Latvijā pēdējo gadu laikā valsts institūcijas ir aktīvi strādājušas, lai padarītu publiskā sektora datus pieejamākus un radītu juridisku pamatojumu atvērtiem pārvaldes institūciju datiem. Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) ir sekojusi līdzi izmaiņām un veikusi izvērtējumu par dažādu datu kopu pieejamību. Šajā rakstā skaidrojam aktuālo situāciju un datu kopu vērtēšanas kritērijus, kā arī norādām uz labo praksi un sniedzam rekomendācijas.

Aktuālā situācija

Par atvērto datu politiku Latvijā atbild Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kas pēdējos gados ir ievērojami palielinājusi pieejamo datu kopu skaitu Latvijas atvērto datu portālā. Neraugoties uz ievērojamo progresu, kas panākts publiskā sektora informācijas atvēršanā, joprojām pastāv problēmas ar aģentūrām un neatkarīgām iestādēm, kas daļēji tiek finansētas no  datu pārdošanas ceļā gūtiem ieņēmumiem. Maksa par datu iegūšanu ir slogs, kas var būtiski ietekmēt pieprasījumu pēc tiem.

Pozitīvi vērtējams, ka tiesiskais regulējums attiecībā uz politisko finansējumu, finanšu informācijas atklāšanu un interešu konfliktiem kopumā ir bijis izstrādāts augstākā līmenī par Eiropas Savienības (ES) standartiem un situāciju citās dalībvalstīs. Salīdzinājumu var aplūkot Eiropas Publiskās atbildības mehānisma tīmekļa vietnē. Vienlaikus Latvijas gadījumā problēmas saistāmas ar informācijas pieprasījumu apmierināšanu. To var skaidrot ar pārraudzības trūkumu un faktu, ka nav noteiktas sankcijas par noteikumu neievērošanu, attiecīgi iestādes neuzskata par pienākumu informāciju nodrošināt.

Informācijas pieprasījumu apmierināšanas tiesisko regulējumu nosaka Satversme un Informācijas atklātības likums (pieņemts 1998. gadā, grozīts 2015. un 2022. gadā). Likuma mērķis ir nodrošināt piekļuvi informācijai, kas ir iestāžu rīcībā vai kuru iestādei ir pienākums radīt. Par iestādi tiek uzskatīta ikviena institūcija, kā arī personas, kas īsteno pārvaldes funkcijas. Pēc attiecīgā likuma grozījumiem 2015. gadā Latvijā ir notikusi paradigmas maiņa attiecībā uz publiskajiem datiem – dati lielākoties ir pieejami ne tikai pēc pieprasījuma, bet ir noteikts pienākums tos publicēt. Izņēmumi attiecībā uz publiskošanu ir noteikti Informācijas atklātības likumā, likumā “Par valsts noslēpumu” (1996) un Fizisko personu datu apstrādes likumā (2018). Pārsūdzības savukārt var iesniegt valsts iestādēs un tiesās.

Datu pieejamības palielināšana ir būtisks solis, taču, lai izmantotu atvērto datu sniegtās iespējas, ir būtiski saprast dažādu datu kopām pieejamību, kā arī identificēt datu kopas, kuras izvērtēt.

Datu kopu vērtēšanas kritēriji

Delnas veikusi izpēti, balstoties 12 vērtēšanas kritērijos, kuri veidoti ar mērķi sniegt pēc iespējas objektīvāku datu pieejamības novērtējumu. Par katra kritērija izpildi konkrētajai datu kopai tiek piešķirts viens punkts, izņemot formāta kritēriju, kur maksimālais iegūstamais punktu skaits ir 1.5. Kopumā attiecīgi iespējams iegūt 12.5 punktus. Uzskaitītie vērtēšanas kritēriji izriet no G20 Pretkorupcijas atvērto datu principiem, Starptautiskās atvērto datu hartas, kā arī Pasaules datu barometra aptaujas anketas.

