Kā atrast līdzsvaru starp datu pieejamību korupcijas mazināšanā un personu tiesībām uz privātumu? Šis bija centrālais jautājums “Sabiedrības par atklātību – Delna” (Delna) rīkotajā tiešsaistes ekspertu forumā un publiskajā diskusijā “Informācijas atklātība un personas datu aizsardzība”, kas notika 2022. gada 25. novembrī. Pasākuma video ieraksts ir pieejams Delnas Facebook lapā. Pēc labu piemēru aktuālajam konfliktam starp abiem šiem principiem kalpo 2022. gada 22. novembrī Eiropas Savienības Tiesas pieņemtais spriedums apvienotajās lietās C-37/20 un C-601/20, atzīstot par spēkā neesošu 2018. gada 30. maija direktīvas 2018/843 (AML direktīva) normu, kas paredz tiesības ikvienam sabiedrības loceklim brīvi piekļūt informācijai par uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem. Lai varētu efektīvi sniegt savu ieguldījumu, pilsoniskajai sabiedrībai, pētniekiem un medijiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā un ar savu darbu veicināt pārredzamu un uzticami vidi ir jābūt iespējai piekļūt šai informācijai.
Pasākumu ievadvārdus teica Delnas direktore Inese Tauriņa un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols. G. Ozols iepazīstināja ar ministrijas plāniem tālākā datu atvēršanā un uzsvēra, ka līdz šim par datiem lielākoties runā ekonomikas attīstības kontekstā, bet datu pieejamībai ir liela nozīme arī politisko lēmumu pieņemšanā, interešu konfliktu un citu negodprātīgu rīcību konstatēšanā. Datu kopas jāpublicē viegli izmantojamos un analizējamos formātos (atvērtie dati), izvairoties arī no tā, ka informācija ir fragmentāri atrodama dažādu institūciju mājaslapās.
G. Ozols informēja, ka drīzumā ir plānota Ministru kabineta noteikumu izstrāde par nacionālā līmenī identificēto datu kopu atvēršanu un publicēšanu. Eksperts aicina ikvienu iesaistīties MK noteikumu tapšanā un saskaņošanā. Turpinot darbu lielākas atklātības virzienā, VARAM plāno izstrādāt līdzdalības budžeta plānošanas platformu. Līdz 2024. gadam turpināsies pie darbs pie aizvien jaunu datu kopu publicēšanas Latvijas Atvērto datu portālā (www.data.gov.lv) un aicina sniegt ieteikumus jaunu datu kopu atklāšanai.
Eksperti iepazīstina ar datu izmantošanas iespējām un to ierobežojumiem
Delnas pētnieks Olafs Grigus norāda, ka datu pieejamību nosaka Informācijas atklātības likums, ja runā specifiski par pretkorupcijas datu kopām – likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums, Publisko iepirkumu likums u.c..
Tāpat pētnieks sniedza ieskatu Delnas un tās starptautisko partneru līdzšinējās iniciatīvās, piemēram, projekts Integrity Watch 3.0, kura ietvaros veikts 11 datu kopu (lobētāju dati, amatpersonu deklarācijas, uzņēmumu reģistra dati, patiesa labuma guvēji, amatpersonu reģistrs, valsts budžets, valsts tēriņi, publiskie iepirkumi, partiju finanses, politiku balsojumi, nekustamais īpašums) izvērtējums pēc vairākiem parametriem. Pozitīvākie un kvalitatīvākie Latvijas datu kopu piemēri – patiesā labuma guvēji un dati par valsts budžetu. Piemērs datu izmantošanai cīņā pret korupciju – projekts Integrity Watch 1.0, kas apkopo datus par Eiropas Savienības (ES) institūciju amatpersonu tikšanās reizēm ar lobētājiem. Savukārt, projektā Integrity Watch 2.0., piedaloties astoņām ES valstīm un divām ES institūcijām, tiek ievākti dati politiskās integritātes uzraudzībai (amatpersonu intereses, politisko partiju finansējums un lobēšanas process). Katrā valstī ir izveidota projekta nacionālā versija, Latvijā – www.deputātiuzdelnas.lv. Papildu šiem rīkiem, pastāv arī interaktīvs rīks Red Flags Integrity Watch EU, kas seko ES publiskajiem iepirkumiem un identificē sarkanos karogus (red flags), kas norāda uz iespējamu negodprātīgu un nelikumīgu rīcību publisko līdzekļu tēriņos un aicina pievērst papildu uzmanību.
