“Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) 2023. gada 22. martā prezentēja un nosūtīja visām Latvijas skolām mācību materiālu komplektu “LĪDZDALĪBAS BUDŽETS KĀ PILSONISKĀ AKTĪVISMA FORMA”, kā mērķis ir atbalstīt skolas jauniešu līdzdalības un pilsoniskā aktīvisma veicināšanā. Līdzdalības budžeta prezentācijas pasākuma video, kurā var iepazīt arī mācību materiālu saturu un izmantošanas iespējas, skatāms šeit. Rakstā iespējams iepazīt iemeslus, kāpēc līdzdalības budžets ir nozīmīgs skolēnam, skolai un pašvaldībai. Skaidroti arī praktiski ieteikumi līdzdalības budžeta īstenošanai.
Līdzdalības budžeta materiālu komplekts:
1. Metodiskais materiāls “LĪDZDALĪBAS BUDŽETS KĀ PILSONISKĀ AKTĪVISMA FORMA”, kur aprakstītas pārējo materiālu izmantošanas iespējas, stundu plāns, sasniedzamie rezultāti un ieteikumi
2. Praktisks ceļvedis “Līdzdalīgā budžetēšana skolā. Kas tas ir, kā to paveikt”
3. Faktu lapa – īss kopsavilkums par līdzdalīgo budžetēšanu skolās un skolēnu iesaistes motivāciju:
5. Līdzdalības budžeta idejas forma
Skolēna līdzdalība
Lai iedzīvotājs spētu un vēlētos līdzdarboties lēmumu pieņemšanas un citos sabiedriski nozīmīgos procesos, svarīga loma ir interesei, pieredzei un prasmēm. Līdzdalības iespējas tādēļ būtiski radīt jau no skolas vecuma, palīdzot skolēnam spert soļus, lai sasniegtu ilgtermiņa mērķi – nostiprinātu savu pilsonisko apziņu.
Kā izceļ Delnas interešu aizstāvības un projektu vadītāja Agnija Birule, “Līdzdalības budžets skolā ļauj apjaust, kas ir pilsoniskais aktīvisms un palīdz saprast aktīvisma praktisko pusi.”
Skolēns ir līdzdalības budžeta procesa centrā, piedaloties tajā no idejas radīšanas līdz realizācijai. Praktiskās iemaņas, ko iespējams iegūt, saistās uz daudzveidīgu mācību priekšmetu un tēmu loku. Gūta pieredze informācijas apkopošanā, piedāvājumu meklēšanā sava projekta izstrādei, tāpat arī tāmju veidošanā un demokrātiska balsojuma procesa organizēšanā. Nozīmīga daļa ir procesa izvērtējums, kļūdu identificēšana, mācoties par paveikto reflektēt un paraudzīties kritiski. Process ir līdzīgs jebkura projekta realizācijas posmiem, tādēļ skolēna iegūtajām prasmēm ir plašāka nozīme turpmākajā aktīvismā skolas, pašvaldības, valsts un starptautiskā līmenī.
Līdzdalības budžeta process ir iekļaujošs, jo ietver darbu komandā, radot iespēju katram skolēnam piemeklēt savām interešu jomām un stiprajām pusēm piemērotu uzdevumu. Tie, kam padodas matemātika un ekonomika, var iesaistīties izmaksu aprēķināšanā, tie, kam tuvāka māksla, var veidot plakātus un organizēt reklāmas kampaņu savai idejai, bet tie, kam patīk praktiskas nodarbes, ir iespēja iesaistīties idejas realizācijas procesā, vietas iekārtošanā, nepieciešamo elementu konstruēšanā.
Kā ikviena aktivitāte, kas iekļauj sācensību un konkurenci, arī līdzdalības budžeta ideju konkurss var raisīt emocionālu reakciju. Svarīga ne tikai skolēna paša apzināta izvēle piedalīties, bet arī vecāku interese un iesaiste, īpaši sākumskolas posmā, palīdzot piemērot procesu individuālā skolēna profilam. Rezultātā arī iegūtā pieredze būs vērtīgāka un ilgtspējīgāka.
Skolu pieredze rāda, ka nozīmīgi ļaut skolēniem pašiem vadīt procesu, iespējams arī izvirzīt līderus no skolēnu vidus ar demokrātiska balsojuma palīdzību, padarot izprotamu pienākumu dalījumu. Atbildības nodošana jauniešu rokās ir arī iespēja mazināt skolotāja noslodzi, atbalstot skolēnus vairāk kā asistents un konsultants.
