Ņemot vērā pēdējā laika izaicinājumus reģiona drošībai, “Sabiedrības par atklātību – Delna” (turpmāk – Delna) ieskatā būtiski, lai jaunajā, 2022. gada 14. decembrī apstiprinātajā Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijā (turpmāk – valdības deklarācija) ir novērtēta korupcijas mazināšanas nozīme kopējās valsts drošības spēcināšanā. Lai gan valdības deklarācijā ir skaidri pausta apņemšanās turpināt līdz šim iesākto korupcijas novēršanā un apkarošanā, tā sniedz ļoti ierobežotu izpratni par turpmāk veicamajiem konkrētajiem soļiem.
Organizācijas Transparency International veidotā Korupcijas uztveres indeksa rezultāti liecina, ka, lai gan situācija Latvijā attiecībā uz korupcijas mazināšanos uzlabojas, progress ir lēns. Šī tendence, Latvijai 2021. gadā indeksā saņemot 59 punktus, nerada pārliecību, ka izdosies sasniegt Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam noteikto mērķi – 2024. gadā sasniegt 64 punktus un 2027. gadā – 67 punktus. Delna jau iepriekš ir norādījusi, ka, lai uzlabotu Latvijas sniegumu, ir jāievieš patiesi drosmīgi pretkorupcijas pasākumi tādās jomās kā publisko resursu izšķērdēšanas novēršana, politiskās un biznesa integritātes veicināšana.
Valdības deklarācijas pieņemšanas process
Ņemot vērā, ka divas no trim valdību veidojošām politiskajām organizācijām ilgstoši saņem būtisku valsts finansējumu, kā arī faktu, ka šī ir jau otrā K. Kariņa valdība, ir pamatoti sagaidīt, ka valdības deklarācijas kvalitāte būs augsta. Taču kvalitāti apšauba fakts, ka atsevišķi deklarācijas punkti pēc būtības atkārtojas vairākās sadaļās, radot iespaidu par sasteigtību veidošanas procesā. Turklāt neparādās arī K. Kariņa pirmās valdības iesākto darbu pēctecība un ilgtermiņa redzējums, kas šajā situācijā, kad premjers turpina darbu, ir sagaidāms. Publiskajā telpā izskanējusī informācija par valdības deklarācijas veidošanas procesu nerada ticību, ka ir notikusi pilnvērtīga ekspertu un pilsoniskās sabiedrības iesaiste.
Jāatzīmē, ka valdības deklarācijas izstrādes process, kā arī nepārliecinoši pamatotie, koalīcijas politisko spēku virzītie grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā, apstiprinot priekšlikumu par ministru biedru ieviešanu, met ēnu uz politiskā godaprāta klātbūtni jaunajā valdības dokumentā.
Tāpat arī par uztraucošu signālu uzskatāms fakts, ka deklarācijas gala versija plašākai sabiedrībai bija pieejama tikai neilgi pirms balsojuma Saeimā. Ņemot vērā koalīcijas nelielo balsu vairākumu, ar ko arī valdība tikusi apstiprināta, jārēķinās ar to, ka nākotnē atsevišķu iniciatīvu virzībā nepieciešamas varētu būt arī opozīcijas deputātu balsis. Būtu vēlama vismaz ierobežota opozīcijas iesaiste deklarācijas izstrādē, priekšlaikus atrodot iespējamus vienprātības punktus. Atteikšanās no šī ir pretrunā valdību veidojošo partiju sadarbības līgumā iekļautajiem principiem par cieņas, uzticības, koleģialitātes un godprātības nozīmi sadarbībā ar medijiem, pilsonisko sabiedrību un politisko opozīciju, kā arī nepieciešamību lēmumus izsmeļoši, atklāti un racionāli pamatot un argumentēt sabiedrībai un medijiem.
Deklarācijas prioritātes un cīņa pret korupciju
Valdības deklarācijā izvirzītas piecas savstarpēji saistītas prioritātes: drošība, izglītība, enerģētika, konkurētspēja, kā arī dzīves kvalitāte, cilvēka un sabiedrības veselība. Jautājumi, kas saistīti ar korupcijas novēršanu un tiesiskuma spēcināšanu deklarācijā iekļauti sadaļā, kas izklāsta valdības ieceres drošības jomā.