O. Grigus izklāstīja arī Delnas ar datu pieejamības uzlabošanu saistītos priekšlikumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna 2021-2025 projektam un pauda apbēdinājumu, ka plāna saskaņošanu kavē institūciju nevēlēšanās uzņemties atbildību un izpratnes trūkums par datu publicēšanas nozīmi pilsoniskās sabiedrības uzraugošās funkcijas iespējošanā.
Valsts datu inspekcijas direktore Jekaterina Macuka iepazīstināja pasākuma dalībniekus ar priekšnoteikumiem un ierobežojumiem personu datu pieejamībai. Eksperte skaidroja, ka ne-personas datu atvēršanai visbiežāk būtisku šķēršļu nav. ES un Latvijas Republikas Satversmē personas datu atvēršanu ierobežo Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija un ES pamattiesību harta. Proti, gadījumos, kad notiek iejaukšanās personas privātajā dzīvē, piemēram, publicējot personas datus, šādiem soļiem jābūt pienācīgi pamatotiem un samērīgiem. Tāpat tika skaidrots, ka pastāv vairāki mīti par Vispārīgo datu aizsardzības regulu. Par mītiem uzskatāmi apgalvojumi, ka regula neatļauj personas datu publicēšanu un apstrādi. Patiesībā regula iezīmē ietvaru un noteikumus tam, kā personas datus ir atļauts apstrādāt un priekšnoteikumus iespējai tos publicēt, arī ierēdnis ir cilvēks un viņam ir tiesības uz personas datu aizsardzību. Datu publicēšanai nepieciešams tiesiskais pamats un ir seši tā veidi: juridiskais pienākums, kas noteikts normatīvajā aktā, uzdevums sabiedrības interesēs vai īstenojot valsts iestāžu funkcijas, līgumu izpilde, pārziņa vai trešās personas leģitīmo interešu ievērošana, datu subjekts ir sniedzis piekrišanu, lai aizsargātu datu subjekta vai citas fiziskās personas vitālās interese. Prezentācijā tika skarts arī jautājums par to, ar kādu praktisku risinājumu palīdzību varētu rast līdzsvaru starp personas datu privātuma ievērošanu un sabiedrības interesēm, piemēram, nodrošinot informācijas pieejamību noteiktām sabiedrības grupām – NVO, žurnālistiem un citiem pētniekiem, pieeja informācijai pēc pieprasījuma, personas, kura iegūst informāciju, identifikācija.
Starptautiskās atvērto datu hartas (The Open Data Charter) pētniecības vadītājs Renato Berrino Malaccorto dalījās ar pieredzi, kā atvērtie dati tiek lietoti un analizēti citviet un iepazīstināja ar labās prakses standartiem datu atklāšanā. Tāpat eksperts skaidroja sešus globālos principus datu atvēršanā: atvērti pēc noklusējuma, laicīgi un visaptveroši, pieejami un viegli izmantojami (piemēram, mašīnlasāmā formātā), salīdzināmi un sadarbspējīgi, vērsti uz pārvaldības procesu uzlabošanu un pilsoņu iesaisti, paredzēti iekļaujošas attīstības un inovāciju veicināšanai. Eksperts norādīja, ka datu publicēšanai ir jābūt mērķtiecīgai un rezultātiem redzamiem. Korupcijas novēršanas, atklāšanas, izmeklēšanas un sankciju jomā ir izmantojamas pat 30 dažādas datu kopas (piemēram, lobētāju reģistrs, sankciju reģistrs, amatpersonu saraksti un virkne citu datu) un valstīm ir jārūpējas par to atklāšanu. Strādājot ar institūcijām, datu atklāšanā ir jāiesaista pilsoniskā sabiedrība un jāskaidro datu izmantošanas ieguvumi. Datu atvēršana ir jāskata kopa ar personas datu aizsardzības regulējumu un jāapzina datu atvēršanas riski un jārod kompromiss.