Protams, arī skolēnu spēja uzņemties atbildību, kā arī noslodze ārpus mācību darba atšķiras, tādēļ procesa atslēga ir plānošana, kuras ceļā ar esošajiem resursiem un skaidriem, izmērāmiem mērķiem skolēns kļūst atbildīgs arī par daļu lēmumu, kas saistās ar kopējās skolas vides veidošanu.
Skolotāja un skolas perspektīva
Skolai ir vieta, kur jaunietis pirmo reizi iepazīst līdzdalības budžetu. Lēmumus par projekta apmēru un finansējuma iespējām visbiežāk uzņemas skolas administrācija vai konkrēta priekšmeta skolotājs, klases audzinātājs, uzņemoties arī vadīt procesu. Katrā gadījumā līdzdalības budžeta tvērumu var pielāgot skolas vai klases vajadzībām, nosakot kopēju projektu tēmu, tāpar arī lemjot par mērķauditoriju, trešo pušu, kā pašvaldība, privātā sektora pārstāvji, vecāki, iesaisti.
Mērķauditorija, ko skolas Latvijā līdz šim ir iesaistījušas līdzdalības budžeta īstenošanā, galvenokārt ir 7.-12. klase. Ārvalstu pieredze rāda, ka skolās, kur mācās arī jaunāki skolēni, ir veiksmīgi izdevies iesaistīt arī viņus. Lietuvā vairākās skolās līdzdarbojas arī visu sākumskolas klašu skolēni. Zviedrijā atsevišķos gadījumos līdzdalības budžeta process piemērots arī bērnudārziem. Tas ļauj veidot jauktās vecumgrupas, sadarboties draugiem, kas mācās dažādās klasēs, paverot iespējas skolas kopienas stiprināšanai, spējai sadarboties.
Skolēnu zemā motivācija un augstā noslodze ir problēmas, kas nereti traucē palielināt iesaistes līmeni ne tikai līdzdalības budžeta sakarā, kā norāda Elejas vidusskolas direktora vietniece Ivita Lejava-Majore. Rīks, kas konkrētajā skolā šobrīd tiek izmantots intereses veicināšanai, ir konkurences apstākļu radīšana. Veidota sacensība starp klasēm (punktu skaitīšanas sistēma), kā rezultātā klase kļūst par komandu, ejot uz vienotu mērķi. Ilgākā laika posmā tas var palielināt klašu norobežošanos, tādēļ labākais variants, ko apdomāt, ir jaukto grupu izveide ar dažāda vecuma skolēniem vai viena vecuma jauniešiem, kas mācās paralēlklasēs.
Problēma, kas visbiežāk raksturīga pirmajos gados, ir ideju trūkums. Tādā gadījumā ieteicams rīkot tematiskus ideju konkursus, piedāvājot vienu vai vairākas tēmas, piemēram, mentālā veselība, fiziskās aktivitātes, māksla un kultūra. Tas palīdz fokusēties un atvieglo ideju ģenerēšanas procesu. Iespēja veidot dažāda vecuma skolēnu komandas, kā rezultātā mijiedarbojas dažādi prasmju līmeņi, skatījumi uz pasauli, dzimstot nestandarta idejām un veidojoties skolas kolektīvam ne tikai nelielu grupu, klašu līmenī.
Skolotāju noslodze, nepietiekamie resursi tomēr bieži neļauj eksperimentēt un pārformēt jau esošās sadarbības struktūras. Skolotāju darba atvieglošanai tādēļ nozīmīgs palīgs var būt trešo pušu iesaiste. Tā var būt gan atbildības dalīšana ar skolēnu domi, dodot iespēju pedagoga uzraudzībā īstenot procesu pašiem, tāpat arī saziņa ar citām skolām, kas īsteno līdzdalības budžetu, nozīmīga iedvesmas un praktisku padomu gūšanai. Saziņu var paplašināt, aicinot otru skolu uz klātienes vizīti, skolēnu tikšanos, vai tiešsaistes sarunu.
