×

KORUPCIJAS IETEKME UZ LATVIJAS DROŠĪBU

Korupcijas nozīme šogad, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, ieguva jaunu nozīmi, jo ikvienam kļuva acīmredzams tas, kā korupcija tieši apdraud nacionālo un globālo drošību.

Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) 2022. gada 9. decembrī pasākumā “Korupcija – nacionālās un globālās drošības drauds” atzīmēja Starptautisko pretkorupcijas dienu, kurā kopā ar valsts amatpersonām, jomas pārstāvjiem un ekspertiem diskutējām par korupcijas negatīvo ietekmi uz Latvijas iekšējo un ārējo drošību. Šajā rakstā lasiet galvenās diskusijas atziņas. Pasākuma video ieraksts skatāms šeit ->.

Diskusijā piedalījās:

  • KNAB priekšnieks Jēkabs Straume,
  • Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece,
  • Delnas direktore Inese Tauriņa,
  • Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs,
  • Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs prof. Dr. sc. pol. Andris Sprūds,
  • Diskusiju vadīja Aidis Tomsons, Latvijas Radio 1 žurnālists.

 

Karš, korupcija un nacionālā drošība

Kā, norādot uz korupcijas tēmas aktualitāti, pasākuma atklāšanas uzrunā izcēla Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns: “Karš Ukrainā padarījis mūs daudz redzīgākus un prasīgākus. Skaidrāk redzam, kas ir vājās vietas un kur vajadzīgs būtisks pastiprinājums.”

Ukrainas armijas un politiskais vājums 2014. gadā, kad notika Krimas aneksija, kā arī Krievijas bruņoto spēku problēmas šodien ir sekas korupcijai, krāpšanai un līdzekļu izsaimniekošanai. Korupcija novājina valsti, padarot situāciju labvēlīgāku pretiniekam. Lai arī korupcija Krievijā šobrīd ir izdevīga Eiropas drošībai, tā parāda faktisko situāciju, kā sabiedrība un valsts cieš, ja prettiesiska rīcība tiek pieļauta ilgstoši.

Andris Sprūds diskusijā izcēla pirms pāris gadiem dzirdētos Džo Baidena (Joe Biden), tolaik ASV viceprezidenta, vārdus: “Korupcija ir vēzis sabiedrības organismā. Cīņa ar korupciju ir viena no augstākajām patriotisma izpausmēm.”

Mēs varam aizsargāt savu valsti ne tikai stājoties Zemessardzē, darbojoties kā brīvprātīgajiem, uzturot dzīvas latviskās tradīcijas, bet arī nepieņemot un nedodot aplokšņu algas, “kukuļus” un maksājot nodokļus. Korupcija nav norma un tā nav tikai valsts amatpersonu, valdības problēma. Latvija ir demokrātiska valsts, kurā suverēnā vara pieder tautai, tādēļ katrs no mums var ietekmēt kopējo situāciju.

Korupcija skar dažādas nozares – gan publisko, gan privāto sektoru lokālā, nacionālā un starptautiskā līmenī. Enerģētiskā atkarība no Krievijas un atsevišķu personu ekonomiskās intereses padara Eiropu neaizsargātāku. Redzam, ka bažas visur, arī Latvijā, rada cilvēkam primāri nepieciešamo resursu – siltuma, ūdens un elektrības – pieejamība. Kā norādīja Delnas direktore Inese Tauriņa, tas noved pie jautājuma par lēmumu pieņemējiem – kad par valsts attīstību un drošību atbildīgās personas nokļūst pie varas vēlēšanu rezultātā. Tādēļ ir svarīgi uzraudzīt politisko partiju finansēšanu no ārvalstīm un pievērst uzmanību amatpersonu darbībai kopumā, īpaši riska nozarēs, kā iekšlietas, tieslietas un aizsardzība.

Latvija Eiropas kontekstā

Valstij ir būtiski parādīt tās spēju uzlabot savu iekšējo drošību un risināt ar korupciju saistītos jautājumus, lai gūtu starptautisku novērtējumu un tiktu sadzirdēta, kā izcēla Dmitrijs Trofimovs. Aktuāls piemērs ir Horvātijas uzņemšana Šengenas zonā, kā arī Ukrainai uzstādītās prasības, lai tā varētu kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti.

Diskusijā izskanēja vairāki viedokļi par situāciju Latvijā šobrīd un pēdējos gados spertajiem soļiem korupcijas mazināšanai. Latvija rādījusi pozitīvu piemēru, vēršot Eiropas valstu un ASV uzmanību Krievijas agresijai un esot konsekventa savā nostājā, atbalstā un aizsardzības jomas stiprināšanā. Statistikas dati saistībā ar atklātības veicināšanu un korupcijas mazināšanu ir dažādi, taču jāizceļ vairāki būtiski sasniegumi. Jāņem vērā, ka salīdzinošu datu gadījumā būtiski izprast vērtēšanas kritērijus, kā Korupcijas uztveres indeksa gadījumā, kur Latvija 2021. gadā ieguva 15. vietu no Eiropas Savienības dalībvalstīm, ar 59 punktiem esot stipri zem ES vidējā korpupcijas rādītāja – 64 punktiem (jo vairāk punktu, jo no korupcijas tīrāka valsts).