Diskusija par turpmākajiem soļiem Latvijas datu pieejamības uzlabošanā
Lielākā daļa diskusijas dalībnieku piekrita apgalvojumam, ka virzība uz pēc iespējas lielāku datu atvēršanu ir jāturpina. Tika vērsta uzmanība uz faktu, ka dati, lai gan tiek publicēti, nereti tiek publicēt grūti izmantojamos un analizējamos formātos, kas apgrūtina efektīvu cīņu pret korupciju. Tāpat diskusijā tika secināts, ka pieejamo datu kopu apzināšana un sistematizēšana ir būtiska, lai apzinātu datu infrastruktūras vājās vietas un pašu datu kvalitāti.
Datu aktīvists Aivis Brutāns skaidroja, ka šobrīd pilsoniskajai sabiedrībai nav pieejamas datu kopas par pašvaldību deputātu balsojumiem, izsoļu uzvarētājiem un pašvaldību īpašumu izmantojumu izmantojamā un analizējamā formātā. Tāpat A. Brutāns skaidro, ka publicēti amatpersonu darbinieku atalgojumi cita starpā ļautu novērst nepotisma (savējo ielikšanas amatos) riskus.
Saeimas deputāte Skaidrīte Ābrama uzsvēra, ka publiskie iepirkumi ir viena no Latvijas problēmām un ar augstu negodprātīgas rīcības risku. Institūcijām, kuras ir atbildīgas par konkrēto jomu un ir datu turētāji, būtu jāveido kopējas iniciatīvas, lai proaktīvi datus izmantotu negodprātīgas rīcības un korupcijas atklāšanā, norādītu, kādi specifiski dati vēl pietrūkst. Turklāt ir jābūt skaidrai izpratnei, kāds ir datu publicēšanas mērķis un ko ar datiem darīt. Papildu veicinot sabiedrības izpratni par darbu un datiem.
Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvaldes direktors Aigars Prusaks uzsvēra pilsoniskās sabiedrības un žurnālistu ieguldījumu korupcijas risku novēršanā un aicināja uz arvien ciešāku sadarbību, sniegt ieteikumus specifisku datu kopu atklāšanai. Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas juridiskā padomniece Simona Krastiņa atkārtoti uzsvēra ekspertu forumā izskanējušo tēzi, ka, publiskojot jebkura veida informāciju, ir svarīgi atbildēt uz jautājumu – kāds ir datu publiskošanas mērķis. Ziņkārības apmierināšana nevar būt pašmērķis, pārāk plaša informācijas pieejamība var nodarīt kaitējumu gan indivīda, gan sabiedrības kopējām interesēm.
Kā problemātisks atzīmējams fakts, ka nereti katra institūcija uztur savas datubāzes, kas ir savstarpēji nesavietojamas. Mūsdienās ir pieejami digitālie rīki, kas ļauj automātiski savietot datus apstrādei vienotās programmās. Tomēr Latvijā šāda pieeja līdz šim tiek izmantota vien atsevišķu institūciju darbā konkrētiem uzdevumiem. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Trešās pārvaldes Pirmās nodaļas (Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšana) priekšniece Amīlija Raituma skaidroja, ka KNAB šobrīd tiek diskutēts par iespēju plašāk publicēt datus par politisko partiju finanšu līdzekļu izlietojumu. KNAB redz arī interesi no sabiedrības un medijiem par detalizētu politisko partiju finanšu izlietojumu. KNAB atzīst, ka pēc vairāku gadu strādāšanas ar datiem un to analīzes, vēl joprojām tāls ceļš ejams, lai sasniegtu datu izmantošanas pilno potenciālu. Kopš 2017. gada nogales KNAB strādā pie datu bāzes digitalizācijas, taču darāmā ir daudz, turklāt ir gadījumi, kad pietrūkst arī vienotas izpratnes starp institūcijām par datu izmantošanu.
