“Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) ir apzinājusi galvenos uzdevumus atklātības veicināšanā, labas pārvaldības un korupcijas mazināšanā un izveidojusi darāmo darbu sarakstu 14. Saeimas sasaukumam. Lai aptvertu pēc iespējas plašāku darāmo darbu loku, rīkojām diskusijas, kur izvaicājām ekspertus, nevalstisko organizāciju pārstāvjus, žurnālistus un Delnas biedrus. Drīzumā plānojam ar darāmo darbu sarakstu iepazīstināt Saeimas deputātus.
Diskusijās piedalījās un viedokli izteica:
- Valts Kalniņš, politologs, sabiedriskās politikas centra “Providus” asociētais pētnieks
- Arvīds Dravnieks, biedrības “Publisko tiesību institūts” izpilddirektors
- Valdis Liepiņš, Atklātības fonda priekšsēdētājs
- Diāna Kurpniece, vecākā konsultante PwC Latvia
- Alīna Lastovska, “Delfi TV ” producente
- Edīte Brikmane, LV portāla galvenā redaktore
- Māris Antonevičs, “Latvijas Avīzes” politikas nodaļas vadītājs
- Agnija Birule, Delnas interešu aizstāvības un projektu vadītāja
Ar diskusijas dalībniekiem pārskatījām līdz šim novērotās problēmas un trūkumus 10 tēmās: informācijas atklātība un pieejamība, naudas ietekme politikā, godprātība un ētika publiskajā sektorā, valsts personālpolitika, publisko iepirkumu sistēma, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldība, institucionāli risinājumi cīņā pret korupciju, lēmumu pieņemšana publiskajā sektorā un sabiedriskā kontrole un trauksmes cēlēju sistema darbībā. Tālāk iepazīstinām ar secināto katrā no tēmām.
1. Informācijas atklātības uzlabošana
Informācijas atklātība ir būtiska, lai pilsoniskā sabiedrība un žurnālisti spētu sekot līdzi politiskajiem, sociālajiem un ekonomiskajiem procesiem valstī un ar savu darbu stiprinātu politisko godaprātu un mazinātu korupciju. Atklātību raksturo ne vien datu pieejamība, bet arī mājaslapu un datubāžu tehniskie risinājumi, kas atvieglo informācijas meklēšanu, apkopošanu un analīzi. Pretējā gadījumā tiek kavēts un apgrūtināts pilsoniskās sabiedrības, pētnieku un žurnālistu darbs, palielinās iespēja, ka viņi līdz meklētajai informācijai nemaz nenonāks.
2. Naudas ietekmes politikā mazināšana
Politisko partiju finansēšanas jomā būtiksi ir veikt partiju darba uzraudzību un datu pārbaudi. Tas palīdzētu izprast valsts finansējuma izlietojumu un ļautu sekot līdzi biedru skaitam partijās un negodprātīgai rīcībai un tās riskiem. Zems atalgojums personām, kas nodrošina vēlēšanu norisi, rada riskus – jo īpaši parlamenta vēlēšanu laikā.
3. Godprātība un ētika publiskajā sektorā
Amatpersonu negodprātība ir izplatīta problēma un viena no tās izpausmēm ir nepatiesas informācijas sniegšana amatpersonu deklarācijās. Pastāv šaubas par amatpersonu atklātību interešu konfliktu gadījumā.
4. Pārdomāta un konsekventa valsts personālpolitika
Ierēdņu darba un rezultātu uzraudzība ir būtiska saskaņotas un konsekventas politikas veidošanai, ierēdņu motivācijas un lojalitātes celšanai. Tā ir viena no ilgstoši nerisinātām problēmām, kur ir jāvērš lēmumu pieņēmēju uzmanība nākamajos gados. Aktuāls ir arī jautājums par pašvaldību darba uzraudzību un koordinēšanu no valsts puses, kas pēc ekspertu domām varētu izpausties kā konsultantu nozīmēšana, lai nodrošinātu pieredzes apmaiņu un īstenotu vienotu politisko virzību visā valstī.
5. Publisko iepirkumu sistēmas uzlabojumi
Publisko iepirkumu konkursos pastāv izteikti vāja konkurence, tomēr ne vienmēr to izraisījusi negodprātība. Nereti objektīvi ir maz uzņēmumu, kas spējīgi kvalitatīvi izpildīt prasības, tomēr jāvērtē, vai publisko iepirkumu jomu uzraugošās iestādes efektīvi pilda savus uzdevumus. Negatīvi vērtējams, ka Saeima padarījusi to par sekundāru jautājumu, lai arī ziņas par negodprātīgu rīcību pašvaldībās, kā arī valsts līmenī parādījušās regulāri. Potenciāli problemātisks ir arī jautājums par informācijas, kas saistīta ar zemsliekšņa iepirkumiem, publisku pieejamību.
6. Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldība
Pastāv bažas ne vien par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes un valdes amatpersonu iecelšanas procedūrām, bet arī to darbības izvērtēšanas principiem. 14. Saeimai ir jāīsteno labas korporatīvās pārvaldības principu iedzīvināšana dzīvē.
7. Institucionāli risinājumi cīņai ar korupciju
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ilgstošo nespēju panākt Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna 2021.–2025. gadam saskaņošanu ir iespējams uzskatīt par institūcijas vājuma pazīmi. Jāsper soļi, lai celtu KNAB kapacitāti un spēju uzņemties līderību, veidojot valsts pretkorupcijas politiku.
8. Kvalitatīvi lēmumi publiskajā sektorā un sabiedriskā kontrole
Regulārs Saeimas darba izvērtējums ir nepieciešams, lai identificētu problēmas un vērtētu deputātu solījumu izpildi. Tas ir arī veids, kā skaidrot un atklāt lēmumu pieņemšanas procesus un celt sabiedrības uzticību lēmējvarai. Kā viens no ieteikumiem būtu ekspertu, pētnieku un jomas profesionāļu, kas novērtētu paveikto, piesaiste. Iespējams izveidot novērtējuma kritēriju skalu vai citu rīku, ar ko fiksēt progresu.
9. Trauksmes cēlēju nozīmes aktualizēšana
Svarīgi stiprināt trauksmes cēlēju aizsardzību un veicināt sabiedrības izpratni par trauksmes celšanas nozīmi, praksē iedzīvinot Trauksmes celšanas likumu, kas stājās spēkā 2022. gada 4. februārī. Samērīga atlīdzība trauksmes cēlējam noteikšana, varētu palīdzēt izskaust prettiesisku, negodprātīgu rīcību, kā arī palielinātu motivāciju celt trauksmi.
Jaunajā 2022. gada 14. decembrī apstiprinātajā Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijā ir pievērsta uzmanība dažādiem ar korupciju, labu pārvaldību un atklātību saistītajiem jautājumiem. Delna nodos 14. Saeimai darbu sarakstu un apņemas sekot līdzi to izpildei. Aicinām ikvienu uzraudzīt likumdevēju un regulāri aktualizēt problēmas, lai tās varētu risināt!
Lasiet pilnu darbu sarakstu šeit->
Šis ieraksts ir sagatavots un publicēts projektā “Veido atbildīgu Saeimu – iepazīsti pirms balso!” , ko līdzfinansē Atklātības fonds.