Gada sākumā ziņots, ka Latvija ir bijusi veiksmīga Moneyval rekomendāciju izpildē, uzlabojot sniegumu noziedzīgo līdzekļu legalizācijas jomā. Svarīga arī informācijas atklātība – iedzīvotājiem ir pieejamas datubāzes, kur iespējams atrast informāciju, piemēram, par uzņēmumu patiesā labuma guvējiem, publisko iepirkumu procesiem. Arī jaunā Interešu pārstāvības atklātības likuma pieņemšana, Ekonomisko lietu tiesas izveide norāda, ka rīcība, lai palielinātu atklātību un mazinātu korupciju, notiek. Taču iesāktais ir jāturpina, lai redzētu rezultātus, saglabātu informācijas atklātību un stiprinātu tiesiskumu.

Kas jādara Latvijai

Kā izteicās KNAB priekšsēdētājs Jēkabs Straume: “Valsts ir tik stipra, cik cīņa pret korupciju tajā.” Diskusijā vairākkārt izcelts iedzīvotāju uzticēšanās trūkums valsts amatpersonām, kas neļauj efektīvi mazināt korupciju un prettiesiskas darbības arī iedzīvotāju vidū. Eksperti un politiķi aplūkoja pāris svarīgākos jautājumus, kam jāpievērš uzmanība.

Jāuzrauga publisko iepirkumu joma, kas jau ilgstoši izcēlusies ar korupcijas skandāliem, negodprātīgu rīcību gan pašvaldību, gan valsts līmenī. Šobrīd katram Latvijas iedzīvotājam ir svarīgi, lai stratēģiski nozīmīgie objekti nepiederētu uzņēmumiem, kas atbalsta autoritārus režīmus vai veic citas darbības, apdraudot demokrātiju un tiesiskumu.

Jāstiprina tiesībsargājošās iestādes, jo uzticība tām ir visa pamatā, bet akla ticība var novest pie negatīvām sekām, tādēļ nepieciešams uzraudzīt un pārbaudīt, ieviešot stingrus iekšējās uzraudzības principus, stiprinot prevencijas sistēmas. Ināra Mūrniece izcēla izmeklēšanas dienestu spēju stiprināšanas nozīmi, lai vairotu uzticību valsts varai, bet Edvards Smiltēns pasākuma atklāšanas runā minēja: “Uz korupciju jāskatās ar vēl redzīgākām acīm, ar lielāku prasīgumu pret korupcijas apkarotājiem, bet vienlaikus ne tikai prasībām, bet arī dodot lielāku atbalstu – tas ir mūsu kopīgs uzdevums.”

Atklātības veicināšana ir būtiska, lai mazinātu iespējas izplatīties dezinformācijai, kas var diskreditēt tiesībsargājošo iestāžu darbu un mazināt uzticību amatpersonām. KNAB priekšnieks Jēkabs Straume norādīja, ka atklātību un informācijas drošību nepieciešams salāgot, kļūstot atklātākiem visos jautājumos, kas neskar valsts aizsardzībai būtisku informāciju, kā valsts noslēpums vai izmeklēšanas noslēpums.

Sabiedrībai kopumā un katra indivīda rīcībai piemīt neatsverams spēks. Korupcijas mazināšana un novēršana iespējama tikai, ja sabiedrībā pastāv vēlme sadarboties un savstarpējs atbalsts. Procesā jāiesaista ne tikai tiesībsargājošās iestādes, valsts institūcijas, bet arī nevalstiskās organizācijas un sabiedrība kopumā. Jāvairo iedzīvotāju izpratne par korupciju, lai katram ir skaidrs, ka prettiesiskas rīcības sekas skar visu sabiedrību.

Nozīmīga un vēl nepietiekami aktualizēta problēma ir amatpersonu reputācija un izpratne par ētisku rīcību. Arī tas saistās ar katra indivīda personīgo atbildības izjūtu un pienākumu pret valsti. Cilvēka izpratni par ētiku veido ieradumi, pieredze, rakstura un kultūras iezīmes, vienlaikus ir jābūt skaidrām normām, kas jāievēro katrā sektorā. Savukārt reputācijas jautājums nozīmīgs, jo, tikai zinot personas līdzšinējo darbību, var nojaust potenciālos riskus. Nepievēršot tiem uzmanību, par amatpersonām var kļūt cilvēki, kas nerīkojas Latvijas interesēs un apdraud nacionālo drošību.

Korupcija ir drauds valsts pamatvērtībām un drošībai, tādēļ nepieciešama skaidra politika nacionālā līmenī. Jaunajā valdības deklarācijā cīņai ar korupciju piešķirta nozīmīga loma, tādēļ sagaidāms, ka šī Saeimas sasaukuma laikā sekos attiecīga rīcība. Atceries – cīņa pret korupciju sākas no izvēles, ko ik dienu veic ne tikai amatpersonas, bet katrs no mums.

 

Pasākums “Korupcija – nacionālās un globālās drošības drauds” notika Starptautiskajā pretkorupcijas dienā 2022. gada 9. decembrī. 

Pasākumu atbalsta ASV Tieslietu departaments un ASV Valsts departaments. Šis pasākums ir īstenots, pateicoties Baltijas–Amerikas Brīvības Fonda (BAFF) finansējumam, vairāk informācijas par BAFF stipendijām un lektoru atbalstu varat uzzināt, apmeklējot www.balticamericanfreedomfoundation.org.

Pievienot komentāru

  • deputati uz delnas
  •  

    Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52