Izvirzītie kritēriji:

• Datu pastāvēšana – vai šī informācija pastāv jebkādā formā, pat ja tā nav publiski pieejama?
• Datu publicēšana – vai šie dati ir pieejami tiešsaistē jebkādā formā?
• Datu aktualitāte – vai pieejamās datu kopas ir savlaicīgas un atjauninātas?
• Datu pilnīgums – vai kopā tiek publicēti visi attiecīgie dati vai tikai to daļa?
• Datu detalizācija – detalizācijas pakāpe, kādā dati ir pieejami?
• Datu formāti – vai valsts publisko datu kopas mašīnlasāmos un atkārtoti lietojamos formātos? Daži mašīnlasāmu un atkārtoti lietojamu formātu piemēri ir: csv, xls, xslx, ods, xml, shp, px un json.
• Datu atvērtība – vai valsts publisko atvērtus datus, kas ir bez maksas un saskaņā ar atvērtu un neierobežotu licenci?
• Datu savietojamība – vai datu kopām piemīt elementi, kas atļauj to savstarpējo savietojamību?
• Datu pieejamība – vai valsts publisko datu kopas bez obligātas reģistrācijas / maksas?
• Metadati – vai valsts nodrošina, ka datu kopās ir konsekventi norādīti metadati, tostarp vismaz aprakstošs nosaukums, datu avots, publicēšanas datums un pieejamie formāti?
• Dokumentācija – vai valsts publicētajām datu kopām nodrošina skaidru pavaddokumentāciju ar pietiekamu informāciju, lai izprastu datu avotu (-us) un analītiskos ierobežojumus?
• Datu mērogs – vai neaprobežojas tikai ar datiem par atsevišķām pašvaldībām un tiek publicēti dati nacionālā līmenī?

Vērtētās datu kopas

Delna kopumā izvērtējusi 13 datu kopas. Šīs datu kopas izvēlētas, jo starptautiska pretkorupcijas organizācija Transparency International (TI) tās rekomendējusi kā potenciāli noderīgas, izstrādājot korupcijas risku identifikatorus un izceļot sarkanos karogus.

DATU KOPU IZVĒRTĒJUMA REZULTĀTI

Labākos rezultātus izvērtējuma veikšanas laikā uzrādījušas tās datu kopas, kuras ir publicētas atvērto datu portālā. Likumsakarīgi sliktākos rezultātus uzrādījušas tās datu kopas, kuras vai nu netiek publicētas vispār vai netiek publicētas apkopotā veidā.

1. Valsts amatpersonu saraksts

 Atsevišķu iestāžu mājaslapās (piemēram, Ministru kabineta)

Latvijā šobrīd nav centralizēta visu valsts amatpersonu saraksta, tā vietā informāciju par amatpersonām var atrast attiecīgo valsts iestāžu mājaslapās (piemērs). Lai gan visu amatpersonu interešu un mantiskā stāvokļa deklarācijas ir pieejamas Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā, šī iestāde nesniedz amatpersonu pilnu sarakstu un tā vietā amatpersonas ir jāmeklē individuāli. Pašreizējā pieeja neļauj viegli analizēt datus par valsts amatpersonām – ja tiktu nodrošināts pilns amatpersonu saraksts, to varētu izmantot kā datu bāzi, analizējot tendences attiecībā uz deklarēto aktīvu veidiem un to saistību ar konkrētām iestādēm. Tāpat šāds saraksts būtu noderīgs pilsoniskajai sabiedrībai, kas cenšas uzzināt vairāk par amatpersonu interešu un aktīvu deklarācijām (sk. D2), jo pašreizējā sistēma prasa, lai cilvēki vispirms uzzinātu, kas ir konkrētas amatpersonas, un pēc tam meklētu sistēmā, izmantojot precīzus viņu vārdus un uzvārdus.

