Seminārā “Izaicinājumi Eiropas Savienības virtuālo aktīvu tirgus regulēšanā” (31.08.2022.) biedrība “Sabiedrība par atklātību Delna” (Delna) kopā ar Lietuvas un Latvijas ekspertiem diskutēja par to, kā Eiropas Savienība (ES) šobrīd regulē virtuālo aktīvu tirgu un kādi ir nākamie soļi, lai regulējumu pilnveidotu, pielāgojoties aktuālajiem izaicinājumiem.
Aplūkojām Eiropas Savienības nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (NILLTF) apkarošanas tiesību aktu paketi, detalizēti izskatot Kriptoaktīvu tirgu (Markets in Crypto-assets, MiCA) regulējumu.
Seminārā piedalījās:
- Deivydas Razminas, Lietuvas Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas izcilības centra eksperts;
- Laima Letiņa, Latvijas Finanšu nozares asociācijas padomniece.
Aktuālā situācija
Virtuālo aktīvu nozīme finanšu tirgū pēdējos gados ir ievērojami palielinājusies. Jomai ir raksturīga nepastāvība, mainība, regulāri parādās jaunas iezīmes, tādēļ būtiski pastāvīgi pielāgot un pilnveidot tiesisko regulējumu ES līmenī.
Eiropas Komisija 2021. gadā rosināja jaunu tiesību aktu izskatīšanu – AML (Anti-Money laundering) paketi, kuras mērķis ir:
- stiprināt noteikumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) jomā;
- panākt efektīvu esošā NILLTPFN likuma ietvara piemērošanu;
- radīt vienotu ES noteikumu kopumu attiecīgajā jomā un veidot uzraudzību ES līmenī;
- ieviest atbalsta un sadarbības mehānismus Finanšu izlūkošanas dienestiem;
- nodrošināt ES līmeņa virtuālo valūtu nosacījumus un iespējas informācijas apmaiņai.
- stiprināt ES starptautisko pozīciju.
AML pakete šobrīd ir izskatīšanas procesā, tā ietver divas regulas (regula, ar ko izveido iestādi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai Eiropas Savienības līmenī (AMLA) un tieši piemērojama AML regula), jaunu AML direktīvu, kas aizstās esošo, un pārskatītu naudas līdzekļu pārvedumu regulējumu (FTR). Detalizētāk par AML paketes saturu lasiet šeit.
Eksperte Laima Letiņa FTR sakarā norādīja: “Lai atklātu un novērstu virtuālo aktīvu izmantošanu noziedzīgos nolūkos, paredzēts nodrošināt virtuālo aktīvu pārvedumu izsekojamību tādā pašā veidā, kā tradicionālajiem naudas pārvedumiem.”
ES šobrīd naudas atmazgāšanas novēršanas sistēmu regulē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas direktīva (AMLD, tā saucamā 5. direktīva). Šobrīd tiek izstrādāta un sagaidāms, ka drīz stāsies spēkā 6. direktīva. Pēc 6. direktīvas stāšanās spēkā dalībvalstīm ta noteikumi būs jāievieš savos normatīvajos tiesību aktos kopsakarā ar nosacījumiem, kas izriet no FATF (Financial Action Task Force) rekomendācijām, citiem dokumentiem un labās prakses piemēriem.
FATF 15. rekomendācija izvirzīja jaunu prasību saistībā ar pakalpojuma saņēmēju un sniedzēju saistītās informācijas regulējuma ieviešanu jeb Travel Rule. Turpmāk līdzekļu pārveduma gadījumā jānodod informācija ne tikai par saņēmējiem, bet arī pakalpojumu sniedzējiem (Virtual Asset Service Provider, VASP), ka arī jānodrošina sniegtās pārveduma informācijas pārbaude.
Lai regulējums ES līmenī būtu efektīvs, nepieciešams salāgot normatīvo tiesību aktu spēkā stāšanās laiku. Eksperti uzsvēra, ka FTR pieņemšanu nedrīkst kavēt, tādēļ jāvirza to kopā ar MiCA regulu nevis AML paketi, kurā paredzētā tiešā uzraudzība stāsies spēkā tikai sākot no 2026. gada.
Kvalitatīvai regulējuma ieviešanai nepieciešams pārejas periods. FTR gadījumā tie būtu 30 mēneši, kuru laikā informēt un sagatavot gan pakalpojumu sniedzējus, gan saņēmējus. Tas dotu laiku apzināt situāciju un identificēt potenciālos izaicinājumus, meklēt risinājumus arī tām problēmām, kas redzamas jau tagad.
Turpmākie izaicinājumi
Joprojām trūkst diskusiju par jautājumiem, kas saistīti ar virtuālo aktīvu tirgu. Tas nereti stigmatizēts kā negatīvs, ar noziedzīgām darbībām saistīts tirgus, no kura izzināšanas labāk izvairīties. Lai arī virtuālie aktīvi var tikt izmantoti noziedzīgu darījumu veikšanai, naudas atmazgāšanai, tie vienlaikus sniedz arī jaunas iespējas. Neaktualizējot attiecīgo tēmu, valsts kļūst par zaudētāju, jo pakalpojumu sniedzēji izvēlas darboties ārvalstīs.
Laima Letiņa izcēla: “Lai arī virtuālo aktīvu joma ir pietiekami sena, stingri regulēta industrija, tā nav pietiekami nobriedusi, lai varētu darboties kā efektīvs tīkls. Pastāv sašķeltība, atšķirīgas pieejas, ir daudz dažādu tehnoloģisko nianšu, tādēļ nepieciešams ilgs pārejas posms, lai jaunajiem izaicinājumiem pielāgotos.”
