×

DELNA AICINA NEKAVĒTIES AR INTEREŠU PĀRSTĀVĪBAS LIKUMA IEVIEŠANU UN PILNVEIDI

Kas ir jāievēro interešu un publiskās varas pārstāvjiem? 2023. gada 1. janvārī stājās spēkā Interešu pārstāvības atklātības likums (likums). Lai gan būtiskas likuma daļas, kas attiecas uz interešu pārstāvju reģistru un aktivitāšu deklarēšanas sistēmu stāsies spēkā vien 2025. gada otrajā pusē, “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) aicina interešu un publiskās varas pārstāvjus negaidīt un jau tagad uzsākt aktīvu interešu pārstāvības aktivitāšu fiksēšanu un atklāšanu.

Likumā attiecībā uz interešu un publiskās varas pārstāvi ir skaidri noteiktas definīcijas. Interešu pārstāvis ir privātpersona, kas veic interešu pārstāvību par atlīdzību vai bez tās, neatkarīgi no juridiskā statusa vai reģistrācijas. Likums interešu pārstāvim uzliek šādus pienākumus:

  • atklāt publiskās varas pārstāvim privātpersonu, kuras labā tiek veikta interešu pārstāvība;
  • atturēties no nepatiesas informācijas sniegšanas;
  • atturēties no pretēju interešu pārstāvēšanas saistībā ar vienu un to pašu publisku lēmumu;
  • atturēties no solīšanas, ka tas panāks konkrētu iestādes rīcību saistībā ar publisku lēmumu;
  • nemudināt publiskās varas pārstāvi pārkāpt tiesību normas, kas tam ir saistošas;
  • nodrošināt, ka visa par sevi sniegtā informācija un likuma kārtībā atklājamā informācija ir patiesa un nav maldinoša.

 

Publiskās varas pārstāvis ir publiska persona, tās institūcija, amatpersona vai darbinieks, kā arī privātpersona attiecībā uz tai deleģēto pārvaldes uzdevumu. Publiskās varas pārstāvis ir arī Saeimas deputāts, pašvaldības domes deputāts un publiskas personas nolīgts ārštata padomnieks (piemēram, Ministru kabineta locekļa ārštata konsultatīvais darbinieks). Likums publiskās varas pārstāvjiem nosaka to, kā veicama komunikācija ar interešu pārstāvjiem un uzliek par pienākumu atteikties no komunikācijas, ja interešu pārstāvis neatklāj, kā vārdā veic interešu pārstāvību, nesniedz informāciju par sevi, mudina pārkāpt tiesību normas. Tāpat publiskās varas pārstāvjiem ir pienākums atklāt, ja lēmuma pieņemšanas procesā ir notikušas konsultācijas vai kā citādi ietekmēts pieņemtais lēmums.

Delna aicina interešu un publiskās varas pārstāvjus nekavēties ar likuma iedzīvināšanu. Piemēram, identificējot savas interešu jomas un publicējot interešu pārstāvības aktivitāšu reģistrus savas institūcijas vai struktūrvienības mājaslapā un/vai daloties ar informāciju sociālajos tīklos. Piemēram, Delnas interešu lokā ir korupcijas mazināšana, labas pārvaldības un tiesiskuma veicināšana. Savas intereses Delna pārstāv komunikācijā ar lēmumu pieņēmējiem nacionālā un reģionālā līmenī, izmantojot gan regulārus sanāksmju formātus (Saeimas komisiju sēdes, Tiesību aktu publiskais portāls, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Sabiedriski konsultatīvā padome, sabiedriskās apspriešanas u.c.), gan tiekoties ar lēmumu pieņēmējiem ārpus likumā noteiktajiem sabiedrības līdzdalības mehānismiem un aicinot viņus uz Delnas rīkotajiem pasākumiem (piemēram, ikgadējie Korupcijas uztveres indeksa paziņošanas pasākumi, tematiskās publiskās diskusijas u.c.).