2. Valsts amatpersonu deklarācijas

Valsts ieņēmumu dienesta datubāze

Kā minēts iepriekš, amatpersonu deklarāciju publicēšanu nodrošina Valsts ieņēmumu dienests, iestāde nesniedz pilnu sarakstu, tā vietā amatpersonas ir jāmeklē individuāli. Deklarācijas jāiesniedz visām valsts amatpersonām, tomēr ne visa deklarācijās iekļautā informācija tiek publicēta. Jāņem vērā, ka nepubliskojamā daļa galvenokārt satur personas datus, piem., pašas valsts amatpersonas un tās radinieku personas kodus, dzīvesvietas adresi, utt. un tā netiek publicēta, ievērojot samērīgumu ar personas tiesībām un privāto dzīvi. Deklarācijās apkopotais lielais datu apjoms, tās padara par vērtīgu datu avotu interešu konflikta atklāšanai un izsekošanai.

3. Politiskais finansējums (un partiju gada pārskati un vēlēšanu deklarācijas)

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja datubāze

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) tīmekļa vietnē ir apkopots un publicēts plašs datu klāsts par politisko finansējumu. Publicētā datubāze par ziedojumiem un dalības maksām ir kļuvusi lietotājam draudzīgāka (piemēram, tagad vienā lapā ir iespējams apskatīt visus vienas partijas saņemtos ziedojumus un dalības maksas), jo salīdzinoši nesen tika veikta tīmekļa vietnes pārveide. Lai gan filtrēšanas sistēma ir uzlabojusies, joprojām ir grūti veikt jēgpilnu analīzi, izmantojot tiešsaistes datubāzi, un datus nav iespējams lejupielādēt. Vienlaikus jāatzīmē, ka kopš izvērtējuma veikšanas datu publicēšana uzsākta arī atvērto datu portālā. Pēc pieprasījuma iestāde datus sniedz XLS formātā. Savukārt politisko partiju gada pārskati un vēlēšanu deklarācijas kopš 2019. gada ir pieejamas mašīnlasāmā formātā. No KNAB mājaslapas datu bāzes publiskojamās daļas katra atskaite (kopš 2019. gada) ir lejupielādējama XLSX formātā.

4. Lobēšanas sanāksmes

Piemērs: likumdevēja (Saeimas) mājaslapa

Lai gan Latvija 2022. gadā pieņēma Interešu pārstāvības atklātības likumu (saukts arī par lobēšanas regulējumu), datubāze par lobēšanas sanāksmēm joprojām nepastāv. Līdzīgi kā valsts amatpersonu sarakstu gadījumā, tā vietā, lai paļautos uz centralizētu datubāzi, informācija par lobēšanas aktivitātēm ir jāapmeklē atsevišķu iestāžu mājaslapās un par lobēšanas aktivitātēm jāuzzina no sanāksmju  publicētajiem protokoliem. Delna analīzei izvēlējās valsts likumdevēja institūcijas (Saeimas) protokolus. Saeimas tīmekļa vietnē ir pieejama informācija par likumdošanas procesu, tostarp par atbildīgo komisiju saņemtajām vēstulēm, kā arī visu sēžu kalendārais pārskats ar pievienotiem protokoliem. Šī informācija potenciāli ļauj novērtēt lobēšanas aktivitātes pa nozarēm, kā arī to, vai lobētāji iesniedz priekšlikumus vai atzinumus rakstiskā formā.

5. Valsts budžets

Atvērto datu portāls

Informācija par valsts budžetu tiek publicēta atvērto datu portālā. Dati ir publicēti, ņemot vērā sadalījumu starp dažādām izdevumu nozarēm, kā arī šo nozaru apakškategorijām. Tāpat nodrošināti paskaidrojumi par to, kāds ir konkrētās izdevumu vienības plānotais mērķis. Šī datu kopa ir svarīga, jo nodrošina pamatu, lai saprastu, kā valsts tērē naudu un novērtētu to, vai apņemšanās nodrošināt pārredzamību budžeta plānošanā tiek ievērota.