S. Ābrama uzsver, ka 14. Saeimā vēl nav runāts par datu atklāšanu atvērto datu formātā, viņa pati ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā un uzskata, ka šis jautājums būtu attiecināms arī uz Iekšlietu, aizsardzības un korupcijas novēršanas komisiju, un aicina ikvienu sniegt savus ierosinājumus. Tas varētu būt viens no 14. Saeimas uzdevumiem – atklātākā pārvaldība un mazāk noziedzīgu nodarījumu. Turklāt S. Ābrama labprāt pati iesaistītos pretkorupcijas datu stratēģijas tapšanā.
Balstoties uz Delnas iepriekš veikto analīzi un pasākumā runāto aicinām:
- Latvijai iztrūkst Pretkorupcijas datu stratēģija un redzējums par pretkorupcijas datu infrastruktūras attīstību un datu kopu izmantošanas iespējām.
- Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna 2021-2025 projektā ir vairāki priekšlikumi datu atklāšanai un uzlabošanai, taču atbildīgās un līdzatbildīgās ministrijas netiecas to saskaņot; nepieciešams atbalstīt datu atvēršanas praksi pārvaldes institūcijās, veidojot motivācijas mehānismus pārvaldes institūcijām atvērt arvien vairāk datu kopas, kā arī organizējot apmācības pārvaldē nodarbinātajiem par datu atvēršanas sniegto potenciālu un izmantošanu savā darbā.
- Publicēto ar korupcijas novēršanu un politisko godaprātu saistīto datu kopu kvalitātes uzlabošana atbilstoši Starptautiskās atvērto datu hartas noteiktajiem principiem, tajā skaitā papildinot datu kopas ar unikāliem identifikatoriem, kas novērstu pārpratumus attiecībā uz personām ar vienādiem vārdiem un uzvārdiem.
- Jaunu datu kopu veidošana un eksistējošo publicēšana, piemēram: pilns valsts amatpersonu reģistrs; lobētāju un lobēšanas aktivitāšu reģistrs; dati par publisko iepirkumu komisiju sastāvu; politisko partiju biedru reģistrs; dati par pašvaldību īpašuma izmantojumu; dati par amatpersonu un pārvaldes darbinieku atalgojumu.
- Nodrošināt datu apkopošanu ērti lietojamā un analizējamā formātā arī gadījumos, kad personas datu aizsardzības apsvērumi neatļauj to publicēšanu, tādējādi atļaujot to izmantošanu analīzei pārvaldes institūcijām, kā arī noteiktos gadījumos pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un žurnālistiem pēc pieprasījuma.
Šis ir noslēdzošais pasākums četru pasākumu sērijā 2022. gadā, kas veltīts starptautiskajām rekomendācijām un Latvijas progresam korupcijas novēršanā, politiskās godprātības un atklātības veicināšanā.
- Ar pirmo ekspertu forumu un apaļā galda diskusiju, kas notika 14. aprīlī un bija veltīta interešu konflikta pārvaldībai pašvaldībās, var iepazīties šeit ->.
- Ar otro ekspertu forumu un apaļā galda diskusiju, kas notika 20. maijā un bija veltīta Saeimas deputātu ētikas kodeksam, var iepazīties šeit ->.
- Ar trešo ekspertu forumu un apaļā galda diskusiju, kas notika 4. novemrī un bija veltīta valsts pārvaldē nodarbināto atlīdzības publicēšanai aicinām iepazīties šeit ->.
Pasākumu atbalsta Amerikas Savienoto Valstu vēstniecība Latvijā un Atklātības fonds.
