Līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā īpaši aktualizēts jautājums par sankcijām, kā arī ar tām saistītajiem riskiem. Noslēdzot virtuālo aktīvu semināru ciklu, 2022. gada 24. novembrī biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” rīkotā seminārā runājām par sankcijām, to nozīmi un iespējām izmantot virtuālos aktīvus sankciju apiešanai.
Seminārā piedalījās:
- Sabīne Janisela, LR Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta Sankciju nodaļas vadītāja,
- Toms Platacis, Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks.
Sankciju jēga
Sankcijas ir ārējās un drošības politikas instruments, kas ļauj reaģēt uz starptautisko tiesību normu pārkāpumiem un drošības izaicinājumiem, izvairoties no militāra spēka pielietošanas. Mērķis, piemērojot sankcijas, ir pēc iespējas ātrāk atgriezt stabilu, drošu iekšpolitisko un ārpolitisko situāciju.[1]
Jau kopš 2014. gada Krimas aneksijas piemērotas ekonomiskās sankcijas, aptverot finanšu, tirdzniecības, enerģētikas, transporta, tehnoloģiju un aizsardzības nozares, kā arī cita veida ierobežojoši pasākumi. Krievijai turpinot agresiju, sankciju pakete regulāti tiek papildināta. Sankcijas piemērotas ne tikai Krievijai, bet arī Baltkrievijai un Irānai, kas iesaistījušās palīdzībā agresoram.
Sankciju efektivitātes nodrošināšana ir kritiski svarīga, lai ietekmētu personas, kas var mainīt situāciju, stiprinātu demokrātisko iekārtu un atbalstīt cilvēktiesību ievērošanu, kā arī starptautiskās drošības sistēmu, tādēļ tām jābūt mērķētām. Katrā gadījumā var individuāli izvērtēt, kura sankciju veida piemērošana sniegs nepieciešamo rezultātu, uz ko specifiski mērķētām jābūt sankcijām.
Kā izteicās Sabīne Janisela: “Mērķētas sankcijas veidotas, lai civiliedzīvotāji ciestu pēc iespējas mazāk, bet nasta gultos uz personām, kam ir ietekme vai spēja mainīt valsts vai noteiktas grupas uzvedību.”
Seminārā plašāk aplūkojām ar finanšu sankcijām saistītos jautājumus, aktīvu iesaldēšanu, kas attiecināta uz visiem sankcionētajām personām piederošajiem līdzekļiem – tai skaitā virtuālajiem aktīviem. Ar finanšu ierobežojumiem saistītie ierobežojumi prevalē pār citiem līgumiem un ir piemērojami valstīm, režīmiem, juridiskām un fiziskām personām, kā arī grupām un vienībām.
Sankciju efektivitāte tomēr jāskata plašākā kontekstā:
- finanšu sankcijas ir tikai viens no rīkiem, ar ko risināt starptautiskās problēmas – to parāda gan Krievijai, gan teroristisksjiem režīmiem noteiktie ierobežojumi;
- sankciju iespaids kļūst redzams pēc ilgāka laika, visbiežāk iespaidu nevar redzēt ne pēc pirmās nedēļas, ne mēneša.
Sankciju neefektivitāte saistāma gan ar nepietiekamu citu ietekmes rīku izmantošanu, gan ar iespējām apiet sankcijas, kas netiek laicīgi apzinātas un novērstas.
Virtuālo aktīvu izmantojums sankciju apiešanā
Atsaucoties uz FID veikto 2021. gada un 2022. gada Virtuālo valūtu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) risku novērtējumu, Toms Platacis izteicās: “Virtuālo valūtu izmantošana sankciju apiešanā, pārkāpšanā ir vērtējama kā viens no iespējamiem līdzekļiem līdzvērtīgi citiem finanšu produktiem vai pakalpojumiem.”
Sankciju apiešana šobrīd tiek cieši kontrolēta visā Eiropas Savienības līmenī, tādēļ gadījumi, kad virtuālie aktīvi izmantoti, lai izvairītos no sankcijām, nav novēroti. Kopš 6. oktobra jaunās sankciju paketes spēkā stāšanās ir aizliegts atvērt virtuālo valūtu makus sankcionētām personām. Tomēr saistībā ar virtuālajiem aktīviem jāpievērš uzmanība dažādiem riskiem. Sankiju kontekstā jāpiemin, piemēram, anonīmie maki un tā sauktie “čaulas veidojumi”, caur ko iespējams slēpt personas identitāti. Praktiska izmantojuma iespējas gan ir limitētas, jo Eiropas Savienībā nav iespējams pārvērst līdzekļus kādā praktiski pielietojamā valūtā, vienīgais, kas identificēts, ir maka uzglabāšanas funkcijas pielietošana.
