×

DELNAS VĒSTULE UZŅĒMUMU REĢISTRAM PAR PATIESĀ LABUMA GUVĒJIEM

Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”, atsaucoties uz Uzņēmumu reģistra aicinājumu, ir sagatavojusi viedokli un nosūtījusi vēstuli, iestājoties par patiesā labuma guvēju atvērtības saglabāšanu.

 

Par patieso labuma guvēju datu atvērtības saglabāšanu

Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna), ir sagatavojusi viedokli, atbildot uz Uzņēmumu reģistra aicinājumu pilsoniski aktīvajām nevalstiskajām organizācijām sniegt viedokli par patieso labuma guvēju datu atvērtību, ko ir aktualizējis Eiropas Savienības Tiesas (EST) 2022. gada 22. novembra nolēmums.

Delnas ieskatā EST spriedums rada nopietnus draudus Eiropas un Latvijas ilggadējiem centieniem izstrādāt kvalitatīvu un efektīvu patieso labuma guvēju reģistru, lai sekmētu cīņu pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu.

Pretēji tam, ko ir atzinusi EST, Delna uzskata, ka atklātība un brīva pieeja informācijai par uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem gan aktīvajai sabiedrībai, gan žurnālistiem, ir absolūti nepieciešama, lai valsts varētu efektīvi strādāt ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, interešu konfliktu identificēšanu amatpersonu darbā, publiskās naudas izšķērdēšanu, kā arī radīt vidi ar lielāku pārredzamību.

Transparency International (TI) eksperte Maíra Martini norāda: “Piekļuve patieso labuma guvēju datiem ir ļoti svarīga, lai identificētu un apturētu korupciju un netīro naudu. Jo vairāk cilvēku var piekļūt šādai informācijai, jo lielāka iespēja savienot punktus. Mēs atkal un atkal esam redzējuši, sākot no Čehijas un Dānijas līdz Turkmenistānai, kā publiska piekļuve reģistriem palīdz atklāt ēnu darījumus. Laikā, kad vajadzība izsekot netīro naudu ir tik skaidri redzama, tiesas nolēmums mūs aizved gadiem atpakaļ.”

Globālā cīņa ar netīro naudu un sankciju ievērošanu

Delna un viss Transparency International tīkls ikdienā aktīvi strādā ar valsts iestādēm, likumdevēju un privāto sektoru, lai veicinātu informācijas atklātību un uzņēmumu un iestāžu darbības caurredzamību. Transparency International norāda: “Valstīm būtu jāizveido centralizēti, publiski patieso labuma guvēju reģistri ar pārbaudītu informāciju par to, kam šīs struktūras pieder vai kas tās kontrolē. Tie ļautu ikvienam redzēt, kas slēpjas aiz anonīmiem uzņēmumiem un organizācijām, un palīdzētu iestādēm, žurnālistiem un pilsoniskajai sabiedrībai efektīvāk atklāt un cīnīties pret korupciju, naudas atmazgāšanu un citiem finanšu noziegumiem.”

Līdz ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā īpaši aktuāls starptautiskās drošības jautājums ir globālā cīņa ar netīro naudu, kas ir saistīta ar Krieviju. Transparency International Eiropas Savienības nodaļa (TI EU) 07.03.2022. apkopoja sarakstu, ko ES var darīt, lai palīdzētu Ukrainai un līdz ar to mazinātu Krievijas iespējas karot. TI EU norāda, ka ir jābūt brīvi un publiski pieejamai informācijai par uzņēmumu un līdzekļu īpašniekiem, lai varētu sekot netīrajai naudai, jo, izmantojot sarežģītas shēmas un ārzonu kompānijas, ievērojami Krievijas līdzekļi ir paslēpti rietumvalstīs, kas arī apdraud sekmīgu sankciju ievērošanu. Par to rakstīja arī Delna rakstā “Jurista Vārdam” (19.04.2022.), kur cita starpā atzinīgi novērtē Latvijas labo piemēru Eiropā patieso labuma guvēju reģistra atklāšanā un atzīmē, ka tas ir būtiski veicinājis Latvijas spēju sakārtot finanšu sistēmu.

