×

TRAUKSMES (NE)CELŠANA LĪVĀNOS

Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) ir publicējusi rakstu “Par iespējamo krāpniecību Līvānu novadā izmeklēšana turpinās”. Rakstā minēts, ka publiski pieejamā informācija liecina, ka par iespējamām nelikumīgām darbībām šajā pašvaldībā ziņots vairākkārt. Tomēr iestādes situācijā nesaskatīja pārkāpumus.

Delnas rīcībā ir informācija par vairākiem iesniegumiem, kurus Līvānu novada nu jau bijuši darbinieki ir iesnieguši Līvānu novada domē  dienesta ziņojumus, gan vērsušies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB). Lai arī abos gadījumos atbilde uz iesniegumiem satur to pašu informāciju – pārkāpums nav konstatēts – tas uzreiz nenozīmē, ka arī trauksmes cēlēja statuss personām nevarēja tikt piešķirts. Kāpēc netika piešķirts statuss personām, kuras ziņoja par savā darba vietā novērotu iespējamu pārkāpumu? Vai trauksmes cēlējam ir pienākums pierādīt pārkāpuma esamību, lai to atzītu par trauksmes cēlēju?

Konkrētajā gadījumā KNAB izvērtēja iesniedzēja sniegto informāciju un atzina, ka tā neatbilst trauksmes celšanas pazīmēm, jo:

  • trauksmes cēlēja ziņojums saturiski bija identisks iepriekš izskatītam iesniegumam, kurā netika saskatīts pārkāpums;
  • informācija par pārkāpumu jau bija parādījusies publiskajā telpā.

 

Tāpat KNAB apgalvo, ka “informācija, kas iepriekš tikusi publiskota publiskajā telpā un kuras izvērtējums pēc būtības kompetentajā iestādē jau veikts, nav uzskatāma par trauksmes celšanu Likuma izpratnē.”

Vispirms būtiski uzsvērt, ka Trauksmes celšanas likums paredz trauksmes cēlēja ziņojuma vērtēšanu atbilstoši trauksmes celšanas pazīmēm. Trauksmes celšanas pazīmes izriet no trauksmes cēlēja definīcijas. Oriģināls iesnieguma saturs un iepriekšēja neparādīšanās publiskajā telpā nav trauksmes celšanas pazīmes Trauksmes celšanas likuma izpratnē.

Ir saprotams, ka KNAB šajā gadījumā ņēma vērā arī lietderības un darba efektivitātes apsvērumus, tomēr nedrīkst aizmirst, ka Trauksmes celšanas likuma mērķis ir aizsargāt personas, kuras ir uzdrīkstējušās un ziņojušas par novērotiem pārkāpumiem. Turklāt Trauksmes celšanas likums, kas bija spēkā konkrētā iesnieguma izskatīšanas laikā, paredzēja tiesības kompetentajai institūcijai pēc savas iniciatīvas atzīt iesniegumu par trauksmes cēlēja ziņojumu, ja tas atbilda trauksmes celšanas pazīmēm. Šajā gadījumā KNAB izvēlējās neizmantot šīs tiesības.

Lūdzot skaidrot savu rīcību, KNAB Delnai sniedza informāciju, ka primārais iemesls iesnieguma neatzīšanai par trauksmes cēlēja ziņojumu bija fakts, ka KNAB “resoriskās pārbaudes ietvaros nekonstatēja faktus, kas liecinātu, ka iesniegumā norādītā valsts amatpersona savā darbībā būtu pārkāpusi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” valsts amatpersonām noteiktos ierobežojumus un aizliegumus, t.i., Birojs [KNAB] valsts amatpersonas darbībā nekonstatēja pārkāpumu.”

Šajā situācijā ir būtiski uzsvērt, ka, lai iesniegumu atzīstu par trauksmes cēlēja ziņojumu, tam ir jāatbilst trauksmes celšanas pazīmēm – trauksmes cēlējs ir fiziska persona, kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot darba tiesiskās attiecības. Citiem apstākļiem saskaņā ar Trauksmes celšanas likumu nav nozīmes, lai pieņemtu lēmumu atzīt vai neatzīt iesniegumu par trauksmes cēlēja ziņojumu. Konkrētajā gadījumā KNAB ir ņēmis vērā papildu apstākli – pārkāpuma faktiskā esamība – kas ir novedis pie, Delnas ieskatā, nepareizas Trauksmes celšanas likuma piemērošanas un kļūdaina lēmuma.

KNAB nav vienīgā iestāde, kura neatzina personas par trauksmes cēlējiem. Bijušie Līvānu novada domes darbinieki ar iesniegumiem vērsās arī Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB).

IUB savā atbildē norādīja, ka:

  • IUB izskata tikai to personu iesniegumus, kas ir bijušas ieinteresētas iegūt tiesības noslēgt iepirkuma līgumus un uzskata, ka ir aizskartas to tiesības;
  • par iespējamiem pārkāpumiem nav iespējams uzsākt administratīvo procesu, jo ir iestājies noilgums;
  • par darba vietā novērotiem pārkāpumiem personai ir tiesības celt trauksmi.

 

Lūdzot skaidrot IUB sniegto atbildi, IUB skaidroja, ka sākotnējās ziņotāju vēstules ir bijušas vairāk kā informācijas pieprasījums nevis ziņojums par pārkāpumu. Tomēr Trauksmes celšanas likuma kontekstā ir svarīgi atcerēties, ka rīcībai būtu jābūt vērstai uz trauksmes cēlēju atbalstu un aizsardzību. Gadījumā, ja iesniegums atbilst trauksmes celšanas pazīmēm, Delna aicina jebkurā gadījumā to atzīt par trauksmes cēlēja ziņojumu.

Vairāk par to, ko Delna rekomendē ņemt vērā, izskatot trauksmes cēlēju ziņojumus, lasiet Delnas izstrādātajās Vadlīnijās trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanai.

 

Šī raksta sagatavošanu finansē ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par raksta saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.

 

 

Pievienot komentāru

  • deputati uz delnas
  •  

    Screen Shot 2018-01-22 at 16.07.52