Jomas kompleksais, starptautiskais raksturs un riski ir jāizprot, lai ieviestu efektīvus regulējumus. Izmērāmu un skaidru mērķu uzstādīšanas pamatā ir izpratne par reālo situāciju, ka vienmēr daļa tirgus dalībnieku vēlēsies izvairīties no saviem tiesiskajiem pienākumiem, īstenos prettiesiskas aktivitātes, piemēram, izmantojot izspiedējvīrusus (ransome), tumšā tīmekļa (darkweb) vidi.
Daži no aktuālajiem izaicinājumiem saistībā ar regulējumu ES līmenī ir:
- Pilnīgas informācijas sniegšanas nodrošināšana, veicot starpnieku maksājumu pakalpojumu sniedzēja pārbaudi. Plānota prasītās informācijas apjoma papildināšana, norādot arī maka adresi un pārskaitījuma vērtību (eiro), lai tradicionālie pakalpojumu sniedzēji būtu informēti.
- Minimālā pārskaitījuma apmēra pārskatīšana, par ko ir pienākums sniegt informāciju. Latvijā šāda sliekšņa nav, tiek izskatīts katrs gadījums.
- Trešo pušu nepārvaldīto maku (unhosted wallets) problemātika. Tie ir privātie maki, pār kuriem kontrole ir tikai to īpašniekiem. Šo maku izmantojums pieaug, radot iespējas apiet esošo regulējumu un legalizēt noziedzīgi iegūtos līdzekļus, līdz ar to plānots paplašināt uzraudzības pilnvaras, attiecinot pārbaudes arī uz tiem.
- Decentralizētas virtuālo valūtu tirgus sistēmas, kas pastāvīgi mainās un attīstās, prasot gan inovatīvus risinājumus, gan pastāvīgu izpēti. Tikai ar sadarbību starptautiskā un pārnozaru līmenī iespējams efektīvi risināt ar virtuālajām valūtām saistītos jautājumus. Būtiska ir arī privātā sektora iesaiste.
- Noziedzīgās darbībās iesaistītu personu ierobežošana, izveidojot “melno sarakstu”. Tas ļautu privātpersonām un bankām identificēt nevēlamos sadarbības un darījumu partnerus. Rezultātā finanšu pakalpojumu sniedzēji, kuri nenodrošina atbilstību prasībām, kā arī, kam nav noteikta jurisdikcija, tiktu izolēti.
MiCA regula
Būtiska daļa no ES regulējuma ir jau pieminētā MiCA regula. Lietuvas eksperts Deivydas Razminas iepazīstināja ar MiCA regulas tvērumu, struktūru un nozīmi, norādot: “MiCA veidos vienotu regulējumu virtuālo aktīvu jautājumos. Ieguvējas būs gan visas ES dalībvalstis, gan veidojumiem, kas vēlas iegūt licences.”
Galvenie MiCA mērķi ir:
- Mazināt fragmentāciju, radot kopēju tiesisko regulējumu, kas piemērojams katrā ES dalībvalstī. Līdz šim katra valsts veidojusi savu atšķirīgo regulējumu, bet, tā kā darbības ar kriptoaktīviem nav reducējamas uz vienas valsts līmeni, jāveido kopēja pieeja.
- Veicināt finanšu tirgus stabilitāti, tai skaitā, regulējot kriptomonētas (stablecoins), kas ir piesaistītas konkrētai valūtai (piemēram, eiro) vai preču veidam (piemēram, zeltam).
- Panākt patērētāju tiesību aizsardzību, veicinot atklātības prakses un novēršot noziedzīgus darījumus.
- Risināt ar inovācijām saistītos jautājumus, jo vienots regulējums ļauj ES dalībvalstīm efektīvāk sadarboties, lai strādātu kopīgi un rastu jaunus risinājumus.
Regulas ieviešanas sakarā ir svarīgi izdalīt pienākumus, lai to ieviestu efektīvi, skaidri un strukturēti. Eiropas Banku iestādes (EBA) uzdevumi ir īstenot uzraudzību, jāpārtrauc to pakalpojumu sniedzēju darbība, kas pārkāpj normatīvos tiesību aktus, jānodrošina informācijas aprite. Nacionālā līmenī papildus tam vēl jāveic arī pārbaudes un jāīsteno iesaldēšana. Eiropas Savienības līmenī ir jānodrošina informācijas aprite un arī jāveic pārbaudes.
MiCA regula ir tikai sākums plašākā regulējuma ieviešanai, kā rezultātā ES vēlas ne tikai panākt efektīvāku noziedzīgu darbību novēršanu, bet arī aktualizēt citus ar virtuālajiem aktīviem saistītus jautājumus, kā piemēram, regulēt virtuālo aktīvu radīto oglekļa izmešu daudzumu, piemērojot nodokļus.
Eiropas Savienības līmenī izstrādātais regulējums ir nozīmīgs solis, lai veidotu vienotu pieeju. Regulējuma efektivitāti noteiks katra individuālā tirgus dalībnieka vēlmes un spējas piedalīties kopējās situācijas pilnveidē, tādēļ svarīgi arī Latvijā aktualizēt ar virtuālajiem aktīviem saistītos jautājumus un radīt iespējas izglītoties gan publiskā, gan privātā sektora pārstāvjiem.
Projektu “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas standartu pilnveidošana kriptovalūtām Latvijā” finansē Nīderlandes Karalistes vēstniecība Latvijā un Atklātības fonds.
