Lēmumu pieņēmēji un atbildīgās iestādes nav apzinājušās ieguvumu, ko sniegtu atvērto datu pārdomāta izmantošana cīņā pret korupciju. Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāns 2021.–2025. gadam tika apstiprināts tikai 2023. gada pavasarī un sākuma gads mainīts uz 2023. Tāpat arī pretkorupcijas plānā netika iekļauta nepieciešamība pēc nacionālas ar korupcijas novēršanu un politiskā godaprāta spēcināšanu saistīto datu stratēģijas.
“Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) uzskata, ka pārvaldes institūciju pieņēmums, ka šāda datu stratēģija nav nepieciešama, kā arī tas, ka pretkorupcijas plāna pieņemšana kavējās vairākus gadus, skaidri iezīmē faktu, ka valsts pārvalde korupcijas mazināšanu nesaredz kā stratēģisku prioritāti.
Delnas ieskatā ar korupcijas mazināšanu saistītu datu stratēģija iezīmētu skaidru redzējumu par cīņā pret korupciju izmantojamām datu kopām, to kvalitāti un publiskās pieejamības statusu. Stratēģijas esamība ļautu izvairīties no situācijām, kad pēkšņi tiek apšaubīta kādas datu kopas publiskās pieejamības nepieciešamība un nozīme cīņā pret korupciju un noziedzīgu rīcību. Delna ir novērojusi jau vairākus šādus mēģinājumus. Piemēram:
- Eiropas Savienības Tiesas 2022. gada 22. novembra spriedums apvienotajās lietās C-37/20 un C-601/20, kas ir radījis draudus Latvijas ilggadējiem centieniem izstrādāt kvalitatīvu un efektīvu patieso labuma guvēju reģistru, lai sekmētu cīņu pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu.
- 2021. gadā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija izskatīja grozījumus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (Nr: 703/Lp13), ar kuriem bija paredzēts būtiski sašaurināt atklātību par divu valsts amatpersonu grupu (valsts dibinātu augstskolu un publiskas personas kapitālsabiedrību padomes locekļiem) interesēm un iespējamiem interešu konfliktiem. Ja grozījumi būtu pieņemti, Saeimai būtu pienākums apsvērt, vai šis pamatojums nav attiecināms arī uz citām valsts amatpersonu grupām, kuras atrodas līdzīgos apstākļos un pārvalda nozīmīgus valsts finanšu līdzekļus.
- Satversmes tiesas spriedums (2019), ar kuru atcēla valsts un pašvaldību darbinieku atlīdzības publicēšanas pienākumu iestāžu mājaslapās un tādējādi vājināja valsts un pašvaldību līdzekļu izlietojuma atklātības līmeni un sabiedrisko kontroli.
Stratēģijas esamība sargātu datu kopas no šādiem gadījumiem un no iespējamas politiskas ietekmes, kas bieži vien plašākai sabiedrībai tiek skaidrota kā personas datu aizsardzība vai Komerclikuma noslēpums. Tas ļautu izvairīties arī no absurdām situācijām, kad valsts iestādes atsakās pētnieciskiem nolūkiem izsniegt konkrētas datus kopas viegli lietojamā formātā.
Delnas pētnieks Olafs Grigus norāda uz nesenu piemēru Delnas komunikācijā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par datu izgūšanu: “2023. gada 19. janvārī Valsts sekretāru sanāksmē, cenšoties saskaņot pretkorupcijas plāna projektu, netika gūts atbalsts Delnas priekšlikumam par amatpersonu reģistra centralizētu publicēšanu iestāžu mājaslapās, norādot, ka Latvijas okupācijas gadījumā šo datu publiska pieejamība veicinātu represijas pret valsts amatpersonām no okupācijas režīma puses. Jāsaka, ka šobrīd šī informācija jau ir publiski pieejama, tikai tās izmantošana ir apgrūtināta – dati ir atrodami dažādās vietās un to apkopošana ir laikietilpīga. Tāpat ārkārtīgi apbēdinoši, ka Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska arguments par to, ka šo datu kopu atvēršana nav nepieciešama, jo tie tikšot izsniegti pēc pieprasījuma, beidzas ar situāciju, kad analīzes vajadzībām VID atsakās datus izsniegt. Delnas ieskatā VID atbilde, ka institūcijai neesot tiesiska pamata datus izsniegt, ir pretrunā ieviestajam atklātības principam – atvērts pēc noklusējuma.”
Delna ir novērojusi, ka atvērto datu kopu skaits ik dienas pieaug, taču nereti nav skaidrs redzējums, kā tās izmantot praksē. un pietrūkst konkrētas rīcības. Latvijas Piektajā nacionālajā atvērtās pārvaldības rīcības plānā 2022.–2025. gadam ir uzsvērts, ka ir svarīgi popularizēt esošos datus un rīkus, lai veicinātu to izmantošanu. Komunikācija par sabiedrībai noderīgu informāciju, dažādiem portāliem un rīkiem, ko veido publiskā pārvalde, nav pietiekami aktīva. Ikdienā jāvērš sabiedrības uzmanība uz jauniem datiem vai analītiskiem pārskatiem. Jāskaidro, kāda informācija atrodama datubāzēs, datu publicēšanas sistēmās, informācijas nodošanas risinājumos, piemēram, Atvērto datu portālā, Elektronisko iepirkumu sistēmā, VZD datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālā www.kadastrs.lv, Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē, latvija.lv un TAP portālā.
Delnas līdzšinējā sadarbība ne vien ar pilsonisko sabiedrību un žurnālistiem, bet arī pārvaldes amatpersonām vedina domāt, ka izpratne par šobrīd pieejamajiem datiem (t. sk. atvērto datu formātā), to kvalitāti un pielietojuma potenciālu ir kopumā zemā līmenī.
Delna uzskata, ka pretkorupcijas atvērto datu stratēģija palīdzētu šajā rakstā iezīmēto problēmu risināt. Apzinot korupcijas apkarošanā būtiskās datu kopas, varētu veikt mērķtiecīgu sadarbību ar pilsonisko sabiedrību, pētniekiem un žurnālistiem un paredzēt veidus, kā iespējot šo sabiedrības grupu spējas saredzēt korupcijas riskus un sniegt ieguldījumu korupcijas novēršanā un atklāšanā. Stratēģijas izstrādes procesā būtu jāiesaista konstitucionālo tiesību un pretkorupcijas eksperti, fizisko personu datu aizsardzības speciālisti, kā arī pilsoniskā sabiedrība, pētnieki un žurnālisti, lai gūtu kopēju izpratni par datu aizsardzības un pretkorupcijas darba līdzsvaru.
Papildu informācija: Inese Tauriņa, inese.taurina@delna.lv, +371 67285585.
Šis raksts ir sagatavots projektā “Integrity Watch 3.0: datu izmantošana, lai pārvaldītu riskus un atklātu korupciju Eiropā”, kuru finansē Eiropas Komisija, vadošais projekta partneris Transparency International. Par raksta saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.
Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Sabiedrība par atklātību – Delna”.
