Kas ir jāievēro saziņā ar amatpersonām no 2023. gada 1. janvāra, kad spēkā stājās Interešu pārstāvības atklātības likums (likums)? Lai gan būtiskas likuma daļas, kas attiecas uz interešu pārstāvju reģistru un aktivitāšu deklarēšanas sistēmu stāsies spēkā vien 2025. gada otrajā pusē, “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) aicina interešu un publiskās varas pārstāvjus jau tagad uzsākt aktīvu interešu pārstāvības aktivitāšu fiksēšanu un atklāšanu.
Ko nosaka likums
Likuma mērķis ir nodrošināt interešu pārstāvības procesa atklātību, veicinot sabiedrības uzticēšanos publiskajai varai un interešu pārstāvjiem, kuri piedalās publisku lēmumu ierosināšanā, izstrādē, pieņemšanā vai piemērošanā. Jaunais likums nosaka: interešu pārstāvības un interešu pārstāvja jēdzienu, interešu pārstāvju reģistrēšanās pienākumu un interešu pārstāvības aktivitāšu deklarēšanas sistēmu.
Likums attiecas uz plašu interešu un publiskās varas pārstāvju loku. Interešu pārstāvis ir ikviena persona neatkarīgi no juridiskā statusa, kas pārstāv savu ideju komunikācijā ar lēmumu pieņēmējiem un cenšas ietekmēt publiskā lēmuma pieņemšanu par labu savai idejai.
Publiskās varas pārstāvis ir publiska persona, tās institūcija, amatpersona vai darbinieks, kā arī privātpersona attiecībā uz tai deleģēto pārvaldes uzdevumu. Publiskās varas pārstāvis ir arī Saeimas deputāts, pašvaldības domes deputāts un publiskas personas nolīgts ārštata padomnieks (piemēram, Ministru kabineta locekļa ārštata konsultatīvais darbinieks).
Likums publiskās varas pārstāvjiem nosaka to, kā veicama saziņa ar interešu pārstāvjiem, t. sk. viņiem ir pienākums atklāt, ja lēmuma pieņemšanas procesā ir notikušas konsultācijas vai kā citādi ietekmēts pieņemtais lēmums. Tāpat likums uzliek par pienākumu atteikties no saziņas, ja interešu pārstāvis neatklāj, kā vārdā veic interešu pārstāvību, nesniedz informāciju par sevi, mudina pārkāpt tiesību normas.
Lai arī tehniskā interešu pārstāvības deklarēšanās sistēma būs spēkā 2025. gada 1. septembrī, Delna aicina jau tagad amatpersonas publiskot informāciju par komunikāciju ar interešu pārstāvjiem savas iestādes mājaslapās. Piemēram, kādas nozares uzņēmums vai pārstāvis tiekas ar Saeimas deputātu, lai mudinātu viņu pieņemt nozares attīstību veicinošus grozījumus kādā no likumiem. Saskaņā ar šo likumu, deputātam ir pienākums fiksēt notikušo tikšanos un atklāt datumu, saziņas formu, dalībniekus un apspriestos jautājumus, kā arī privātpersonu, kuras labā tiek veikta interešu pārstāvība.
Lai arī interešu pārstāvības deklarēšanās sistēma vēl nedarbojas, likums nosaka, ka interešu pārstāvjiem jau tagad ir pienākums atturēties no nepatiesas informācijas sniegšanas, nemudināt publiskās varas pārstāvi pārkāpt tiesību normas, kas tam ir saistošas. Tai pat laikā interešu pārstāvim ir pienākums atturēties no pretēju interešu pārstāvēšanas saistībā ar vienu un to pašu publisku lēmumu un solīšanas, ka tas panāks konkrētu iestādes rīcību par labu pārstāvētajai idejai.
Ko varam darīt jau šobrīd
Delna aicina interešu un publiskās varas pārstāvjus jau tagad praktizēt atklātu interešu pārstāvību, piemēram, publiski identificējot savas interešu pārstāvības jomas un publicējot interešu pārstāvības aktivitāšu reģistrus savas organizācijas vai institūcijas mājaslapā un/vai daloties ar informāciju savos sociālajos tīklos.
