×

PAR IESPĒJAMO KRĀPNIECĪBU LĪVĀNU NOVADĀ IZMEKLĒŠANA TURPINĀS

LTV žurnāliste Dinija Jemeļjanova speciāli “Sabiedrībai par atklātību – Delna”

Par iespējamo krāpniecību Līvānu novada domē izmeklēšana turpinās. To apstiprina Eiropas Prokuratūrā, kas 2022. gada oktobrī rosināja kratīšanu pašvaldības administrācijas ēkā un domes priekšsēdētāja Andra Vaivoda dzīvesvietā. Lai gan sīkāka informācija par izmeklēšanu pagaidām netiek atklāta, publiski pieejamā informācija liecina, ka par iespējamām nelikumīgām darbībām šajā pašvaldībā ziņots vairākkārt.

Ne tikai par iespējamu Eiropas Savienības līdzekļu izkrāpšanu 1,8 miljonu eiro vērtībā, bet citām nelikumīgām darbībām Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm ziņojuši gan domes deputāti, gan nu jau bijušie pašvaldības darbinieki, kas neslēpj – esam trauksmes cēlēji. Tikmēr A. Vaivoda viedoklis paliek nemainīgs – viņš noliedz krāpniecības iespējamību.

Vai tiks atklāta nespēja novērst vai konstatēt pārkāpumus, tostarp finanšu noziegumus pašvaldībā? Vai tomēr trauksmes celšanas mehānisms tiek izmantots politisku interešu motivētu strīdu risināšanā starp amatpersonām? Uzmanību bažām par nelikumīgajām darbībām pievērsusi Eiropas Prokuratūra, ne nacionālā līmeņa izmeklējošās iestādes.

 

KNAB izmeklēšanu neuzsāk

To, ka iepriekš griezušies tieši Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) neslēpj vairāki bijušie Līvānu novada pašvaldības darbinieki. Ainārs Skromāns, bijušais Līvānu novada domes būvinženieris, uzskata, ka atsevišķas amatpersonas, tostarp A. Vaivods rīkojušies pretēji labas pārvaldības principiem un pārkāpuši normatīvo aktu prasības, organizējot ielu pārbūves darbus Līvānos. Bažas radīja A. Skromāna bijušā kolēģa Armanda Šaraka loma būvprojekta izstrādē, proti, tas, ka viņš kā pašvaldības pilnvarotā persona būvprojektā palīdzējis darbu veicējam – apakšuzņēmējam SIA “Trimaļnīki”. Ar aizdomām par pārkāpumiem domes darbā A. Skromāns vērsās KNAB, taču pēc nepilna mēneša saņēma atbildi, ka noziedzīgi nodarījumu norādītajos faktos nav saskatāmi. Tāpat arī ar diviem dienesta ziņojumiem viņš griezies pie pašvaldības vadības, izpilddirektora, domes priekšsēdētāja un viņa vietnieces Gintas Kraukles. Atbildē G. Kraukle pauda pārliecību, ka pārkāpumus nesaskata.

Taču nav ignorējams tas, ka pašvaldības amatpersonu, darbinieku un domes deputātu savstarpējās sūdzības daždažādās tiesībsargājošajās iestādes un jau ierosinātas lietas norāda uz ieilgušām domstarpībām. Tostarp starp domes priekšsēdētāju A. Vaivodu un pašvaldības izpilddirektoru Uldi Skreiveru. Abi minētajos amatos kopā strādāja apmēram 20 gadus, taču pērn U. Skreivers darba attiecības ar Līvānu novada domi pārtrauca. Ierosināta krimināllieta par dokumentu viltošanu un U. Skreivers ir viens no apsūdzētajiem. Medijiem viņš komentējis, ka lieta ir safabricēta. Līdzīgu retoriku, komentējot kratīšanu par iespējamo krāpniecību ES līdzfinansētos projektos, lietoja arī A. Vaivods. Vēl domes priekšsēdētājs pret viņu vērstās apsūdzības skaidrojot ar politisko konkurenci, neviļus norādot, ka viņaprāt U. Skreivers rīkojas viņa politisko konkurentu motivēts. Taču vai šīs domstarpības balstās patiesos pārkāpumos?

