Virtuālo valūtu nozīme globālajā vidē turpina pieaugt, radot nepieciešamību veidot vienotu pieeju starptautiskajā līmenī. Biedrība “Sabiedrība par atklātību Delna” (Delna) 2022. gada 15. septembrī rīkoja semināru par virtuālo aktīvu regulēšanas starptautisko praksi. Ar Lietuvas un Nīderlandes piemēriem guvām plašāku izpratni par valsts un citu spēlētāju lomu virtuālo aktīvu un naudas atmazgāšanas jomā.
Seminārā piedalījās:
- Deivydas Razminas, Lietuvas Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas izcilības centra eksperts;
- Reiner H. Bredenoord, Nīderlandes Prokuratūras padomnieks, virtuālo aktīvu eksperts.
Sadarbība – visa pamatā
Kā semināra atklāšanā uzsvēra Nīderlandes vēstnieces Latvijā vietniece Lieske de Krijger: “Virtuālie aktīvi dod iespēju un atvieglo procesus gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, vienlaikus tās rada iespēju izmantot tās krimināli sodāmām darbībām: naudas atmazgāšanai, krāpšanai, tiešsaistes tirdzniecībai, kas sniedzas pāri vienas valsts robežām. Lai novērstu šo negatīvo iespaidu, ir jākoordinē sadarbība plašākā līmenī.”
Katra ar virtuālajām valūtām saistīta darbība visbiežāk ietver vairāk nekā vienu valsti, bet šobrīd valstu jurisdikcijas būtiski atšķiras. Starptautiskā sadarbība būtiska, lai dalītos ar pieredzi, nodotu informāciju par labajām praksēm. Rezultātā katra valsts gūst iespēju pilnveidot savus normatīvos tiesību aktus, kā arī visas kopīgi var līdzdarboties jaunu, inovatīvu pieeju rašanā, lai ierobežotu nelegāli iegūtu līdzekļu legalizēšanas iespējas, pētītu virtuālo aktīvu plūsmu.
Nīderlandes pārstāvis Reiner H. Bredenoord arī izcēla sadarbības būtisko lomu veiksmīga un efektīva virtuālo valūtu regulējuma nodrošināšanā: “Virtuālie aktīvi ātri apceļo pasauli, tāpēc jāzina, pie kā vērsties, lai atrisinātu jautājumu.”
Potenciālo izaicinājumu laicīgai apzināšanai un tirgus dalībnieku izpratnes veicināšanai jāveido sadarbība dažādos līmeņos – gan starp tiesībsargājošajām iestādēm, gan publisko un privāto sektoru, gan starptautiskā līmenī. Nozīmīgs solis būtu, piemēram, kopīgas juridisko ekspertu darba grupas izveide, kas konsultētu katru valsti regulējuma ieviešanas procesā un palīdzētu risināt izaicinājumus. Nīderlandes eksperts norādīja, ka sadarbība ir īpaši svarīga mazām valstīm, jo bieži kompānijas, kas palīdz konfiscēt aktīvus, atrodas ārpus konkrētās valsts robežām. Valstīm būtiski dalīties ar informāciju, kā arī veidot vienotu izpratni, pieeja būtu konsekventa un uzlabojumi – efektīvi.
Sadarbība virtuālo aktīvu sakarā paver ceļu arī citu ar finanšu jomu saistītu prettiesisku darbību problemātikas aktualizēšanai un kopīgai risinājumu rašanai, tai skaitā šobrīd īpaši aktuālās tēmas –sankciju – sakarā.
Galvenie izaicinājumi
Virtuālie aktīvi ir iesaistīti dažāda veida prettiesiskās darbībās, kā kibernoziegumi (uzlaušana, izspiedējvīrusi), narkotiku tirdzniecība tiešsaistē, nodokļu apiešana, virtualo aktīvu izmantošana noziedzīgos tīklos valstiskā un pārnacionālā līmenī, krāpšanā, naudas atmazgāšanā. Seminārā eksperti izcēla problēmas un izaicinājumus, kas saistāmi ar noziedzīgu darbību apkarošanu.
Pirmkārt, jāizdala praktisku rīku izmantošana prettiesisku darbību īstenošanai ar mērķi panākt anonimitāti. Izaicinājumu rada debetkaršu un kredītkaršu lietošana, lai veiktu virtuālo valūtu apmaiņu uz eiro vai citu valūtu. Augstā dienas limita dēļ naudas atmazgāšanas darbību veikšana ir atvieglota. Arī virtuālo valūtu “bankomāti” joprojām ir populāri zemāka līmeņa noziedznieku vidē. Aktīvu izcelsmes avotu atrast traucētā sauktie “mixing services“, kas piedāvā sajaukt virtuālās valūtas. Rezultātā zūd informācija par sākotnējo īpašnieku. Tie visbiežāk darbojas nelegāli, nereģistrējot uzņēmumu, operējot no citas lokācijas, nekā oficiāli norādīts, popularizējot savus pakalpojumus kā alternatīvu, lai izvairītos no personīgas informācijas nodošanas finanšu institūcijām, turklāt prasot augstu samaksu. Slēptas darbības veic arī caur speciālām ierīcēm, piemēram, šifrētiem telefoniem, slēpjot narkotiku un cilvēku tirdzniecību.
