×

EIROPAS SAVIENĪBAS TIESA VĒLAS BŪTISKI SAMAZINĀT SABIEDRĪBAS IESPĒJAS IESAISTĪTIES CĪŅĀ PRET KORUPCIJU

Biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) ieskatā jaunākais Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedums rada nopietnus draudus Eiropas un Latvijas ilggadējiem centieniem izstrādāt kvalitatīvu un efektīvu patieso labuma guvēju reģistru, lai sekmētu cīņu pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu.

EST 2022. gada 22. novembrī pieņēma spriedumu apvienotajās lietās C-37/20 un C-601/20, atzīstot par spēkā neesošu 2018. gada 30. maija direktīvas 2018/843 (AML direktīva) normu, kas paredz tiesības ikvienam sabiedrības loceklim brīvi piekļūt informācijai par uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem.

Tas nozīmē, ka var būt sagaidāma atgriešanās iepriekšējā AML direktīvas regulējuma laikā, kur ikvienam interesentam bija nepieciešams pieradīt savu likumīgo interesi, lai iegūtu informāciju par uzņēmuma patiesajiem labuma guvējiem.

“Pretēji tam, ko ir atzinusi EST, Delna uzskata, ka atklātība un brīva pieeja informācijai par uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem gan aktīvajai sabiedrībai, gan žurnālistiem, ir absolūti nepieciešama, lai valsts varētu efektīvi strādāt ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu un radīt vidi ar lielāku pārredzamību,” uzsver Delnas direktore Inese Tauriņa.

Lai arī cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu primāri ir valsts iestāžu uzdevums, tomēr redzam, ka mediji, nevalstiskais sektors un aktīvā sabiedrība spēj sniegt nozīmīgu pienesumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanai. EST ir norādījusi, ka “gan presei, gan pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kurām ir saikne ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu un apkarošanu, ir likumīgas intereses piekļūt informācijai par patiesajiem labuma guvējiem”.

Tomēr brīvas pieejas ierobežošana informācijai par uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem var nozīmēt papildu slogu ieinteresētajām pusēm (ekspertiem, medijiem u.c.) pierādīt savas intereses, kā arī rada risku patvaļīgiem lēmumiem par informācijas nesniegšanu. Turklāt Eiropas Komisija atzīst, ka iepriekšējā direktīvas redakcijā, kur pieeja informācijai bija ierobežota ar nepieciešamību pierādīt likumīgas intereses, praksē nebija efektīva.

Delna un viss Transparency International tīkls ikdienā aktīvi strādā ar valsts iestādēm, likumdevēju un privāto sektoru, lai veicinātu informācijas atklātību un uzņēmumu un iestāžu darbības caurredzamību. Transparency International norāda: “Valstīm būtu jāizveido centralizēti, publiski patieso labuma guvēju reģistri ar pārbaudītu informāciju par to, kam šīs struktūras pieder vai kas tās kontrolē. Tie ļautu ikvienam redzēt, kas slēpjas aiz anonīmiem uzņēmumiem un organizācijām, un palīdzētu iestādēm, žurnālistiem un pilsoniskajai sabiedrībai efektīvāk atklāt un cīnīties pret korupciju, naudas atmazgāšanu un citiem finanšu noziegumiem.”

Par spriedumu

EST lietās C–37/20 un C–601/20 tika skatīts jautājums par to, vai AML direktīvas norma, kas paredz tiesības ikvienam sabiedrības loceklim brīvi piekļūt informācijai par uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem, ir pretrunā Eiropas Savienības Pamattiesību hartā nostiprinātajām tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību.

EST atzina, ka nav šaubu, ka mērķis novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, radot vidi ar lielāku pārredzamību, var attaisnot smagu iejaukšanos tiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību. Tomēr būtiskākās EST atziņas ir izdarītas attiecībā uz šādas iejaukšanās piemērotību, nepieciešamību un samērīgumu.

EST norādīja, ka, izstrādājot AML direktīvu, nav izvēlēts risinājums, kas nodrošinātu tā paša mērķa sasniegšanu, mazāk aizskarot personu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību. Turklāt attiecībā uz mērķi novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu EST norāda, ka “tomēr, pirmkārt, cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu galvenokārt ir valsts iestāžu un tādu struktūru kā kredītiestādes vai finanšu iestādes kompetencē”, un normas “smagums neattaisno iespējamos ieguvumus, kas attiecībā uz cīņu pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu varētu rasties”.

 

Papildu informācija: Inese Tauriņa, direktore, inese.taurina@delna.lv

 

Šī raksta sagatavošanu finansē ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par raksta saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.

 

 

Pievienot komentāru

  • deputati uz delnas
  •  

    Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52