KNAB informē, ka pēdējo piecu gadu laikā ir saņēmis iesniegumus, kuros paustas aizdomas par iespējamām nelikumībām Līvānu novada domē. Taču kriminālprocesi uzsākti nav. Iestādē to skaidro ar to, ka sniegtā informācija nav bijusi pamatota, lai uzsāktu kriminālprocesu par iespējamiem Krimināllikumā paredzētiem noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā, kuru izmeklēšana ir KNAB kompetencē. KNAB neprecizē, vai iesniegumus snieguši trauksmes cēlēji, jo to neļaujot Trauksmes celšanas likums.

 

Eiropas Prokuratūras izmeklēšana

Tikmēr Eiropas Prokuratūras prokurors Gatis Doniks informē, ka aktīvi tiek veiktas izmeklēšanas darbības un “visticamāk tuvākajā laikā personām tiks piemērots procesuālais statuss”. Kratīšanas laikā izņemts liels apjoms datu un ir aizdomas par vairāku projektu īstenošanu. G. Doniks uzsver, ka Eiropas Prokuratūra ir ieinteresēta izmeklēšanu veikt efektīvi, salīdzinot to ar izmeklēšanām, kas veiktas nacionālajās iestādēs.

Eiropas Prokuratūras pievēršanās Līvānu novada domei nepalika nepamanīta arī citās pašvaldībās. Pērnā gada nogalē Daugavpils dome atteicās no projekta ar četriem miljoniem eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējuma. “Kratīšanu pie sevis mājās es noteikti nevēlētos attiecībā uz šo aktivitāti,” Daugavpils pilsētas pašvaldības sēdē (27.12.2022.) sacīja mērs Andrejs Elksniņš. Daugavpilij Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) norādījusi, ka pašvaldība kļūdījusies, slēdzot līgumu ar nomnieku vēl pirms projekta sākšanās. Līvānu novada gadījumā CFLA atklāj vien to, ka pašvaldībai apturēta finanšu līdzekļu izsniegšana konkrētos projektos.

Izmeklēšanu uzsāk Eiropas Prokuratūra, lai gan trauksmes cēlēji vēl iepriekš mēģinājuši griezties pat vairākās nacionālā līmeņa iestādēs. Šāds secinājums raksturo ne tikai Līvānu novada gadījumu. Par to liecina arī publiski izskanējušā informācija, kas saistīta ar iespējamo krāpniecību ar Eiropas Savienības Sociālā fonda līdzekļiem Daugavpils Universitātē. Arī šajā gadījumā Eiropas Prokuratūra neatklāj daudz, taču zināms, ka uzsāktā kriminālprocesa gaitā veiktas kratīšanas un aizturēts Daugavpils Universitātes rektores vietnieks Jānis Kudiņš.

Latvijas Radio raidījuma “Latgolys stuņde” bijusī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska atklāja, ka 2019. gadā trauksmes cēlējs ziņojis par bažām saistībā ar auditu un būvniecības procesu. Tostarp datos figurējis tas pats uzņēmums, ko pārstāv cita šogad Eiropas Prokuratūras uzsāktajā kriminālprocesā aizturēta persona. Valsts policija lietu neuzsāka, pamatojot ar to, ka trūkst faktu, apgalvo I. Šuplinska, bilstot, ka tobrīd arī pašā Daugavpils Universitātē vēl nebija izstrādāts trauksmes celšanas mehānisms. Tikmēr Daugavpils Universitātes vadība – gan rektore Irēna Kokina, gan prorektors Arvīds Barševskis turpina uzsvērt, ka indikācijas par iespējamo krāpniecību nav manījuši.

Gan ar Daugavpils Universitāti, gan Līvānu novada pašvaldību saistīto izmeklēšanu gadījumos personas, pret kurām vērstas izmeklējošas darbības norāda, ka pazīmju par iespējamām nelikumībām nav bijis. Un tas tiek apgalvots, lai gan par trauksmes celšanu publiski informācija bija pieejama. Jāpiezīmē, ka Eiropas Prokuratūra savu darbu gan uzsākusi salīdzinoši nesen, 2021. gada vasarā un gadījumos, kad aizdomas saistītas ar nelikumībām senākā pagātnē, tā neizmeklē.

 

Izmantotās publikācijas:

  • TV 3 raidījuma “Nekā personīga” 2022. gada 16. janvāra sižets skat šeit -> .
  • Latvijas Radio raidījums “Latgolys stuņde” 2023. gada 10. februārī skat šeit ->.

 

 

Šī raksta sagatavošanu finansē ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par raksta saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.

 

 

Pievienot komentāru

  • deputati uz delnas
  •  

    Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52