot iekšējos resursus.
Vajadzība publicēt saņemto atlīdzību
Lielākā daļa diskusijas dalībnieku pauda pārliecību, ka privātumu un atklātību var savienot, un ir jāatgriežas pie jautājuma par pašvaldību un valsts pārvaldē strādājošo atalgojuma publiskošanu. Valsts pārvalde ir nodokļu maksātāju naudas tērētāji un sabiedrībai ir jāzina, kā tiek tērēti publiskie līdzekļi. Vairāki dalībnieki norādīja, ka viņu atalgojums ir pieejams publiski jau vairāku gadu garumā, un viņi nekādas problēmas tajā nesaredz. Viņi pauda pārliecību – ja cilvēks izvēlas strādāt publiskajā pārvaldē, viņam ir jārēķinās ar nosacījumu, ka viņa alga ir publiski pieejama. Turklāt ekspertu forumā runātais nerada pārliecību par atlīdzības politikas valsts pārvaldē, valstij un pašvaldībai piederošajās kapitālsabiedrībās skaidrību un izsekojamību.
Delnas padomes priekšsēdētāja vietniece Evita Goša akcentēja, ka Satversmes tiesas spriedums, kas mudināja atlīdzības publiskošanas normu atcelt, nenosaka, ka atklātības princips būtu slikts, bet norāda, ka tika pārkāpts labas likumdošanas princips grozījumu pieņemšanas procesā. Delnas ieskatā jautājums par atlīdzības atklātību atkārtoti ir jāskata kopā ar fizisko personu datu speciālistiem un Satversmes tiesību ekspertiem. Satversmes tiesas spriedums neliedz pārstrādāt likumu un publiskot personalizētu atalgojumu. Jautājums ir tikai par formu un veidu, kā tas tiek darīts.
Pašvaldību savienības padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča uzskata, ka ir saudzīgāki veidi, kā risināt cīņu ar nelietderīgu publisko līdzekļu izmaksām, fiktīvu nodarbinātību utt. Viņa pati ir piedzīvojusi nepatīkamus brīžus, kad viņas alga bija publiski pieejama un pastāvīgi bija jātaisnojas par saņemtā atalgojuma apmēru (kaimiņu interese ir nelielu apdzīvotu vietu neatņemama sastāvdaļa).
Izkristalizējās, ka tieši atklātība un informācijas pieejamība ļautu nodrošināt taisnīgāku algu fonda sadali, tas arī palīdzētu tiem, kas strādā pie valsts pārvaldes atalgojuma reformas. Pēteris Vilks skaidroja, ka no vienas puses, valstij ir pieejama informācija par katru cilvēku un viņa ienākumiem, taču šo informāciju šobrīd nav iespējams apkopot.
Progresīvo frakcijas vadītājs Rīgas domē Mārtiņš Kossovičs un Ints Dālderis pauda pārliecību, ka publiskojamajai informācijai ir jābūt maksimāli skaidrai un atklātai. I. Dālderis uzsvēra – ja nav iespējams, ka tiek publiskoti personalizēti dati, tad nav jēgas.
14. Saeimas deputāte Skaidrīte Ābrama (iepriekš vadīja Konkurences padomi) pilnībā atbalsta atlīdzības publiskošanu un ir gatava aktualizēt šo jautājumu parlamentā. Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka šī jautājuma tālāka skatīšana ir Saeimas atbildība.
Balstoties uz Delnas iepriekš veikto analīzi un pasākumā runāto aicinām:
- Lēmumu pieņēmējus Saeimā atgriezties pie atkārtotas jautājuma par publisku atlīdzību izskatīšanas, pārrunājot publiskošanas vajadzību ar fizisko personu datu aizsardzības speciālistiem un Satversmes tiesību ekspertiem un rodot kompromisu atlīdzības publiskošanas veidam, – jānodrošina iespēja sabiedrībai, pētniekiem un medijiem sekot līdzi izmaksātajai atlīdzībai.
- Ņemot vērā sabiedrības zemo uzticību valsts pārvaldei, atlīdzība būtu jāpublisko ne tikai valsts amatpersonām, bet arī darbiniekiem. Arguments, ka informācija par valsts amatpersonu atalgojumu joprojām ir pieejama valsts amatpersonu deklarāciju publiskajā daļā, nav pietiekams, jo informāciju var gūt tikai reizi gadā, nevis katru mēnesi, kā tas bija iepriekš. Turklāt valsts pārvaldes darbinieki deklarācijas nesniedz. Atklātībai par saņemto atlīdzību ir jāattiecas arī uz kapitālsabiedrību valdi, padomi un darbiniekiem. Iepriekšējos gados izskanējušie fiktīvās nodarbinātības gadījumi un uzsāktās izmeklēšanas “Rīgas Namu pārvaldniekā” un “Rīgas Satiksmē” mudina sekot līdzi personāla nodarbinātībai un izmaksātajai atlīdzībai.
- Lai arī iedzīvotājiem joprojām ir tiesības iegūt informāciju par attiecīgās amatpersonas vai darbinieka vārdu un uzvārdu un saņemto atalgojumu, prasot to Informācijas atklātības likuma kārtībā, tajā skaitā sniedzot attiecīgu pamatojumu, šis mehānisms ir apgrūtinošs un bieži vien cilvēkam no malas nav zināms, kādi cilvēki ir nodarbināti.
- Valsts pārvaldes atlīdzības reforma un kapitālsabiedrību atlīdzības politika un atklātība nerada pārliecību par caurskatāmiem un izsekojamiem publiskajiem tēriņiem.
Papildu informāciju par valsts pārvaldes atlīdzības reformu aicinām skatīt šeit ->.
Pasākumu atbalsta ASV vēstniecība Latvijā un Atklātības fonds, ar kuru atbalstu jau 2021. gadā rīkojām četrus pasākumus par dažādām pretkorupcijas, tiesiskuma un labas pārvaldības tēmām. Šogad turpinām iesākto ar jaunu pasākumu sēriju, kas arī ir veltīta Latvijas progresam korupcijas apkarošanā. Šis ir trešais pasākums šogad četru pasākumu sērijā. Aicinām iepazīties ar iepriekšējo pasākumu kopsavilkumiem.
Ekspertu forums un publiskā diskusija “Interešu konflikta pārvaldība pašvaldībās”.
Ekspertu forums un publiskā diskusija “Saeimas deputātu ētikas kodekss“.
