“Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) apkopoja ekspertu, nevalstisko organizāciju pārstāvju un žurnālistu viedokļus par 13. Saeimas paveikto atklātības, labas pārvaldības un korupcijas mazināšanas jomās, rīkojot vairākas diskusijas. Veicot apkopojumu, aicinājām arī Delnas biedrus sniegt savu vērtējumu.
Diskusijās piedalījas un viedokli izteica:
- Valts Kalniņš, politologs, sabiedriskās politikas centra “Providus” asociētais pētnieks
- Arvīds Dravnieks, biedrības “Publisko tiesību institūts” izpilddirektors
- Valdis Liepiņš, Atklātības fonda priekšsēdētājs
- Diāna Kurpniece, vecākā konsultante PwC Latvia
- Alīna Lastovska, “Delfi TV ” producente
- Edīte Brikmane, LV portāla galvenā redaktore
- Māris Antonevičs, “Latvijas Avīzes” politikas nodaļas vadītāja
- Agnija Birule, Delnas interešu aizstāvības un projektu vadītāja
Informācijas atklātība
Atzinīgi vērtējams ir Vienotā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāls (TAP), jo turpmāk nodrošinās sabiedrībai pieejamāku līdzdalību un valsts pārvaldei efektīvāku un ātrāku normatīvo aktu izstrādes un saskaņošanas procesu.
Lai gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) informatīvajā ziņojumā “Latvijas atvērto datu stratēģija” ietvertajā rīcības plānā līdz 2019. gadam bija jāizstrādā vadlīnijas datu identificēšanai, klasificēšanai un atvēršanai, ieviešot principu “atvērts pēc noklusējuma”, process nenotiek raiti. Pastāv bažas, ka 13. Saeimā nebija pietiekama politiskā griba, lai veiktu nepieciešamos likumu grozījumus.
2022. gada 13. oktobrī Saeima pieņēma Interešu pārstāvības atklātības likumu, paredzam, ka likumam būs ietekme uz likumdošanas procesa un interešu pārstāvības atklātību. Taču jāvērtē turpmākas iespējas likumu pilnveidot. Delnas biedri un eksperti atzinīgi vērtē Saeimas COVID-19 pandēmijas laikā ieviesto praksi publicēt komisiju sēžu audio ierakstus.
Mazināta naudas ietekme politikā
Nozīmīgs pienesums naudas ietekmes mazināšanai ir iespēja ikvienam interesentam atrast informāciju par uzņēmumu patiesā labuma guvējiem (PLG) (dati publicēti Atvērto datu portālā). Eiropas Savienības Tiesas 2022. gada 22. novembra nolēmums radījis bažas par atklātības samazināšanu, lai aizsargātu personu tiesības uz privātumu, taču pagaidām informācijas par potenicālām izmaiņām Latvijā nav.
Pretrunīgi vērtētie grozījumi Politisko partiju finansēšanas likumā, kas stājās spēkā 2020. gadā, būtiski palielinot valsts finansējuma apmēru partijām, lai palielinātu caurspīdīgumu partiju finansēšanā un mazinātu privāto ziedotāju ietekmi politikā. Delna jau iepriekš norādīja uz atklātības trūkumu, piemēram, mazo biedra naudu un partiju budžeta atspoguļošanas kontekstā. Lai gan grozījumi ir nozīmīgs solis Latvijas politisko partiju sistēmas attīstībā, ir pamats bažām par to, vai tas šobrīd ir sniedzis vērā ņemamu rezultātu, partiju biedru skaitam joprojām stagnējot un nelielu biedra naudu komponentei kopējā finansējumā saglabājoties mazai.
Reformas ēnas puses saistītas ar politiķu lēmumu par finansējuma palielināšanu sev. Īstermiņā efekts nav pozitīvs. Uzticēšanās politiskām partijām joprojām ir maza, to atspoguļo 14. Saeimas vēlēšanu rezultāti, netiekot ievēlētiem vairākiem iepriekšējā Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem. Intelektuālo un cilvēkresursu spēcināšana un piesaiste partijām joprojām nav bijusi prioritāte – finansējuma izlietojumā būtiskas pārmaiņas nav vērojamas. Uz nepilnībām partiju finansēšanas likumā norādījusi arī 13. Saeima un Valsts prezidents, piedāvājot grozījumus, tomēr līdz šim nav veikta plašāka situācijas analīze un piedāvāti turpmākie risinājumi.
Ētika un godprātība publiskajā sektorā
Valsts amatpersonām jādarbojas atbilstoši attiecīgajā profesijā, jomā vai nozarē apstiprinātajiem uzvedības (ētikas) kodeksiem, kā noteikts likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Likums paredz arī pienākumu pašvaldībām pieņemt savus ētikas kodeksus. Tomēr jāvērtē, vai pienākums ir izpildīts un cik veiksmīga ir kodeksu praktiska iedzīvināšana.
Pozitīvi vērtējami arī administratīvo resursu izlietojuma ierobežojumi negodīgai priekšvēlēšanu konkurencei, piemēram, informatīvajos izdevumos, kā arī reklāmas līgumos. Jaunajā Pašvaldību likumā noteikts, ka pašvaldība informatīvajā izdevumā (periodisks iespiedtehnikā izdots izdevums), var informēt tikai par pašvaldības autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi.