Turklāt, ņemot vērā 2022. gadā ES uzsāktās apjomīgās sankcijas pret Krieviju, ir jānodrošina, ka katram mazākajam uzņēmumam Latvijā ir brīvi un bez šķēršļiem pieejams patieso labuma guvēju reģistrs. Publiski pieejamas informācijas par patiesajiem labuma guvējiem ierobežošana būtiski apgrūtinātu sankciju ievērošanas nodrošināšanu.

Cīņā ar korupciju arvien nozīmīgāka ir starptautiskā sadarbība. Pirms diviem gadiem Delna jau ir rakstījusi par Amerikas Savienoto valstu Nacionālās aizsardzības autorizācijas likumu, kurā ir iekļauts arī Korporatīvās atklātības likums (Corporate Transparency Act), kas iezīmē galvenos naudas atmazgāšanas apkarošanas noteikumus. ASV, būdama viena no pasaules lielākajām ekonomikām, ar šī likuma pieņemšanu izmaina globālos naudas apkarošanas noteikumus un paver iespējas nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizācijas gadījumus izmeklēt jaunā līmenī. Pirmo reizi visi uzņēmumi, kas darbojas ASV, saskaņā ar šo likumu ir spiesti atklāt patiesos labuma guvējus. Tas nozīmē, ka arī Latvijas tiesībsargājošajām institūcijām būs vieglāk izmeklēt starptautiskās naudas atmazgāšanas shēmas, kurās ir iesaistīta Latvija.

Jāatzīmē, ka patieso labuma guvēju atklātības regulējums ir efektīvs tad, ja to piemēro visās lielākajās ekonomikās – tur, kur naudas atmazgātāji ir visvairāk ieinteresēti ieguldīt savu naudu. Tādēļ arī īpaši svarīgi ir, ka gan katra ES valsts atstāj atvērtu patieso labuma guvēju reģistru, gan tos atver tās, kuras to nav darījušas.

Publiskās naudas izšķērdēšanas novēršana, interešu konfliktu atklāšana

Dati par uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem, politisko finansēšanu un valsts amatpersonu interešu un īpašumu deklarācijām ir starp būtiskajām papildinošajām datu kopām, kas var palīdzēt atklāt korupciju publisko iepirkuma līgumu slēgšanas procesos.

Arī jaunākie grozījumi Publisko iepirkumu likumā paredz, ka iepirkuma procesā būs jāpārbauda pretendenta patiesā labuma guvējs un persona, kurai piedāvājumā ir izšķirošā ietekme, skaidrots LV portālā.

Kā norāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), korupcijas riskus rada ciešas attiecības starp pasūtītāja un izpildītāja un par iepirkumiem atbildīgās amatpersonas uztur personiskas attiecības ar piegādātāju pārstāvjiem ārpus darba laika. Šādas sakarības var identificēt pašvaldību aktīvie iedzīvotāji un nevalstiskās organizācijas, žurnālisti. Tādēļ arī brīva pieeja patieso labuma guvēju reģistram gan neliks nekādus šķēršļus šādam brīvprātīgam darbam, gan arī var strādāt preventīvi – atturēt amatpersonas no šādu kontaktu veidošanas, zinot, ka ikvienam būs iespējams viegli pārbaudīt saistības.

Turklāt jāmin, ka Eiropas Revīzijas palātas 2019. gadā izlaistajā ziņojumā konstatēts, ka Latvija ir viena no piecām valstīm, kurās ir vislielākais atklāto krāpšanas gadījumu īpatsvars saistībā ar ES fondiem. Tātad jāņem vērā, ka tie ir ne tikai pašvaldību vai valsts budžeta līdzekļi, bet arī ES finansējums.

Atbalsts valsts iestādēm

Lai arī cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu primāri ir valsts iestāžu uzdevums, tomēr redzam, ka mediji, nevalstiskais sektors un aktīvā sabiedrība spēj sniegt nozīmīgu pienesumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanai.

Tieši patieso labuma guvēju datu pieejamība atvērto datu formātā ļauj Delnai un citiem ekspertiem, žurnālistiem, entuziastiem, izmantot šos datus, lai, piemēram, savietojot ar iepirkumu un amatpersonu datiem identificētu iespējamos interešu konfliktus amatpersonu darbā. Arī šobrīd Delna strādā pie šāda rīka izstrādes, organizējot regulāras sanāksmes ar valsts institūciju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Šī pieeja sniedz lielisku iespēju apmainīties ar idejām par to, kā ar korupcijas novēršanu un politiskās godprātības spēcināšanu saistītie dati izmantojami inovatīvos tiešsaistes rīkos. Delna un TI arī jau iepriekš izstrādājusi līdzīgus rīkus.