Fiksējot interešu pārstāvības praksi, Delnas ieskatā gan interešu, gan publiskās varas pārstāvjiem būtu jānorāda: saziņas datums, formāts, tēma (mērķis), dalībnieki, apspriestie jautājumi. Šāda proaktīva rīcība un atklātība sekmētu likuma iedzīvināšanu un jaunas demokrātiskas prakses izplatīšanos Latvijas politikā un lēmumu pieņemšanā. Ikvienā demokrātiskā sabiedrībā iedzīvotājiem un pilsoniskajai sabiedrībai jābūt iespējai pārstāvēt savas intereses atklātā veidā un ar šī likuma pieņemšanu Latvija ir ceļā uz to.

Likuma mērķis ir nodrošināt interešu pārstāvības procesa atklātību, veicinot sabiedrības uzticēšanos publiskajai varai un interešu pārstāvjiem, kuri piedalās publisku lēmumu ierosināšanā, izstrādē, pieņemšanā vai piemērošanā.

 

Ko nosaka jaunais likums

  • interešu pārstāvības un interešu pārstāvja jēdzienu,
  • interešu pārstāvju reģistrēšanās pienākumu
  • un interešu pārstāvības aktivitāšu deklarēšanas sistēmu.

 

Likuma tvērums

Delna atzinīgi vērtē to, ka likuma tvērums un interešu pārstāvju, publisko lēmumu pieņemšanas un pieņēmēju definīcijas ir plašas. Tāpat likums attiecas arī uz lēmumu pieņēmēju palīgpersonālu – deputātu palīgiem un ministru ārštata padomniekiem. Tai pat laikā Delnai ir bažas par to, ka interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmā faktiski netiks atspoguļota būtiska interešu pārstāvības daļa, proti, ziņas par sanāksmēm, kas ir izveidotas uz normatīva akta vai cita tiesību akta pamata un to norise tiek fiksēta protokolā vai videoierakstā. Šādas prakse var sniegt maldinošu un šauru priekšstatu par Latvijas interešu pārstāvības praksi un sarežģīt interešu pārstāvības izsekojamību. Šī pieeja nozīmē, ka regulāri sanāksmju formāti kā, piemēram, Saeimas komisiju sēdes, kurās bieži tiek veiktas interešu pārstāvības aktivitātes, interešu pārstāvības sistēmā netiks iekļautas.

 

Interešu pārstāvju reģistrs un aktivitāšu deklarēšanas sistēma

Par būtisku likuma trūkumu uzskatāms fakts, ka daudzus jaunā regulējuma aspektus vēl tikai plānots noteikt Ministru kabineta noteikumos, kuri ir jāizstrādā līdz 2023. gada 1. septembrim. Attiecīgi par atsevišķiem jautājumiem, piemēram, attiecībā uz pārstāvības aktivitāšu deklarēšanu šobrīd saglabājas neskaidrība. Likums nerada skaidrību par to, kā tieši aktivitāšu deklarēšanas process tiks organizēts un kādi varētu būt iespējamie tehniskie risinājumi uninformācijas savietojamība, kā arī resursi, kas tiks atvēlēti reģistru uzturošajai institūcijai – Uzņēmumu reģistram. Tas ne vien neļauj interešu pārstāvjiem un publisko lēmumu pieņēmējiem laikus sagatavoties informācijas atklāšanai, bet arī apgrūtina Uzņēmumu reģistra darbu, plānojot savlaicīgu tehniskā risinājuma izstrādi.

Delnai ir bažas par to, ka šobrīd arī nav zināms, kura būs atbildīgā uzraudzības institūcija un sekos līdzi likuma ieviešanai. Ekspertu skatījumā par atbildīgo institūciju varētu būt izraudzīts Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Tieslietu ministrija vai Valsts kanceleja, taču neviena no šīm institūcijām nav uzņēmusies iniciatīvu.