6. Valsts pārvaldes tēriņi

Valsts kases mājaslapa

Latvijas Valsts kases tīmekļa vietnē ikmēneša un ceturkšņa pārskati par valsts budžeta izpildi tiek publicēti gan PDF, gan XLS formātā. Pārskati tiek publicēti reizi mēnesī, taču tiek sniegti arī ceturkšņa pārskati. Šos datus var izmantot savstarpējam salīdzinājumam ar valsts budžeta datiem, lai identificētu neatbilstības starp šīm divām datu kopām, ja tādas pastāvētu. Tie sniedz detalizētu informāciju par to, kā valsts tērē līdzekļus un tādējādi tos var izmantot, lai pamanītu neparastus un aizdomas raisošus izdevumus.

7. Publiskie iepirkumi

Iepirkumu uzraudzības biroja datubāze

Iepirkumu uzraudzības birojam ir plaša datubāze, kurā pieejami šādi dati: iepirkumu publikācijas, rezultātu paziņojumi, iepriekšējie informatīvie paziņojumi, sūdzības, paziņojumi par izmaiņām līgumu darbības laikā. Šos ierakstus var lejupielādēt arī XLS formātā.  Lai gan daļa datu ir publicēti arī Valsts atvērto datu portālā citos formātos (CSV), izvēlētā tīmekļa vietne kopumā nodrošina lietotājam ērtāku risinājumu. Datu kopumu var izmantot, lai noteiktu aizdomīgus publiskos iepirkumus, piemēram, pārmērīgu piedāvājumu skaitu vai slepenu vienošanos starp dažādiem līgumslēdzējiem.

8. Lēmumu pieņēmēju balsojumi

Atvērto datu portāls

Dati (protokolu veidā) par Saeimas plenārsēdēm ir pieejami Saeimas tīmekļa vietnē, bet apstrādei praktiskākā formātā (XML) tie ir pieejami arī atvērto datu portālā. Šajos lejupielādējamos dokumentos ir iekļauti dati par darba kārtību, balsošanas protokoliem un debašu parametriem (uzstāšanās ilgums). Balsošanas ierakstus var salīdzināt ar citām datu kopām, piemēram, informāciju par partiju finansējumu, lai noteiktu aizdomīgas tendences. Tomēr izvēlētais datu avots nesniedz informāciju par deputātu darbu (arī balsojumiem) Saeimas komisijās. Informācija par debatēm un balsojumiem komisijās ir pieejama tikai protokolu veidā PDF formātā.

9. Uzņēmumu reģistrs

Atvērto datu portāls

Atvērto datu portāla tīmekļa vietnē publicētajā datu kopā ir iekļauts saraksts ar visiem jurisdikcijā reģistrētajiem uzņēmumiem. Dati ietver informāciju par to, kad uzņēmumi izveidoti un vai tie joprojām ir aktīvi, kā arī uzņēmuma adresi. Datu kopa sniedz pamatinformāciju par uzņēmumiem, ko izmeklētāji var izmantot, mēģinot izprast korupcijas tīklus.

10. Patieso labuma guvēju dati

Atvērto datu portāls

Dati par fiziskām personām, kas ir uzņēmumu patiesie labuma guvēji (PLG), tiek publicēti atvērto datu portālā. Dati ietver juridiskās personas reģistrācijas numuru, tās ID numuru, kā arī personu vārdu, uzvārdu, personas daļēju ID numuru, dzimšanas datumu, valstspiederību, dzīvesvietu un reģistrācijas datumu. Šie dati potenciāli var ļaut izmeklētājiem noteikt, kam faktiski pieder uzņēmumi vai kas tos kontrolē, un labāk izprast interešu saistības, izmeklējot korupcijas tīklus.

11. Zemes un īpašumu reģistrs

Atvērto datu portāls

Atvērto datu portālā publicētā datu kopa ietver valsts informāciju par zemi un nekustamo īpašumu, īpašumtiesībām un atrašanās vietu. Dati tiek publicēti XML formātā, bet tajos nav iekļauti dati par īpašniekiem, kuru piekļuvei nepieciešama reģistrācija attiecīgās iestādes tīmekļa vietnē. Šie dati sniedz pamatinformāciju par zemes vienībām, ko izmeklētāji var izmantot, mēģinot izprast korupcijas tīklus.