Otrkārt, prettiesiskas darbības iespējams veikt iekšējos kriminālajos tīklos, padarot tās slēptas, neveicot transakcijas, nododot līdzekļus no viena virtuālā maka uz otru ar koda starpniecību, darbību noslēpjot. Tas jāskata tiešā saistībā arī ar citiem noziegumiem, kas notiek ārpus tiešsaistes vides, salāgojot risinājumus.
Treškārt, notiek sistēmu decentralizācija, apgrūtinot iespējas sekot finanšu plūsmai. Virtuālo aktīvu sistēmas pārsniedz valstu robežas. Darbības notiek ātri, ērti, uzraugošajiem spēkiem ir problēmas izsekot līdzi un konstatēt pārkāpumus. Decentralizētās finanses (DeFI) ir biežākā kategorija, kura vērojams no nelikumīgam adresēm saņemtās vērtības procentuālais pieaugums.
Ceturtkārt, kriminālnoziedznieki pielāgojas un attīstās, ir gatavi veltīt arvien vairāk līdzekļu un pieiet risinājumiem inovatīvāk, apejot esošos regulējumus un pastāvīgi liekot uzlabot arī uzraugošo iestāžu un izmeklētāju spējas. Tieka izmantotas atvien sarežģītākas un advancētākas tehnikas, noziedznieki cenšas pielāgoties.
Piektkārt, risku rada nepietiekams skaits kvalificētu speciālistu, kas piedalītos jautājumu risināšanā. Pozitīvi, ka izmeklētāju, uzraugošo funkciju pildošo pārstāvju spējas uzlabojas un skaits palielinās, tomēr jāuzsver, ka neatsverami būtiska ir jaunu profesionāļu trenēšana un regulāru mācību sniegšana esošajiem speciālistiem.
Sestkārt, jāpievērš uzmanība pseidoanonimitātei – personas identiātes slēpšanai. Valstu jurisdikcijas atšķiras attiecīgi arī prasības virtuālo aktīvu jomā ir dažādas, tādēļ iespējams izvēlēties izdevīgāko situāciju. Atsevišķi jārunā par kompānijām, pakalpojumu sniedzējiem, kas nav reģistrēti konkrētā jurisdikcijā, līdz ar to virtuālo aktīvu konfiscēšana pamatojoties uz kādas valsts tiesisko regulējumu, nav iespējama. Attiecīgi, ja kompānija, kas neatrodas konkrētajā valstī, nesadarbosies, tā ir jāsāskata kā krimināli sodāma rīcība.
Potenciālie risinājumi
Valstīs jāizveido centralizētu darījumu uzraudzības sistēma, kurā noteikta atbildīgā iestāde un definētas tās funkcijas, lai noziegumu izmeklēšanas process būtu skaidrs. Nīderlandē šo funkciju ir uzņēmusies Centrālā banka. Ja maina virtuālo valūtu uz eiro vai citu valūtu, kā arī, ja sniegts pakalpojums virtuālo līdzekļu glabāšanai, personai ir jāreģistrējas Nīderlandes Centrālās bankas sistēmā, kur attiecīgi banka pārbauda informāciju. Aizdomīgu transakciju ziņojuma (STR) gadījumā informāciju nodod izmeklēšanai.
Nīderlandes piemērs rāda, ka ir būtiski izdalīt prioritātes, lai fokusēti risinātu aktuālās problēmas. Tām jābūt konkrētām, lai sasniegtu pēc iespējas lielāku efektivitāti. Jau darbojas specializētas normatīvo tiesību aktu ieviešanas komandas. Tajās apvienojas prokurori, izmeklētāji un pētnieki, sniedzot konsultatīvus pakalpojumus, risinot problēmu vienā jomā, piemēram, narkotiku tirdzniecības sakarā.
Lai panāktu patērtētāju tiesību aizsardzību, jāveicina virtuālo aktīvu tirgus atklātība, kā arī sabiedrības izglītošana, lai mazinātu negatīvās sekas, saskaroties ar krāpšanas shēmām. To paveikt palīdz autoritārās funkcijas piešķiršana konkrētai uzraugošajai iestādei, kuras pienākums tad ir fokusēties uz patērtetāju aizsardzību.
Nepieciešami jauni, vienoti regulējumi, kā arī jāuzlabo esošie. Raugoties plašāk, jāmin, ka nākotnē svarīgi panākt arī tādu transakciju uzraudzību, kurās iesaistītas divi virtuālie aktīvi, jo to neregulēšana rada potenciālu noziedzīgu darbību slēpšanai.
Arī virtuālo aktīvu jomas gadījumā ir jāaktualizē pētniecības un inovatīvu risinājumu rašanas nozīme. Tikai caur izmeklēšanu, izpratni un datiem iespējams ieraudzīt riskus, attiecīgi pielāgot regulējumu. Tam jāseko skaidrošanas darbam, iepazīstinot sabiedrību ar virtuālo valūtu izmantošanas iespējām un riskiem.
Virtuālo aktīvu jomas mainīgais raksturs pieprasa aktīvu rīcību un kompleksus risinājumus. Eksperti bija vienisprātis, ka visa pamatā jābūt ciešai sadarbībai nacionālā un starptautiskā līmenī. Lai apzinātu riskus un veiksmīgi izmantotu virtuālo valūtu sniegtās iespējas, ir jārīkojas kopā, uzstādot objektīvi izpildāmus mērķus un soli pa solim virzoties uz tiem.
Projektu “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas standartu pilnveidošana kriptovalūtām Latvijā” finansē Nīderlandes Karalistes vēstniecība Latvijā un Atklātības fonds.