Kopumā jebkurš atbalsts no malas ļauj skolai vai nu palīdzēt integrēt līdzdalības budžetu mācību procesā, sniedzot konsultācijas un pieredzi, vai ļauj īstenot līdzdalības budžetu ārpus stundu darba – kā alternatīvu aktivitāti, kurā iespēja savstarpēji komunicēt tiem skolēniem, kas ikdienā stundās nesatiekas. Kā būtiskākais palīgs skolai tādēļ jāizceļ pašvaldība un privātā sektora pārstāvji, tāpat arī nevalstiskās organizācijas.
Jauniešu līdzdalība pašvaldībā
Līdzdalības budžeta virsmērķis ir panākt, lai ikviens iedzīvotājs jau no bērnības vai skolas vecuma saprot, ka ir spējīgs ietekmēt vidi, kurā dzīvo, un izrāda iniciatīvu to darīt, sadarbojoties kopienas ietvaros un komunicējot ar atbildīgajiem pārstāvjiem skolā un pašvaldībā.
Līdzdalības budžets veido dabisku pāreju no līdzdalības klases un skolas ietvaros uz iesaisti pašvaldības un valsts procesos. Pašvaldība ilgtermiņā iegūst no līdzdalības budžeta skolā, jo skolēni ir nākamie vēlētāji un pašvaldības vides veidotāji. Procesa rezultātā veidojas piesaiste kopienai, palielinot uzticības līmeni, jo skolēni redz, ka viņu viedoklis ir sadzirdēts un ietekme ir skaidri redzama. Tāpat Līdzdalības budžeta process skolā praktiski imitē pašvaldības īstenotā līdzdalības budžeta procesu, kas Pašvaldību likumā noteikts kā obligāts visās Latvijas pašvaldībās no 2025. gada. Tas pamato arī nepieciešamību pašvaldībai palīdzēt skolām līdzdalības budžeta un citu līdzdalības aktivitāšu veicināšanā.
Pašvaldības iesaiste līdzdalības budžeta īstenošanā skolās var būt daudzveidīga atkarībā no skolas. Atbalstam jābūt mērķētam, tādēļ lēmums par to jāpieņem ciešas pašvaldības un skolas komunikācijas rezultātā. Finansiāla atbalsta sniegšana ļauj īstenot lielāka mēroga idejas vai sadalīt līdzekļus vairākām idejām. Ne mazāk nozīmīga ir cilvēkresursa piesaiste. Tas var būt pašvaldības darbinieks, kas dodas aprunāties par skolēna līdzdalības nozīmi pašvaldībā, tāpat arī kāds eksperts vai uzņemējdarbības pārstāvis, kas izskaidro, kas ir atklāta lēmumu pieņemšana un godīga konkurence. No tā ieguvēji ir gan skolēni, jo iegūst izpratni par līdzdalības budžeta lomu plašākā mērogā, dzird ekspertu viedokļus, kas ikdienā strādā ar līdzīgiem jautājumiem, tāpat arī skolotāji un skolas administrācija laika un darba apjoma samazināšanās dēļ.
Tā kā pašvaldības attīstīs balsošanas platformas pašvaldības līmeņa līdzdalības budžetam, iesakām apsvērt iespēju paredzēt sadaļu arī balsojumam par skolu līdzdalības budžeta projektiem, lai skolai atvieglotu procesu. Tādējādi skolēns jau savlaicīgi uzzina, kur meklēt iesaistes iespējas un rodas tieša skolas un pašvaldības kopdarbība vienotam mērķim.
Līdzdalības budžeta nozīmi un pozitīvo ietekmi nosaka procesā iesaistītās puses. Aicinām novērtēt rīka sniegtās iespējas un apdomāt, kā katrs var sniegt atbalstu pilsoniskās līdzdalības veicināšanai jau skolas līmenī, lai palielinās jauniešu skaits, kas atbildīgi un izzinoši pieiet izaicinājumiem, prot pārstāvēt un pamatot savu viedokli, kā arī izjūt sevi kā daļu vietējās kopienas.
Sīkāka informācija: Trīne Žagare, trine.zagare@delna.lv un ti@delna.lv
Šis ieraksts sagatavots ar Ziemeļvalstu Ministru padomes finansiālu atbalstu. Par ieraksta saturu atbild “Sabiedrība par atklātību – Delna”, tas neatspoguļo Ziemeļvalstu Ministru padomes uzskatus un politiku. https://www.norden.lt/en/