12. Politisko partiju biedri (netiek publicēts, bet datus ievāc Uzņēmumu reģistrs)

Dati tiek ievākti, bet netiek publicēti

Atšķirībā no Igaunijas Latvijā šobrīd netiek publicēti saraksti ar politisko partiju biedriem, taču partijām ir pienākums šos datus iesniegt Uzņēmumu reģistram, kas tos teorētiski var izsniegt pret samaksu. Šo datu pieejamība pilsoniskajai sabiedrībai ļauj uzraudzīt un izprast politiskā finansējuma avotus un to izlietojumu, prasīt politisko partiju atbildību par to darbību un solījumiem, kā arī veicināt godīgu un iekļaujošu pārstāvniecību politikā. Jāatzīmē, ka Uzņēmumu reģistrs publicē vispārīgus datus par partiju biedru skaitu.

13. Dati par vēlēšanu rezultātiem

Atvērto datu portāls

Vēlēšanu rezultāti šobrīd tiek publicēti atvērto datu portālā. Vēlēšanu rezultātu datu pieejamība pilsoniskajai sabiedrībai ir svarīga cīņā pret korupciju, jo tā var palīdzēt uzraudzīt vēlēšanu procesa godīgumu, palīdzot novērst krāpšanu vai varas ļaunprātīgu izmantošanu un saukt valsts amatpersonas pie atbildības par viņu darbu un solījumiem. Tāpat šādi dati var palīdzēt atklāt interešu konfliktus, nepotismu vai līdzekļu piesavināšanos. Šie dati var arī tikt izmantoti automatizētos rīkos, izmantojot analīzes potenciālu, lai atklātu, izmeklētu un analizētu iespējamu korupciju.

REKOMENDĀCIJAS

Latvijā kopumā pieejams ES mērogā salīdzinoši plašs ar korupcijas novēršanu un politiskās godprātības spēcināšanu saistītu datu klāsts, taču saglabājas atsevišķi izaicinājumi to pielietošanā un savstarpējā savienojamībā. Kopumā Delnas ieskatā arī turpmāk jāturpina ieviest esošais politiskās godprātības tiesiskais regulējums, turpmākajos gados izstrādājot un publicējot ar interešu pārstāvību (lobēšanu) saistītās datu kopas. Papildu Delnai aicina ieviest arī vairākas konkrētas rekomendācijas:

