×

ATSEVIŠĶI DEPUTĀTI NEIZPROT ATKLĀTĪBAS PRINCIPUS

Saeimas deputāti Ainārs Šlesers, Linda Liepiņa, Vilis Krištopans, Ramona Petraviča un Edmunds Zivtiņš (Latvija Pirmajā vietā) ir iesnieguši Saeimā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” (turpmāk – Likumprojekts), ar kuru rosināts atgriezties pie aizklātas Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūras.

Valsts prezidenta vēlēšanas Latvijā bija aizklātas līdz 2019. gada 1. janvārim, kad stājās spēkā 2018. gada 4. oktobra grozījumi Satversmē, kas paredzēja turpmāk Prezidentu ievēlēt atklāti. Šos grozījumus ierosināja Delnas izveidotā Mana Balss iniciatīva, kas tika iesniegta Saeimā. Kā galvenie argumenti grozījumiem tika minēta panākamā lielāka sabiedrības uzticēšanās Saeimai, kā arī apstāklis, ka Prezidenta amats bija vienīgais Saeimas vēlētais amats, kurā izmantoja aizklātu balsojumu. Kā norādīts konkrēto grozījumu anotācijā: “Saeimas deputātiem ir jāspēj argumentēt savu balsojumu par noteiktas kandidatūras atbalstīšanu vai neatbalstīšanu, kura pretendē un valsts augstākās amatpersonas amatu.” Tāpat šo grozījumu izstrādes gaitā notika konsultācijas ar vēlētājiem, sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, sabiedrības viedokļa līderiem.

Jaunā likumprojekta anotācijā Latvija Pirmajā vietā deputāti skaidro, ka iepriekšējo Satversmes grozījumu mērķis – veicināt sabiedrības uzticēšanos Saeimai – neesot sasniegts, uzticība neesot augusi, bet gan gluži pretēji – tā ir mazinājusies. Delnas ieskatā šāds izteikums ne vien nevar kalpot par pamatu konkrēto grozījumu ierosināšanai, bet ir arīdzan nepatiess.

Pirmkārt, palielināta atklātība, protams, automātiski nenozīmē uzticēšanās pieaugumu. Piemēram, lielāka atklātība par amatpersonu negodprātīgu rīcību, neapšaubāmi nenovedīs pie lielākas uzticēšanās gadījumos, kad negodprātīga uzvedība notiek un tai neseko atbilstoša atbildes reakcija, negodprātīgās personas saucot pie atbildības. Palielināta atklātība galvenokārt, un tāpēc tā ir kritiski nozīmīga, ļauj identificēt gadījumus, kad amatpersonas rīkojas negodprātīgi vai neievēro normatīvos aktus, tādējādi ļaujot tās saukt pie atbildības. Situācijā, kad atklātība ir nodrošināta, taču atbildīguma nodrošināšanas mehānismi nefunkcionē, varētu ciest arī uzticēšanās konkrētai institūcijai.

Otrkārt, atbilstoši Eirobarometra datiem, 2018. gadā, pirms minētajiem Satversmes grozījumiem, uzticību Saeimai pauda 19 % iedzīvotāju, un neuzticību – 75%. Savukārt jaunākie Eirobarometra dati par 2022/2023. gadu liecina, ka uzticību Saeimai ir pauduši 31 % aptaujāto iedzīvotāju, savukārt neuzticību – 61%. Jāatzīst, ka gadu gaitā statistikas dati par sabiedrības uzticību mainās, tomēr tie nekādā mērā neliecina, ka kopš Satversmes grozījumiem par atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu būtu ievērojami mazinājusies sabiedrības uzticība Saeimai. Tieši pretēji – pēdējo 10 gadu griezumā šobrīd sabiedrības uzticēšanās Saeimai ir augstākajā līmenī. Attiecīgi ir pietiekoši acīmredzami, ka deputāti, gatavojot likumprojektu vai nu nav iepazinušies ar faktiem, vai ir izvēlējušies melot.

 

Tāpat Likumprojekta anotācijā norādīts, ka Egila Levita ievēlēšanas kārtība ir bijusi kaitnieciska demokrātijai, kā arī to, ka deputātu izvēles caurskatāmība ir mazinājusi deputātu izvēles brīvību. Delnas ieskatā arī šādi apgalvojumi ir nepatiesi, jo atklāts balsojums var ietekmēt tikai gļēvu vai negodprātīgu deputātu izvēles brīvību. Atklāts balsojums nodrošina deputātu atbildību par savu rīcību un iespēju sabiedrībai uzraudzīt šo rīcību. Arguments par nepieciešamību “pakļauties frakcijas disciplīnai” neiztur kritiku, jo deputātiem nav nedz juridiska, nedz morāla pienākuma šādai disciplīnai pakļauties un balsot pretēji savai sirdsapziņai. Gluži pretēji – Saeimas deputātu ētikas kodekss nosaka, ka “Deputāts ir morāli atbildīgs par savu rīcību (runām, balsojumiem u.c.). Deputāts nevar aizbildināties ar valdības pārstāvju, partiju vai citu personu spiedienu, lai attaisnotu balsojumu pret savu sirdsapziņu.

Likumprojekta anotācijā norādīts arī, ka, sagatavojot likumprojektu, ne ar vienu nav notikušas konsultācijas, kas Delnas ieskatā ne vien ir negodprātīga rīcība, ņemot vērā to, ka Likumprojekts skar tik svarīgu jautājumu kā Satversmes grozījumi, bet varētu izskaidrot Likumprojekta anotācijā ietverto apgalvojumu neatbilstību faktiem, kā arī to tendenciozo raksturu.

Delnas ieskatā Likumprojektu sagatavojušie deputāti nodemonstrējuši vai nu kliedzoši apkaunojošu nekompetenci, vai arī veic likumdošanas darbu negodprātīgā veidā, ko, lai novērstu Saeimas prestiža iedragāšanu, būtu vēlams skatīt Saeimas Ētikas komisijā. Delna iestājas par atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību, jo ikvienam sabiedrības loceklim un vēlētājam ir tiesības būt informētiem par deputātu izdarītajām izvēlēm.

Delna nosūtīja Saeimas Mandātu, iesniegumu un ētikas komisijai vēstuli, vēršot uzmanību uz deputātu izmantoto argumentu neatbilstību Saeimas kārtības rullim.

 

Papildu informācija: Inese Tauriņa, inese.taurina@delna.lv, +371 67285585.

 

Šī relīze ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par relīzes saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.

 

Pievienot komentāru

  • deputati uz delnas
  •  

    Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52