Piemēram, Delnas interešu lokā ir korupcijas mazināšana, labas pārvaldības un tiesiskuma veicināšana. Savas intereses Delna pārstāv komunikācijā ar lēmumu pieņēmējiem nacionālā un reģionālā līmenī, izmantojot gan regulārus sanāksmju formātus (Saeimas komisiju sēdes, Tiesību aktu publiskais portāls, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Sabiedriski konsultatīvā padome, sabiedriskās apspriešanas u.c.), gan tiekoties ar lēmumu pieņēmējiem ārpus likumā noteiktajiem sabiedrības līdzdalības mehānismiem un aicinot viņus uz Delnas rīkotajiem pasākumiem (piemēram, ikgadējie Korupcijas uztveres indeksa paziņošanas pasākumi, tematiskās publiskās diskusijas u.c.).
Fiksējot interešu pārstāvības praksi, Delnas ieskatā gan interešu, gan publiskās varas pārstāvjiem ir jānorāda: saziņas datums, formāts, tēma (mērķis), dalībnieki, apspriestie jautājumi. Šāda proaktīva rīcība un atklātība sekmētu likuma iedzīvināšanu un jaunas demokrātiskas prakses izplatīšanos Latvijas politikā un lēmumu pieņemšanā. Turklāt interešu pārstāvības aktivitāšu atklāšana nav nekas jauns, vairāku pašvaldību vadītāji jau to dara. Piemēram, Rīgas valstspilsētas mērs ir izveidojis personīgo lobēšanas reģistru un Ropažu novada pašvaldība ir izveidojusi pasākumu kalendāru ar filtrēšanas iespēju, kas ļauj iedzīvotājiem atlasīt tieši ar pašvaldības lēmumu pieņemšanu vai pārvaldību saistītus pasākumus.
Delnas identificētie likuma trūkumi
Daudzus jaunā regulējuma aspektus vēl tikai plānots līdz 2023. gada 1. septembrim noteikt Ministru kabineta noteikumos. Attiecīgi par atsevišķiem jautājumiem, piemēram, attiecībā uz pārstāvības aktivitāšu deklarēšanas sistēmu šobrīd saglabājas neskaidrība. Likums nerada skaidrību par to, kā tieši aktivitāšu deklarēšanas process tiks organizēts un kādi varētu būt iespējamie tehniskie risinājumi un informācijas savietojamība, kā arī resursi, kas tiks atvēlēti reģistru uzturošajai institūcijai – Uzņēmumu reģistram.
Nav zināms, kura būs atbildīgā uzraudzības institūcija un sekos līdzi likuma ieviešanai. Ekspertu skatījumā par piemērotā institūcija varētu būt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Tieslietu ministrija vai Valsts kanceleja. Lai neradītu administratīvo slogu, interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmā netiks atspoguļota būtiska interešu pārstāvības daļa – ziņas par sanāksmēm, kas ir izveidotas uz normatīva akta vai cita tiesību akta pamata un to norise tiek fiksēta protokolā vai videoierakstā. Šāda prakse var sniegt maldinošu un šauru priekšstatu par interešu pārstāvību Latvijā un sarežģīt izsekojamību. Šī pieeja nozīmē, ka regulāri sanāksmju formāti kā, piemēram, Saeimas komisiju sēdes, kurās bieži tiek veiktas interešu pārstāvības aktivitātes, interešu pārstāvības deklarēšanās sistēmā netiks iekļautas.
Nav paredzēti sodi par likuma normu neizpildi, tāpat nav atrunāts tas, kā būtu veicama ziņošana par konstatētiem pārkāpumiem. Šī iemesla dēļ likuma pārejas noteikumos norādīts, ka Ministru kabinetam 2025. gadā, gatavojot ziņojumu ar likuma ieviešanas izvērtējumu, jāvērtē nepieciešamību paredzēt administratīvo atbildību attiecībā uz likumā minēto pienākumu neizpildi.
Ņemot vērā Delnas identificētos likuma trūkumus, atzinīgi vērtējams, ka likums paredz Ministru kabinetam reizi gadā iesniegt Saeimai ziņojumu par to, kas paveikts, lai sasniegtu likuma mērķus, kā arī par turpmāk iecerēto. Delnas ieskatā ikgadējie ziņojumi varēs kalpot par pamatu turpmākajām diskusijām par likuma pilnveidi un iedzīvināšanas veicināšanu.
Šis raksts ir pieejams arī krievu valodā, skat. šeit ->.
Šī viedokļraksta sagatavošanu finansē ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par viedokļraksta saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.