• Atvērtajos datos nepieciešams norādīt personas identificējošu informāciju, lai nodrošinātu dažādu reģistru sadarbspēju. Tas var būt, piemēram, automātiski ģenerētu individuālu personas kodu vai cita veida identifikatoru, kas starp dažādiem reģistriem vienas personas ietvaros būtu identiski. Šāds identifikators ļautu izvairīties no pārpratumiem, kad vienas personas informācija vienā reģistrā varētu tikt savienota ar citas personas informāciju no cita reģistra. Atsevišķos atvērtajos datos par individuālas personas identificēšanu kalpo personas vārds, uzvārds un personas koda pirmā daļa, bet, piemēram, Valsts ieņēmuma dienesta amatpersonu datos (D2) un valsts amatpersonu datos (D1) šādas informācijas nav, tāpēc Delnas ieskatā esošajos atvērtajos datos un jaunatvērtajos datos būtu jānorāda vienots personas identifikators.
• MK noteikumos “Politisko organizāciju (partiju) informācijas par iestāšanās naudām, biedru naudām, dāvinājumiem (ziedojumiem), vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarāciju un gada pārskatu iesniegšanas un publicēšanas noteikumi” jāveic izmaiņas, lai nodrošinātu lielāku partiju finansēšanas atklātību. Esošie noteikumi paredz politiskām partijām sniegt informāciju par biedru iestāšanās naudu un biedru naudu maksātājiem, ja biedra iemaksu kopsumma pārsniedz vienu minimālo mēnešalgu. Ierosinām atcelt minimālās mēnešalgas ierobežojumu un politiskajām partijām sniegt informāciju par biedru naudu un iestāšanās naudu maksātājiem neatkarīgi no summas lieluma. Jo atsevišķu partiju gadījumos nepubliskotais finansējuma apjoms ir ievērojams.
• KNAB politiskā finansējuma datubāzē jābūt atļautai dažādu partiju kopīgi veidoto apvienību identifikācijai. Proti, šobrīd datu kopā nav iespējams identificēt, sasaisti starp dažādajām politiskajām partijām, tām veidojot partiju apvienības, kas apgrūtina analīzi.
• Valsts amatpersonu deklarācijas būtu jāpublicē kā atvērtie dati (vismaz Saeimas un pašvaldību deputātu, iepirkumu komisijas locekļu, politiski nozīmīgu personu u.c. augstākā līmeņa amatpersonu deklarācijas). Šiem datiem ir būtiska nozīme, lai atklātu interešu konfliktus un prettiesisku līdzekļu ieguvi. Mašīnlasāmā formātā jāpublicē arī visu valsts amatpersonu saraksts.
• Dati par likumdevēju balsojumiem būtu jāpapildina ar datiem par Saeimas komisijām un personām, kas sanāksmēs piedalījušās. To būtiski nodrošināt, lai ar lobēšanu saistītā informācija kļūtu atklātāka un vieglāk pieejama.
• Zemes un nekustamā īpašuma datu kopa jāpapildina, norādot šo īpašumu īpašniekus. Šiem datiem vajadzētu būt daļai no datu kopuma, kas pašlaik publicēts Valsts atvērto datu portālā.
• Saistībā ar publisko iepirkumu datu kopām jāapsver iespēja publicēt datus par publiskā iepirkuma komisiju sastāvu apkopotā veidā. Šobrīd informācijas par komisiju sastāvu pieejama Elektroniskajā iepirkumu sistēmā, ko uztur Valsts reģionālās attīstības aģentūra.
• Jāveicina “atvērts pēc noklusējuma” principu, ieviešot valsts amatpersonu darbību motivējošu mehānismu. Tas var ietvert atlīdzības sistēmas izveidi tām struktūrvienībām, kas publicē informāciju atvērto datu formātā.
• Valdībai jāapsver iespēja integrēt atvērto datu politiku valsts pretkorupcijas stratēģijā un jāatbalsta sadarbība un starp valsts institūcijām, kas atbild par korupcijas apkarošanu un atvērtajiem datiem. Tas varētu ietvert starpinstitūciju apmācību un kursu nodrošināšanu, kā mērķis ir veidot valsts darbinieku spējas izmantot atvērtos datus korupcijas novēršanai un/vai identificēšanai.
• Pārvaldes institūcijām jāturpina veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka pēc iespējas vairāk ar korupcijas apkarošanu saistītu datu kopu ir pieejamas centrālajā atvērto datu portālā saskaņā ar stratēģiskajām prioritātēm un sadarbībā ar VARAM. Tādējādi tiktu nodrošināts, ka lietotāji var viegli atrast un strādāt ar datiem, kā arī sazināties ar iestādēm, lai uzlabotu publiskoto datu kvalitāti. VARAM jāturpina uzlabot portāla lietošanas ērtums.
• Jāizstrādā nacionāla pretkorupcijas datu stratēģija un redzējums par pretkorupcijas datu infrastruktūras attīstību un datu kopu izmantošanas iespējām. Stratēģijas izstrādē būtu jāiesaista konstitucionālo tiesību un pretkorupcijas eksperti, kā arī fizisko personu datu aizsardzības speciālisti, pilsoniskā sabiedrība, pētnieki un žurnālisti, lai nostiprinātu kopēju izpratni par datu aizsardzības un pretkorupcijas darba līdzsvaru.

Šis raksts ir sagatavots projektā “Integrity Watch 3.0: datu izmantošana, lai pārvaldītu riskus un atklātu korupciju Eiropā”, kuru finansē Eiropas Komisija, vadošais projekta partneris Transparency International. Par raksta saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Sabiedrība par atklātību – Delna”.

Pievienot komentāru