FID veidotajā materiālā izcelti sankciju apiešanas veidi, kam svarīgi pievērst uzmanību:
- persona, kas tieši vai netieši saistīta ar sankciju subjektu, veic sev neraksturīgus darījumus ar virtuālajām valūtām, piemēram, iesaistot apšaubāmas reputācijas virtuālās valūtas, pakalpojumu sniedzējus, tā sauktos “mikserus”;
- par sankciju subjekta sniegtajiem pakalpojumiem vai precēm klientus lūdz norēķināties, pārskaitot līdzekļus uz citām valstīm, kas nav noteikušas sankcijas;
- klienti aicināti veikt norēķinus, izmantojot mazāk izsekojamus vai uzraugāmus norēķinu veikšanas veidus (piemēram, virtuālās valūtas).
Lai novērstu sankciju apiešanas riskus, izmantojot virtuālos aktīvus, ir:
- jāievēro vienota, skaidra pieeja visās ES dalībvalstīs, nacionālā līmenī piemērojot spēkā esošos normatīvos tiesību aktus;
- jānodrošina kvalitatīvu tiesībsargājošo iestāžu darbu;
- jāizglīto sabiedrība saistībā ar iespējamajiem riskiem, jo katram ir iespējams uzraudzīt, lai netiktu veiktas prettiesiskas darbības un ziņot par tām (svarīgi nodrošināt publiski pieejamu informāciju par patiesā labuma guvējiem).
Kādus soļus sper Latvija
Latvijai jāievēro:
- ANO Drošības padomes noteiktās sankcijas;
- Eiropas Savienības sankcijas;
- Nacionālā līmenī noteiktās sankcijas.
Krievija un Baltkrievija ir Latvijas kaimiņvalstis, tādēļ arī sankciju pārkāpšanas riski vērtējami kā augsti. Par to liecina arī dati, ar ko iepazīstināja FID pārstāvis – 2022. gadā saņemti 215 ziņojumi, kuros paustas aizdomas par sankcionēto personu izvairīšanos no sankcijām, kas tām piemērotas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Salīdzinot ar iepriekšējā gada datiem vērojams straujš pieaugums – ja janvārī saņemti četri ziņojumi, tad martā tie bijuši jau 16, bet jūlijā – 21.
Latvija aktīvi rīkojas, lai novērstu gan sankciju apiešanas, gan noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) riskus, kā galvenajam uzraugam darbojoties Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK).
Sankciju apiešana Latvijā uzskatāma par noziedzīgu nodarījumu, kam piemērojams Krimināllikums, tādēļ naudas atmazgāšanas (anti-money laundering, AML) sakarā riski ir zemi. Pastāvīgi tiek veicināta arī savstarpējā sadarbība gan valsts iestāžu līmenī, gan – ar starptautiskajiem partneriem, sakārtota AML sistēma, banku sektors, izveidots kvalitatīvs uzņēmumu un patiesā labuma guvēju reģistrs.
Nozīmīgāki riski vērojami NILL jomā. Lai arī Latvijas virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzēji nepiedāvā pakalpojumus ārvalstīs, kā arī apkalpojamā summa ir samērā neliela, saglabājas iespēja izmantot ārējo pakalpojumu sniedzēju un slēpt darbības. ES līmeņa regulējumā regulāri tiek veiktas izmaiņas, lai pielāgotos aktuālajai situācijai. Ar virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzējiem saistītā situācija Latvijā visdrīzāk mainīsies pēc jaunās MiCA regulas pieņemšanas ES līmenī, līdz ar to svarīgi turpināt darbu kvalitatīvi un būt proaktīviem, lai laicīgi novērstu iespējamos riskus.
Karš notiek ne tikai frontē Ukrainā. Globālais finanšu tirgus ir vienots, un Krievijas agresija ietekmē katru no mums. Aicinām meklēt veidus, kā katrs var pielikt roku, lai neļautu Krievijai prettiesiskā veidā finansēt karu. Viens no tiem – novērst iespējas sankcionētām personām apiet sankcijas.
- FID sankciju meklētājā iespējams atrast ziņas par sankcionētajām personām;
- Uzņēmumu reģistrā var atrast uzņēmumu un amatpersonu datus, kā arī konstatēt, vai tām piemērotas sankcijas;
- FKTK mājaslapā var atrast visaptverošu ar sankcijām saistītu informāciju, tai skaitā par Krievijai un Baltkrievijai piemērotajām sankcijām un atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem;
- Iespējams izmantot citas mājaslapas un datubāzes, kurās atrodama informācija par konkrētu personu un tas darbībām.
Projektu “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas standartu pilnveidošana kriptovalūtām Latvijā” finansē Nīderlandes Karalistes vēstniecība Latvijā un Atklātības fonds.
[1] Brikmane, Edīte. Kas ir sankcijas? 17.04.2019. https://lvportals.lv/skaidrojumi/303580-kas-ir-sankcijas-2019