Deklarācijas sadaļā “Tiesiskums un cīņa pret korupciju” no uzskaitītajiem 18 punktiem tikai viens nepārprotami runā par korupciju: “Īstenosim nesaudzīgu cīņu pret korupciju, nodrošinot efektīvu nacionālo pretkorupcijas politiku, stiprinot KNAB kapacitāti, kā arī veicinot neiecietību pret korupciju publiskajā un privātajā sektorā.” Kas rada bažas par to, ka valdībai korupcijas novēršanas jomā savu ieceru varētu nemaz nebūt.
Tomēr Delna atzinīgi vērtē valdības deklarēto apņemšanos stiprināt valsts spējas novērst un apkarot korupciju visos līmeņos, nodrošinot efektīvu nacionālo pretkorupcijas politiku, stiprinot KNAB kapacitāti, kā arī veicinot neiecietību pret korupciju publiskajā un privātajā sektorā. Vienlaikus jāatzīmē, ka šī apņemšanās, lai gan ārkārtīgi būtiska, pausta vispārīgā veidā un ļoti maz ļauj spriest par to, kādus konkrētus soļus jaunā valdība saredz kā nepieciešamus. Skaidrība ir sevišķi nepieciešama, ņemot vērā dažādu ministriju līdzšinējo atturīgo attieksmi pret Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna 2021.–2025. gadam saskaņošanu. Delna izsaka nožēlu par to, ka valdības deklarācija nerada pilnīgi nekādu skaidrību par to, vai jaunajā valdībā, atšķirībā no iepriekšējās, ir politiskā griba, lai atbalstītu dokumenta virzību un tajā iekļauto iniciatīvu ieviešanu.
Jāatzīmē, ka deklarācijā ir iekļauti arī atsevišķi atzinīgi vērtējami punkti. Piemēram, gatavība iedzīvināt 2022. gadā pieņemto Interešu pārstāvības atklātības likumu. Tāpat, ņemot vērā valdības prioritāšu sasaisti, jāatzīmē, ka ar korupcijas mazināšanu saistīti punkti arī citās prioritātes. Piemēram, sadaļā par datu ekonomikas attīstību deklarēta apņemšanās turpinās ieviest datu atvērtības principu – atvērts ir viss, izņēmumi ir jāpamato.
Fakts, ka valdības deklarācijā kopumā tik maz uzmanības veltīts korupcijas novēršanas un apkarošanas jautājumiem var radīt maldīgu priekšstatu, ka K. Kariņa līdzšinējā valdības un tās politisko spēku deputāti veikuši visu, kas šajā jomā nepieciešams. Tomēr tas nebūt tā nav. Delna jau iepriekš skaidrojusi, ka lielākā daļa 13. Saeimas laikā uzsākto iniciatīvu būtu jāturpina un virkne Delnas priekšlikumu līdz šim nav ieviesti pat daļēji.
Fiskālās disciplīnas līgums
Lai gan Fiskālās disciplīnas līguma pievienošanu valdības deklarācijai varētu sākt uzskatīt par sava veida tradīciju, šis dokuments Delnas ieskatā rada virkni jautājumu. Līgums skatāms kopsakarā ar valdības deklarācijas sadaļu, kas attiecas uz fiskālo politiku. Šajā sadaļā valdība deklarē ieceri ne vien samazināt budžeta deficītu, bet arī vēlmi virzīties uz vispārējās valdības parādu zem 40 % no IKP.
Viens no neskaidrajiem jautājumiem ir, kāpēc tieši attiecībā uz šo konkrēto jomu politiskie spēki nolēmuši izveidot atsevišķu “līgumu”. Galu galā līgumā ietvertās apņemšanās iekļautas arī valdības deklarācijā. Otrs jautājums saistīts ar to, vai līgumā ietvertās apņemšanās ir savienojamas ar citām valdības iecerēm, kas nenovēršami saistītas ar papildu izdevumiem un gadījumā, ja tās tādas nav, tad kuri izdevumi uzskatāmi par prioritāriem. Visbeidzot trešais jautājums saistīts ar likuma ievērošanu, valdībai gatavojot budžeta projektu. Ievērojot līgumā noteiktos ierobežojumus, ko koalīcija pati sev radījusi bez skaidra pamatojuma, nevaram reālistiski sagaidīt, ka arī jaunā valdība budžeta projekta sagatavošanas procesā ievēros likumus.
Vairāk informācijas
Valdību veidojošo partiju sadarbības līgums
Valdību veidojošo 14. Saeimas frakciju Fiskālās disciplīnas līgums
Delnas priekšlikumi budžeta veidošanas procesa uzlabošanai
Šī raksta sagatavošanu finansē ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par raksta saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.