Vienlaikus atzinīgi vērtējams fakts, ka Ministru kabineta noteikumos nepieciešams skaidri definēt par interešu pārstāvības aktivitāti sniedzamo minimālo informācijas apjomu, tai pat laikā atstājot atbildīgajam par informācijas sniegšanu nepieciešamības gadījumā iespēju sniegt izvērstāku informāciju.

 

Sankcijas un deklarētās informācijas uzraudzība

Likumā šobrīd nav paredzēti soda mēri par noteikto pienākumu neizpildi. Tāpat nav noteikta uzraudzības institūcija vai atrunāts tas, kā būtu veicama ziņošana par konstatētiem pārkāpumiem. Šī iemesla dēļ likuma pārejas noteikumos norādīts, ka Ministru kabinetam 2025. gadā, gatavojot ziņojumu ar likuma ieviešanas izvērtējumu, nepieciešams vērtēt arī nepieciešamību paredzēt administratīvo atbildību attiecībā uz likumā minēto pienākumu neizpildi. Sankciju sākotnēja neesamība varētu radīt risku, ka interešu pārstāvji un publisko lēmumu pieņēmēji laicīgi neuzsāks gatavošanos brīdim, kad likums stāsies spēkā pilnā apmērā. Tai pat laikā, ņemot vērā to, ka likums no tā stāšanās brīža ir diezgan nenoteikts, pārejas periods, kurā varētu analizēt interešu un publiskās varas pārstāvju komunikāciju, tos nesodot, varētu būt pat vēlams.

 

Ar interešu pārstāvību saistītie regulējumi

Covid-19 pandēmijas dēļ pēdējos gados ir būtiski palielinājusies Saeimas darba atklātība un komisijas sēžu ieraksti tiek ievietoti Saeimas mājaslapā, kur ikviens var tiem piekļūt. Savukārt sēdēm notiekot attālināti, plašākam sabiedrības lokam ir atvieglota iespēja sekot līdzi deputātu izteikumiem un pieņemtajiem lēmumiem. Lai gan vairums komisiju līdz šim šādu praksi piekopj, Saeimas kārtības rullī tā diemžēl nav noteikta kā pienākums un 14. Saeimas sasaukumam tas būtu jālabo un jāveic attiecīgi grozījumi.

Tāpat Delnas ieskatā ir jāturpina stiprināt interešu konflikta dokumentēšanu un novēršanu, piemēram, ieviešot sankcijas, ja netiek sniegta informācija par interešu konfliktu. Tāpat jāpaplašina interešu konflikta pārvaldības sistēma, iekļaujot tajā neatalgotos ārštata padomniekus un nosakot pienākumu publicēt informāciju par citiem viņu saņemtajiem ienākumiem.

 

Periodiska regulējuma pārskatīšana

Ņemot vērā Delnas identificētos likuma trūkumus, atzinīgi vērtējams ir likuma 7. pantā noteiktais pienākums Ministru kabinetam reizi gadā iesniegt Saeimai ziņojumu par to, kas paveikts, lai sasniegtu likuma mērķus, kā arī par turpmāk iecerēto darbību. Delnas ieskatā ikgadējie ziņojumi varēs kalpot par pamatu turpmākajām diskusijām par likuma pilnveidi un iedzīvināšanas veicināšanu.

2021. gada jūnijā Delna publicēja pētījumu par lobēšanas praksi Latvijā, sniedzot rekomendācijas likumdevējam, kas būtu jāņem vērā, izstrādājot regulējumu. Neraugoties uz to, ka likumā nav iestrādātas visas Delnas rekomendācijas, tas uzskatāms par pamatu, pie kura pilnveides strādāt nākamajam Saeimas sasaukumam un Ministru kabinetam, apzinot interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmā publicējamās ziņas, to publicēšanas apjomu un publicēšanas kārtību, kā arī novērst likuma trūkumus un ar ieviešanu saistītās problēmas.

 

Šī viedokļraksta sagatavošanu finansē ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par viedokļraksta saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.

 

 

Pievienot komentāru

  • deputati uz delnas
  •  

    Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52