Progress vērojams arī interešu konfliktu pārvaldības sistēmas stiprināšanā. Attiecībā uz amatpersonu ārštata padomniekiem ir veikti grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 18. maija noteikumos Nr. 495 “Noteikumi par Ministru kabineta locekļa ārštata konsultatīvā darbinieka statusu un kompetenci“, kuri nosaka, ka turpāk par ārštata padomniekiem publiski ir pieejama informācija (vārds uzvārds, pamatdarbs, darbības joma), kā arī viņi nekavējoties rakstveidā jāinformē Ministru kabineta locekli par interešu konfliktu.
Saeimas rīcība gan norāda uz vēlmi vājināt interešu konflikta pārvaldību. Negatīvs piemērs bija atsevišķu deputātu mēģinājumi panākt divu amatpersonu grupu (valsts dibinātu augstskolu padomes locekļiem un publiskas personas kapitālsabiedrību padomes locekļiem) izņēmumu attiecībā uz pienākumu sniegt amatpersonu deklarācijas. Deputāti lēma ļaut arī turpmāk pašvaldību deputātiem savienot amatus, ieņemot paralēli vadītāja amatu pašvaldības iestādē un nonākot potenciālos interešu konfliktos.
Valsts personālpolitika – pārdomāta un konsekventa
Novērota Saeimas deputātu vēlme ietekmēt amatpersonu iecelšanu amatos, diskreditējot amatu konkursu atlases procesu un atlases komisijas kompetenci. Piemērs ir Saeimas balsojums par Ilzes Znotiņas apstiprināšanu Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājas amatā uz otru termiņu, kas guvis arī starptautisku rezonansi un neizpratni par Latvijas politiķu lēmumu.
Publisko iepirkumu sistēmas uzlabojumi
Publiskie iepirkumi ir viena no korupcijas risku apdraudētākajām jomām un 13. Saeimas laikā izskanējuši vairāki skandāli, piemēram, “Būvnieku kartelis”. Iepriekšējās valdības deklarācijā rakstīts, ka tā panāks godīgas konkurences apstākļus iekšējam tirgum, kā arī uzlabos publisko iepirkumu procedūras, veicinot efektivitāti un samazinot korupcijas riskus.
13. Saeimas laikā izveidota Ekonomisko lietu tiesa, lai paātrinātu tiesvedību procesu, novērstu gadījumus, kad lietas netiek novestas līdz tiesas sprieduma. 2022. gada 3. martā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā dod pasūtītājiem plašākas iespējas izslēgt no iepirkumiem negodprātīgus pretendentus. Piemēram, pienākums piegādātāju konkurences neesamības gadījumā, kas saņemts tikai viens piedāvājums, pārtraukt iepirkuma procedūru, ja pirms tās uzsākšanas netika rīkota noteiktām prasībām atbilstoša apspriede ar piegādātājiem. Grozījumi publisko iepirkumu likumā paredzot izveidot arī līgumu reģistru, lai nodrošinātu iepirkumu līgumu izpildes pārredzamību, kā arī plašākas kontroles un uzraudzības iespējas, lai pārliecinātos, ka līgumi izpildīti atbilstoši līgumā paredzētajam.
Novērstas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības problēmas
Nozīmīgi, ka paplašinātas Konkurences padomes pilnvaras, ļaujot tai iejaukties gadījumos, kad valsts vai pašvaldību uzņēmumi traucē godīgas konkurences apstākļus. Padome var noteikt valsts un pašvaldību iestādēm un uzņēmumiem pienākumu novērst konkurences kavējumu, kā arī piemērot naudas sodu.
Palielināta sabiedrības iesaiste un atbalsts kvalitatīvākiem lēmumiem publiskajā sektorā
Valsts kontroles pilnvaru paplašināšanas rezultātā tai iespējams atprasīt izšķērdētos līdzekļus vainīgajām amatpersonām, ja valsts vai pašvaldību iestāde to nav darījusi pati.
Balsojums pašvaldību līmeņa referendumos, ko paredz jaunais Vietējo pašvaldību referendumu likums, kā arī Pašvaldību likumā ietvertās iedzīvotāju padomes un līdzdalības budžets veicina sabiedrības iespējas iesaistīties pašvaldību darbā, palielinot ietekmi uz publisko sektoru.
Trauksmes cēlēju aizsardzības stiprināšana
2022. gada 4. februārī stājās spēkā jaunais Trauksmes celšanas likums, kas pārņēma 2019. gada 23. oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2019/1937 par personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem. Jaunajā likumā ir paplašināta trauksmes cēlēja definīcija, personu loks, kam tiek nodrošinātas aizsardzības garantijas, biedrības un nodibinājumi ir likumiski pilnvaroti pārstāvēt trauksmes cēlēju.
Kopumā īstenota nozīmīga daļa Delnas identificēto 13. Saeimas paveicamo darbu korupcijas mazināšanas, atklātības un labas pārvaldības veicināšanā, tai skaitā izstrādāti jauni normatīvie tiesību akti un veikti grozījumi jau esošajos.
Normatīvie regulējumi tomēr nav vienīgais veids, kā risināt ar korupcijas esamību un atklātības trūkumu saistītus jautājumus. Negodprātīgas rīcības pamatā ir konkrētu cilvēku lēmumi un rīcība, tādēļ ne mazāk svarīgi ir aktualizēt ieguvumus, ko sniedz atklātība, un mazināt toleranci pret korupciju.
Šis ieraksts ir sagatavots un publicēts projektā “Veido atbildīgu Saeimu – iepazīsti pirms balso!” , ko līdzfinansē Atklātības fonds.