Arī žurnālisti regulāri atklāj kādus amatpersonu interešu konfliktus, piemēram, žurnāls “IR” 30.11.2022. publicēja rakstu “Dažiem veicas vairāk”, analizējot ministriju iepirkumos uzvarējušo uzņēmumu īpašnieku (patieso labuma guvēju) saistību ar konkrētajiem ministriem un to partijām.

Apgrūtināta pieeja reģistram

EST ir norādījusi, ka “gan presei, gan pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kurām ir saikne ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu un apkarošanu, ir likumīgas intereses piekļūt informācijai par patiesajiem labuma guvējiem”.

Brīvas pieejas ierobežošana informācijai par uzņēmumu patiesā labuma guvējiem var nozīmēt papildu slogu ieinteresētajām pusēm (ekspertiem, medijiem u.c.) pierādīt savas intereses, kā arī rada risku patvaļīgiem lēmumiem par informācijas nesniegšanu. Turklāt Eiropas Komisija atzīst, ka iepriekšējā direktīvas redakcijā, kur pieeja informācijai bija ierobežota ar nepieciešamību pierādīt likumīgas intereses, praksē nebija efektīva. Tas skaidrojams ar to, ka Latvijā un nereti arī citās valstīs pilsoniskās sabiedrības resursi un iespējas ir ierobežotas, tas nereti ir brīvprātīgais darbs un bez atlīdzības. Vēl sarežģītāka šī procedūra var izrādīties, cenšoties attiecīgos datus iegūt par citām valstīm, veicot salīdzinājumus vai analizējot kompleksus pārrobežu procesus.

Citās valstīs ir novērots, ka risinājums situācijai ir pieslēgšanās vai autentificēšanās reģistra sistēmai, tomēr šāds risinājums var nozīmēt ārvalstīs reģistrētu uzņēmumu vai privātpersonu izslēgšanu no patieso labuma guvēju reģistra lietotāju loka.

Kopsavilkums

TI 2021. gada pētījumā par patieso labuma guvēju datu pieejamību Eiropas Savienībā norāda, kāpēc ES ir svarīga vienota pieeja (atklātība) šajos reģistros – tādējādi ir iespējams sekmēt cīņu ar pārrobežu korupciju, naudas atmazgāšanu u. tml. TI uzsver, ka reģistru pieejamība nacionālā un starptautiskā līmenī, to kvalitāte ļauj kompetentajām iestādēm, uzņēmumiem un sabiedrībai, jo īpaši pilsoniskās sabiedrības organizācijām un plašsaziņas līdzekļiem atklāt un novērst noziegumus. Šajā pētījumā tikai Dānijas reģistrs un Latvijas Uzņēmumu reģistra izveidotais un uzturētais patieso labuma guvēju reģistrs ir atzīts par labāko Eiropas Savienībā.

Svarīgi, ka visā Eiropā ir atvērti šie reģistri. Tādēļ TI un Delnas turpinās aicināt ES un valstu valdības, atbildīgās iestādes atvērt patieso labuma guvēju reģistrus.

Ievērojot minēto, Delnas ieskatā Latvijā ir nepieciešams atstāt esošo atvērtības līmeni attiecībā uz patieso labuma guvēju datiem. Jau izstrādājot normatīvo regulējumu šajā jautājumā likumdevējs apsvēra abas puses – privātumu un datu atvērtību – un izvērtējot lietderības apsvērumus ieviesa šī brīža atvērtības līmeni. Jāpatur prātā, ka Latvija ir līderis un labās prakses piemērs Eiropā attiecībā uz patieso labuma guvēju reģistru, un mums būtu jāturpina būt līderiem un rādīt piemērs arī turpmāk, neierobežojot informācijas publisku pieejamību.

Ar cieņu

Biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” / Transparency International Latvijas nodaļa

direktore Inese Tauriņa

 

 

Projektu finansē Eiropas Savienības Iekšējās drošības fonds – Policija. Šī projekta saturs atspoguļo tikai Delnas uzskatus, un tas ir tikai Delnas atbildība. Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par tajā esošās informācijas izmantošanu.

Pievienot komentāru

  • deputati uz delnas
  •  

    Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52